ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

17. Oktobris 2006 /Nr.41 (444)

Sarežģījumi ārvalsts likuma piemērošanā

Kad Latvijas tiesa, pamatojoties uz lietas faktiskajiem apstākļiem, ir atradusi piemērojamo kolīziju normu, tā vērš uzmanību uz konkrētās kolīziju normas piesaisti, lai noteiktu attiecīgajā gadījumā piemērojamās tiesības. Civillikuma kolīziju normas (piemēram, 8., 19., 20.pants) satur piesaistes, kuras norāda uz kādas valsts tiesību sistēmu kopumā, nevis tikai uz materiālo tiesību normām, tas ir, tās satur vispārējas, nevis materiāltiesiskas norādes.

Sarežģījumi ārvalsts likuma piemērošanā

Dipl. iur. Edgars Strautiņš, Veselības ministrijas Juridiskās nodaļas vadītājs, Rīgas Juridiskās augstskolas maģistrants

 

04.JPG (9045 bytes)
Foto: no personiskā arhīva

Autora iepriekšējie raksti par ārvalsts likuma piemērošanu – “Jurista Vārda” ša gada Nr.30, 36., 38.

 

Tālāknorāde un atgriezeniskā norāde (renvoi)

Kad Latvijas tiesa, pamatojoties uz lietas faktiskajiem apstākļiem, ir atradusi piemērojamo kolīziju normu, tā vērš uzmanību uz konkrētās kolīziju normas piesaisti, lai noteiktu attiecīgajā gadījumā piemērojamās tiesības. Civillikuma kolīziju normas (piemēram, 8., 19., 20.pants) satur piesaistes, kuras norāda uz kādas valsts tiesību sistēmu kopumā, nevis tikai uz materiālo tiesību normām, tas ir, tās satur vispārējas, nevis materiāltiesiskas norādes. Citādi ir ar divpusējos un daudzpusējos starptautiskajos līgumos ietverto kolīziju normu piesaistēm– tās norāda tikai uz kādas valsts nacionālajām materiālo tiesību normām, jo pretējā gadījumā šādiem starptautiskajiem līgumiem nebūtu nosakāms vienošanās priekšmets un tie vispār būtu nederīgi. Tas nozīmē, ka Latvijas tiesai gadījumā, kad Civillikuma kolīziju norma norāda uz ārvalsts tiesībām, ir jānoskaidro vai attiecīgās valsts kolīziju normas šādu norādi pieņem. Lai labāk ilustrētu šī jautājuma problemātiku, var apskatīt šādu piemēru1:

Līdz 1992.gadam Francijas pilsonis F dzīvoja Reinas vienā krastā, kas atradās Francijā, Strasbūrā, bet 1992.gada beigās viņš kopā ar ģimeni pārcēlās uz dzīvi Reinas otrā krastā, kas atradās Vācijā, Kēlā. Tā kā F bija Latvijas emigrantu pēctecis, tad 1993.gadā viņam izdevās iegūt arī Latvijas pilsonību. F tātad ir divu valstu– Francijas un Latvijas– pilsonis ar dzīvesvietu (domicilu) Vācijā. Latvijas tiesā, izskatot strīdu starp F un kādu Latvijas iedzīvotāju, radās jautājums par F rīcībspēju.

Civillikuma 8.pants noteic, ka personas rīcībspēja ir noteicama pēc tās dzīvesvietas likuma, tas ir, šajā gadījumā Vācijas likuma. Bet Vācijas likums– konkrēti Vācijas Civilkodeksa Ievada likuma (Einfürungsgesetz zum Bürgerlichen Gesetzbuch)2 7.pants noteic, ka personas tiesībspēja un rīcībspēja ir pakļauta tās valsts, kurai tā ir piederīga [kuras pilsonis tā ir], tiesībām. Starptautisko privāttiesību doktrīna šādu norādi sauc par tālāknorādi (renvoi au second degre, transmission)– Civillikuma norāde netiek pieņemta, bet tiek norādīts tālāk uz citas, trešās, valsts tiesībām.3 Turklāt tā paša Vācijas Civilkodeksa Ievada likuma 5.pants noteic, ka gadījumos, kad tiek norādīts uz valsts, kurai persona ir piederīga [kuras pilsonis tā ir], tiesībām, un persona ir piederīga vairākām valstīm [vairāku valstu pilsonība], tad ir piemērojamas tās valsts tiesības, ar kuru šī persona ir visciešāk saistīta, jo sevišķi ar tās parasto uzturēšanās vietu vai dzīves gājumu.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
0
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Sandra Kukule
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts prezidenta vēlēšanas: tiesiskais regulējums
Pievērsties jautājumam par Valsts prezidenta vēlēšanām un to tiesisko regulējumu Latvijā raksta autori rosināja vairāki notikumi. Proti, pirmkārt, 2003.gada pavasarī politiķu ierosinātās Valsts prezidenta vēlēšanas vairākus ...
Dzintra Pededze
Skaidrojumi. Viedokļi
Sestā kaimiņvalstu konstitucionālo tiesu tikšanās
Visciešākā starptautiskā sadarbība Latvijas Republikas Satversmes tiesai nenoliedzami ir izveidojusies ar Lietuvas Republikas Konstitucionālo tiesu. Būtiska šīs sadarbības sastāvdaļa ir divpusējie starptautiskie semināri, kuri ...
Jānis Lazdiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Ievads nodokļu tiesībās
Lai gan jauno laiku sākumu datē ar XV-XVI gadsimtu, nodokļu tiesībās jaunlaiku domāšana ienāk tikai XVII-XVIII gadsimtā. Daudzējādā ziņā to saista ar Šarla Luija de Monteskjē (1689-1755) un Ā.Smita vārdiem.
Jānis Pleps
Akadēmiskā dzīve
Vērtēsim robežlīguma satversmību
Tiesību prakse
Par Darba likuma 122.panta tulkojumu kopsakarībā ar 31.pantu
AUTORU KATALOGS