ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Saistību tiesību komentāri

V. Gribas īstums

LL.M. Sergejs Rudāns, zvērinātu advokātu biroja “Liepa, Skopiņa / BORENIUS” jurists

Nobeigums. Sākums “JV” Nr.47, 1.12.2006.

Foto: no personiskā arhīva

[3] Abpusējā maldība par darījuma iemeslu. Komentējamā panta kategoriskais regulējums, ka maldība par iemeslu neiznīcina darījuma spēku, ir izskaidrojams ar to, ka vienas puses priekšstati bieži vien nav zināmi otrai pusei, bet pat tad, ja puse tos ir darījusi zināmus savam līdzējam, pēdējam tie nav jāņem vērā, jo šie priekšstati nav kļuvuši par darījuma saturu. Taču ratio legis nav attiecināms uz situāciju, kad abas puses kļūdās par vienu un to pašu apstākli, kas ir pamudinājis viņus noslēgt līgumu, un katra puse zina par sava līdzēja (maldīgu) priekšstatu. Tādā gadījumā nepastāv nepieciešamība aizstāvēt vienas puses paļaušanos uz to, ka līgums pilnībā atspoguļo otrā līdzēja priekšstatus. Atšķirībā no vienpusējās maldības, abi līdzēji ir informēti par otrās puses motīvu stāties līgumiskajās attiecībās, pat vairāk: abas puses ir vienās domās par kļūdaini pieņemtā apstākļa pastāvēšanu. Tāpēc šāds kopīgs līgumā neiekļautais priekšstats nevar pārsteigt nevienu no pusēm. Turklāt šķiet netaisnīgi uzlikt abpusējās maldības rezultātā iestājušās negatīvas sekas tikai vienai pusei, kaut gan tās abas vienādā mērā kļūdījušās savā motīvā. Piemēram, pircējs un pārdevējs vienojas par naftas cenu, vadoties no novecojušām biržas ziņām, pārliecībā, ka šīs ziņas atspoguļo naftas tirgus cenu līguma noslēgšanas brīdī. Vēlāk izrādās, ka patiesībā naftas tirgus vērtība pirkuma brīdī ir bijusi krietni augstāka.⁶¹ Piemērojot CL 1449.pantu, pārdevējam tiek atņemta iespēja atsaukties uz savu maldību un pircējs negaidīti tiek nostādīts labvēlīgākā stāvoklī, nekā pats bija domājis, slēdzot līgumu. Šāds rezultāts neatbilst taisnības izjūtai un komentējamās normas mērķim.

Pat teleoloģiskās redukcijas ceļā izņemot no CL 1449. panta regulējuma priekšmeta abpusēju maldību par darījuma iemeslu, iepriekšminēto situāciju nebūtu iespējams apmierinošā veidā atrisināt ar likuma noteikumiem par maldību. Pirmkārt, vienīgās svarīgas maldības sekas ir darījuma iznīcināšana. Taču šāds rezultāts bieži vien neatbilst abu pušu interesēm abpusējās maldības gadījumā. To var ilustrēt ar jau aplūkoto piemēru par naftas pārdošanu. Gan pārdevējs, gan pircējs gribēja noslēgt pirkuma līgumu par to cenu, kas tai brīdī atbilda tirgus stāvoklim. Tā vietā, lai ņemtu vērā šo viņu gribu un atzītu pirkumu par spēkā esošu ar pareizu cenu, darījums pilnībā tiek atcelts. Otrkārt, ja abas puses pieļauj vienu un to pašu maldību par ilgstošās darbības līguma iemeslu (piemēram, kāds izīrē savu dzīvokli uz pasaules čempionāta laiku personai, lai tā varētu skatīties spēles no dzīvokļa balkona, taču vēlāk slikta laika dēļ pēdējo spēli atceļ), šāda līguma atzīšana par spēkā neesošu no paša sākuma novestu pie absurda rezultāta, kad pusēm būtu jāizdod viena otrai uz spēkā neesošā līguma pamata saņemtais, neraugoties uz to, ka līgums daļēji jau ticis izpildīts un viena puse būtu ar mieru samaksāt otrai pusei samērīgu atlīdzību par daļēju līguma izpildi.

Tāpēc uz abpusēju maldību par darījuma iemeslu ir attiecināmas nevis likuma normas par maldību, bet mācība par darījuma (faktiskā) pamata atkrišanu vai būtisku izmainīšanos.⁶² Atšķirībā no darījuma tiesiskā pamata (causa), kas norāda uz mantiskās vērtības piešķīruma pamatu,⁶³ darījuma faktiskais pamats aptver tādus abu pušu pieņemtos apstākļus vai abu pušu kopīgus priekšstatus par apstākļiem, kuriem ir ievērojama ietekme uz pušu motivāciju noslēgt darījumu.⁶⁴ Piemēram, valūtas pirktspēja dramatiski samazinās hiperinflācijas rezultātā, līdz ar to līguma izpildes brīdī pastāv būtiska neatbilstība starp izpildījuma un pretizpildījuma vērtību. Tā kā abi līdzēji, noslēdzot līgumu, vadījušies no tā, ka ekonomiskā situācija valstī ievērojami nemainīsies, kreditors atbilstoši labas ticības principam nevar prasīt no parādnieka izpildījumu, viņam pretim dodot pretizpildījumu, kas zaudējusi lielāko daļu savas vērtības. Lai novērstu šo pušu mantisko interešu nelīdzsvarotību, kas ir radusies līguma noslēgšanas brīdī neparedzētu apstākļu iestāšanās vai pušu kopīgu priekšstatu nepareizības rezultātā, mācība par darījuma pamata atkrišanu piedāvā divas iespējas: pielāgot līgumu jaunai situācijai vai piešķirt pusēm tiesības atkāpties no līguma. Pirmajai iespējai pamatoti tiek dota priekšroka, jo tad tiek ņemta vērā abu pušu griba saglabāt spēkā iepriekš noslēgtu līgumu. Puse var izmantot savas tiesības uz līguma izbeigšanu tikai tad, ja līguma pielāgošana izrādās neiespējama vai nesavienojama ar labas ticības principu. Ja viena puse nepiekrīt mainīt līguma noteikumus, otrā puse var panākt līguma satura grozīšanu tiesas ceļā.⁶⁵ Pretējā gadījumā ieinteresētā puse nevarētu nodrošināt CL 1.panta piemērošanu attiecībā uz sevi.

Mācība par darījuma pamata atkrišanu ir attiecināma uz divpusējās maldības gadījumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: 1) abām pusēm ir viens un tas pats nepareizais priekšstats par kādu apstākli, kas kalpo par iemeslu līguma noslēgšanai; 2) katra puse zina par otra līdzēja nepareizu priekšstatu, un 3) abas puses netieši piekrīt tam, ka šis kopīgais priekšstats vai apstāklis veido darījuma (faktisko) pamatu.