ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

27. Februāris 2007 /Nr.9 (462)

Saistību tiesību komentāri
PhD
Arta Snipe
zvērināta advokāte 

Tiesiska darījuma saturs jāatšķir no darījuma priekšmeta: darījuma priekšmets ir lieta vai darbība (skatīt CL 1412.pantu un komentārus pie šā panta), bet darījuma saturs iekļauj ne tikai priekšmetu, bet arī akta mērķi un visus iespējamos apstākļus tā sasniegšanai - pušu izpildījuma laiku un vietu, noteikumus, ar kādiem notiek izpildījums, papildu pienākumus un uzlikumus.
Darījuma sastāvdaļu iedalījums palīdz katrā juridiskā aktā un katrā civiltiesību institūtā meklēt un atrast būtisko - raksturīgo vienam aktam vai civiltiesiskam institūtam, kas savukārt atvieglo civiltiesību pielietošanu.

Saistību tiesību komentāri

IX. Tiesiska darījuma sastāvdaļas un forma

Darījuma sastāvdaļu iedalījums palīdz katrā juridiskā aktā un katrā civiltiesību institūtā meklēt un atrast būtisko – raksturīgo vienam aktam vai civiltiesiskam institūtam, kas savukārt atvieglo civiltiesību pielietošanu.

LL.M Arta Snipe, LU Juridiskās fakultātes doktorante, zvērināta advokāta palīdze

 

01.JPG (12652 bytes)
Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Tiesiska darījuma sastāvdaļas

1469. Tiesiska darījuma sastāvdaļas ir vai nu būtiskas, vai dabiskas, vai nejaušas.

Tiesiska darījuma saturs jāatšķir no darījuma priekšmeta: darījuma priekšmets ir lieta vai darbība (skatīt CL 1412.pantu un komentārus pie šā panta), bet darījuma saturs iekļauj ne tikai priekšmetu, bet arī akta mērķi un visus iespējamos apstākļus tā sasniegšanai – pušu izpildījuma laiku un vietu, noteikumus, ar kādiem notiek izpildījums, papildu pienākumus un uzlikumus.1 Tāpēc, runājot par darījuma saturu, tiek dalītas šādas tiesiska darījuma sastāvdaļas (elementi): būtiskās sastāvdaļas, dabiskās sastāvdaļas un nejaušās sastāvdaļas.

Darījuma sastāvdaļas ir gribas izpauduma daļas – noteikumi, par kuriem puses ir vienojušās konkrētajās tiesiskajās attiecībās. Darījuma sastāvdaļu iedalījums palīdz katrā juridiskā aktā un katrā civiltiesību institūtā meklēt un atrast būtisko – raksturīgo vienam aktam vai civiltiesiskam institūtam, kas savukārt atvieglo civiltiesību pielietošanu.2 No otras puses, iedalījumu būtiskās, dabiskās un nejaušās sastāvdaļās, piemēram, profesors V.Sinaiskis uzskatījis par vairāk tehnisku, nekā pēc būtības izdarītu, jo šādā iedalījumā neparādoties tas, kas pusēm patiesi var būt svarīgs, noslēdzot konkrētu līgumu.3 Šādam viedoklim nevar piekrist, jo darījuma sastāvdaļu iedalījums pilda ļoti svarīgu funkciju: nodrošina, lai puses varētu noslēgt līgumu ar minimāli atrunātu noteikumu skaitu, tādējādi atvieglojot līgumu slēgšanu un paātrinot civiltiesisko apgrozību. Protams, minimums, ko likums atzīst par konkrēta darījuma veida būtisku sastāvdaļu, ne vienmēr atbildīs līdzēju viedoklim par to, kas ir svarīgs līgumā, tomēr, abstrahējoties no konkrētiem gadījumiem, ir jāatzīst, ka likumdevēja izvēle lielākoties ir bijusi pārdomāta.

Daži juristi iekļauj darījuma sastāvdaļu jēdzienā arī citus juridiski nozīmīgus apstākļus, kas ir plašāki par darījuma saturu. Piemēram, K.Čakste pieskaita pie darījuma būtiskām sastāvdaļām pušu vienošanos,4 bet I.Tjutrjumovs kā darījuma sastāvdaļas min līdzēju rīcībspēju, līguma mērķa pieļaujamību, pienācīgu gribas izteikumu, brīvu un apzinātu gribu.5

Darījuma sastāvdaļu jēdzienu vācu tiesību zinātne atsevišķi nenošķir un nepēta. Vācijas Civillikumā (BGB) darījuma sastāvdaļas regulējošas apakšnodaļas nav, toties īpašs regulējums paredzēts vispārējo tirdzniecības noteikumu iekļaušanai līgumā (vispārējie tirdzniecības noteikumi ir līguma tipveida noteikumi, ko viena no pusēm izstrādājusi savai lietošanai šāda veida līgumos un piedāvā otrai iekļaut tos līgumā).6 Savukārt vispārējās konkrēta līguma veida normas regulē arī tā saturu – līdzēju tiesības un pienākumus, piemēram, BGB 433 § paredz, ka pārdevēja pienākums ir nodot lietu un īpašuma tiesības uz to, nodrošinot, ka lieta ir bez trūkumiem kvantitātē vai kvalitātē, savukārt pircēja pienākums ir samaksāt nolīgto.

Civillikums darījuma būtisku sastāvdaļu jēdzienu lieto pretrunīgi, ar to apzīmējot gan pazīmes, kas ļauj identificēt darījumu veidu, gan visus nosacījumus, kas ir jāizpilda, lai darījums būtu spēkā. Tomēr komentāros būtisku sastāvdaļu jēdziens lietots galvenokārt Civillikuma 1533.panta pirmās daļas izpratnē un par darījuma sastāvdaļām runāts kā par konkrēta darījuma (līguma veida) sastāvdaļām. Ja puses ir vienojušās par darījuma – pirkuma – slēgšanu, tad jāpanāk vienošanās par pirkuma līguma būtiskajām sastāvdaļām un darījuma saturu papildinās pirkuma līguma dabiskās sastāvdaļas, jo, kamēr pušu starpā nav notikusi vienošanās par līguma veidu, nav iespējams objektīvi runāt par darījuma sastāvdaļām. Kad notikusi pušu vienošanās par darījumu (darījuma slēgšanu), tai seko vienošanās par šī konkrētā līguma sastāvdaļām – būtiskām, dabiskām, nejaušām.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Akadēmiskā dzīve
Jauns juridisko zinātņu doktors
Pagājušajā nedēļā, 22. februārī, Latvijas Universitātes Juridiskās zinātnes apakšnozaru Civiltiesības un Tiesību teorija un vēsture promocijas padomes atklātā sēde promocijas darbu tiesību doktora zinātniskā grāda iegūšanai ...
Mārtiņš Ozoliņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Latvijas tiesu prakse līgumsoda jomā: analīze un kritika
2005.gada 26.janvārī Augstākās tiesas Senāts pasludināja spriedumu lietā Nr.SKC-48 par aizdevuma un līgumsoda piedziņu. Šis spriedums ir īpaši ievērojams gan ar jaunu pieeju līgumsoda aprēķināšanā Latvijas civiltiesībās, gan ...
1 komentāri
Agnese Pūcīte
Skaidrojumi. Viedokļi
Strīdu izskatīšana Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā
Kas tad ir Regulatora lēmums (ar šiem lēmumiem ir jāsaprot arī lēmums atteikt ierosināt strīdu un lēmums izbeigt lietu)? Vai Regulatora lēmums ir administratīvs akts vai tiesas nolēmumam pielīdzināms lēmums - Regulatora nolēmums?
Edgars Hercenbergs
Skaidrojumi. Viedokļi
Princips ne bis in idem: īstenošana konkurences tiesībās
Šī raksta mērķis ir atrisināt ne bis in idem piemērošanas problēmas gan tiesību piemērošanas, gan normatīvo tiesību aktu uzlabošanas līmenī. Raksta pamatā ir Konkurences padomes administratīvais akts, kura saturs autoram lika ...
3 komentāri
Arturs Neparts
Vēstules
Vēlreiz par Latvijas-Krievijas robežlīgumu
AUTORU KATALOGS