Gods un cieņa ir saistīti ar indivīda dzīvi sabiedrībā, indivīda un sabiedrības attiecībām. No vēsturiskā viedokļa cilvēka gods un cieņa ir interpretēti visai dažādi - atkarībā no noteiktā attīstības posmā valdošajiem uzskatiem par atsevišķa cilvēka nozīmi un vietu sabiedrībā. Dažādi ir skaidrots arī goda un cieņas aizskārums - ir būtiski mainījušies priekšstati par to, kas vispār ir gods un cieņa tiesiskajā nozīmē, kā arī par to, kas uzskatāms par goda un cieņas pārkāpumu un kādi aizskārumi ir sodāmi krimināli. Krimināllikums satur sabiedrisko vērtību standartus - kas ir ļauns un kas ir nepareizs. Veidojot šādus standartus, Krimināllikums parāda, kādas sabiedriskās vērtības ir tik svarīgas, ka to aizsardzībai jāizmanto tieši krimināltiesiskā atbildība1. Gods un cieņa kā nozīmīgi indivīda garīgās dzīves komponenti savu krimināltiesisko aizsardzību ir raduši gandrīz vai visās aplūkotajās Baltijas jūras reģiona valstīs.
Gods un cieņa kā krimināltiesiskās aizsardzības objekts Baltijas reģionā
Mg. iur. Diāna Hamkova, LU Juridiskās fakultātes lektore, Krimināltiesisko zinātņu katedras doktorante
|
|
Gods un cieņa ir saistīti ar indivīda dzīvi sabiedrībā, indivīda un sabiedrības attiecībām. No vēsturiskā viedokļa cilvēka gods un cieņa ir interpretēti visai dažādi – atkarībā no noteiktā attīstības posmā valdošajiem uzskatiem par atsevišķa cilvēka nozīmi un vietu sabiedrībā. Dažādi ir skaidrots arī goda un cieņas aizskārums – ir būtiski mainījušies priekšstati par to, kas vispār ir gods un cieņa tiesiskajā nozīmē, kā arī par to, kas uzskatāms par goda un cieņas pārkāpumu un kādi aizskārumi ir sodāmi krimināli. Krimināllikums satur sabiedrisko vērtību standartus – kas ir ļauns un kas ir nepareizs. Veidojot šādus standartus, Krimināllikums parāda, kādas sabiedriskās vērtības ir tik svarīgas, ka to aizsardzībai jāizmanto tieši krimināltiesiskā atbildība1. Gods un cieņa kā nozīmīgi indivīda garīgās dzīves komponenti savu krimināltiesisko aizsardzību ir raduši gandrīz vai visās aplūkotajās Baltijas jūras reģiona valstīs. Gods un cieņa ir krimināltiesiskās aizsardzības objekti Austrijas2, Dānijas3, Holandes4, Krievijas5, Latvijas6, Lietuvas7, Norvēģijas8, Polijas9, Vācijas10, Somijas11, Šveices12, Zviedrijas13, kā arī citu valstu krimināllikumos.
Tomēr likumdevēja pieeja jautājumā par to, kas ir noziedzīga nodarījuma objekts neslavas celšanas un goda aizskaršanas gadījumā, atzīstama par visai atšķirīgu. Vairākās valstīs likumdevējs norāda tikai uz sodāmajām darbībām, turpretī citos gadījumos likumdevējs, līdzīgi kā tas ir Krimināllikumā, norāda uz noziedzīga nodarījuma objektu.
Krimināllikumā (turpmāk – KL) likumdevējs, nosakot atbildību par goda un cieņas aizskārumiem, ir izveidojis divus noziedzīga nodarījuma pamatsastāvus, no kuriem viens ir goda aizskaršana (KL 156.pants), bet otrs – neslavas celšana (KL 157.pants). Ar goda aizskaršanu saprot tīšu personas goda aizskaršanu vai cieņas pazemošanu mutvārdos, rakstveidā vai ar darbību.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes