ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Administratīvā akta apstrīdēšanas institūts teorijā un praksē

Par apstrīdēšanas iesniegumu

Administratīvās lietas turpinājuma ierosināšanas pamats ir apstrīdēt tiesīgās personas iesniegts iesniegums par zemākas iestādes izdotā administratīvā akta apstrīdēšanu. Tāpat kā sākotnējā administratīvā procesa ierosināšanai iestādē šāds iesniegums var būt gan mutvārdos, gan arī rakstveidā. Ja tas ir mutvārdu iesniegums, iestāde to palīdz noformēt vai pati noformē rakstveidā un iesniedzējs to paraksta.

Rakstveida iesniegumam likums precīzi nosaka formālās prasības,⁵⁹ proti, tajā jābūt norādītam iesniedzēja vārdam, uzvārdam, dzīvesvietai (juridiskajai personai – nosaukumam, adresei, reģistrācijas numuram), prasījumam un tam jābūt iesniedzēja parakstītam.⁶⁰ Iestādei ir pienākums personu informēt un konsultēt, kas citastarp var nozīmēt arī materiālo tiesību izskaidrošanu, iespējami precīzāku prasījuma noformulēšanu.⁶¹

Ņemot vērā, ka zemākas iestādes izdotajā administratīvajā aktā ir jābūt norādītām personas tiesību aizsardzības iespējām, proti, apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas kārtībai, tad personai ir zināma iestāde, kurā vērsties ar apstrīdēšanas iesniegumu. Turklāt, kā to nosaka Administratīvā procesa likuma 77.pants, personai ar apstrīdēšanas iesniegumu jāvēršas iestādē, kas apstrīdamo administratīvo aktu izdevusi. Izdevējiestāde administratīvo aktu septiņu dienu laikā pārsūta augstākai iestādei. Ja persona vēlas, un tas var izrietēt no jautājuma steidzamas risināšanas nepieciešamības, tā apstrīdēšanas iesniegumu var iesniegt tieši augstākā iestādē.

Papildus jau minētajām iesnieguma formālajām prasībām īpaša uzmanība jāvērš iesnieguma materiālajām prasībām, proti, personas prasījumam jeb, kā tas noteikts Administratīvā procesa likuma 78.pantā, norādei, kuru administratīvo aktu apstrīd, kādā apjomā administratīvo aktu apstrīd, un lūgumam, kā arī, pēc apstrīdētāja ieskata, administratīvā akta apstrīdēšanas motīviem. Kā izsecināms no iesnieguma materiālajām prasībām, apstrīdēšanas iesniegumam nav noteiktas precīzas formas.

Taču, lai persona tiesību aizsardzības iespējas varētu izmantot, ir noteiktas minimālās prasības šāda iesnieguma saturam.⁶² Apstrīdētājam kā minimums ir jāidentificē administratīvais akts, ko tas apstrīd, kā arī jānorāda, kādu rīcību no augstākas iestādes, kas iesniegumu izskatīs, tas sagaida (administratīvā akta atcelšanu pilnībā vai daļā, administratīvā akta grozīšanu pilnībā vai daļā vai labvēlīga administratīvā akta izdošanu). Savukārt apstrīdēšanas motīvus, juridisko vai faktisko argumentāciju persona var norādīt pēc izvēles. Līdz ar to ir pietiekami, ja persona apstrīdēšanas iesniegumā norāda, ka apstrīd konkrētu administratīvo aktu, jo tas nav tiesisks un pamatots, savu iebildumu pamatotību vai citus argumentus precīzāk apstrīdēšanas iesniegumā nenorādot.

Tomēr apstrīdētājam tiek rekomendēts norādīt apstrīdēšanas motīvus, pretējā gadījumā palielinās iespējamība, ka augstāka iestāde apstrīdēšanas iesniegumam pieies formāli un apstrīdēšanas stadijas iznākums būs iepriekšējā administratīvā akta atstāšana spēkā.⁶³ Argumentus apstrīdētājam ieteicams norādīt arī tad, ja līdz ar administratīvā akta apstrīdēšanu tas prasa arī mantisko zaudējumu, personiskā vai morālā kaitējuma atlīdzību.

Jāatzīmē, ka praksē ir arī tieši pretēji gadījumi, kad privātpersona iesniegumā detalizēti apraksta ar lietu saistītus un nesaistītus apstākļus, taču nav identificējusi to, ka un kā iesniegumā minētais attiecas uz konkrētu administratīvo lietu, tādējādi radot situāciju, ka iestāde no iesniegumā minētā nekonstatē iesnieguma autora faktisko gribu, proti, ka mērķis ir iepriekš pieņemta administratīvā akta apstrīdēšana, nevis vienkārši vēršanās iestādē ar iesniegumu. Ja rakstveida iesniegums ir noformulēts tik neprecīzi, ka iestādei nav saprotams vai nav precīzi saprotams personas prasījums, iestāde visbiežāk uz šādu iesniegumu atbild saskaņā ar likumu “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts pārvaldes institūcijās”, un ja privātpersona ir vēlējusies, lai attiecībā uz viņu tiktu izdots administratīvais akts, tad persona iestādē vēršas atkārtoti ar precizētu iesniegumu,⁶⁴ taču tad papildus ir jārisina jautājums par termiņa administratīvā akta apstrīdēšanai atjaunošanu. Līdzīgi tas ir, ja persona uzskatījusi, ka administratīvo aktu vienlaikus var apstrīdēt un pārsūdzēt vai, vadoties pēc iestādes sākotnējā administratīvā aktā norādītā, izdarījusi izvēli starp apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu. Arī šādā situācijā jārīkojas, ievērojot privātpersonas tiesību ievērošanas principu, jo – pirmajā minētajā gadījumā – augstākai iestādei jāzina, ka atbilstoši spēkā esošajām tiesību normām administratīvo aktu vienlaikus nevar apstrīdēt un pārsūdzēt, līdz ar to paļaušanās uz to, ka persona iesniegusi pieteikumu tiesā, nav pamats lietas neizskatīšanai apstrīdēšanas kārtībā, savukārt – otrajā gadījumā – personas kļūda savu tiesību aizsardzības iespēju izmantošanā tieši izriet no iestādes kļūdas tiesību normu interpretācijā.