ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

17. Jūlijs 2007 /Nr.29 (482)

Procesuālā likuma intertemporālā piemērošana administratīvajā un civilprocesā

Šīs rakstu sērijas trešajā daļā apskatīsim trīs galvenos procesuālo likumu intertemporālās piemērošanas principus to miera stāvoklī: 1) principu "likumam nav atpakaļejoša spēka", 2) jaunā likuma tūlītējās piemērošanas principu un 3) vecā likuma izdzīvošanas principu. Tiks aplūkots šo principu jēdziens un saturs, neiedziļinoties to praktiskās piemērošanas niansēs un problēmās.

Procesuālā likuma intertemporālā piemērošana administratīvajā un civilprocesā

III. Piemērošanas principi (statika)

Mg. iur. summa cum laude BAIBA RUDEVSKA, Latvijas Universitātes doktorante

 

Šīs rakstu sērijas trešajā daļā apskatīsim trīs galvenos procesuālo likumu intertemporālās piemērošanas principus to miera stāvoklī: 1) principu “likumam nav atpakaļejoša spēka”, 2) jaunā likuma tūlītējās piemērošanas principu un 3) vecā likuma izdzīvošanas principu. Tiks aplūkots šo principu jēdziens un saturs, neiedziļinoties to praktiskās piemērošanas niansēs un problēmās.

 

03.JPG (10920 bytes)
Foto: no personiskā arhīva

1. Vispārējais princips – likumam nav atpakaļejoša spēka 

Saskaņā ar likuma “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību”1 (turpmāk – Likumu spēkā stāšanās likums) 9. pantu “normatīvajiem aktiem2 nav atpakaļejoša spēka, izņemot likumā īpaši paredzētus gadījumus”. Minētā norma apstiprina tikai to, ka saskaņā ar vispārpieņemto principu (kas ir arī viens no vispārējiem tiesību principiem) “likumam nav atpakaļejoša spēka” (lex prospicit non respicit3). Taču tas nenozīmē, ka atsevišķos gadījumos likumam nevarētu piemist šāds atpakaļejošais spēks. Turklāt, ja ņemam vērā to, ka Likumu spēkā stāšanās likums pieņemts 1994. gadā (kad Latvijas tiesību zinātnē un tiesu praksē vēl nerunāja par vispārējiem tiesību principiem), tad šobrīd – 2007. gadā – mēs Likumu spēkā stāšanās likuma 9. pantu jau varam interpretēt tādējādi, ka normatīvajiem aktiem nav atpakaļejoša spēka, izņemot likumā īpaši paredzētus gadījumus, kā arī tos gadījumus, kuri pamatojas uz vispārējiem tiesību principiem.

Kā zināms, vispārējo tiesību principu rakstītais pamatavots Latvijā ir Satversmes 1. pants,4 kas ietver arī tiesiskas valsts pamatprincipu, jo moderna, attīstīta valsts ir vienlaikus gan demokrātiska, gan tiesiska valsts.5 Savukārt no tiesiskas valsts pamatprincipa tiek atvasināta vesela rinda citu principu, piemēram, varas dalīšanas princips, tiesiskuma princips, tiesiskās paļāvības princips, cilvēktiesību ievērošanas princips un citi.6

Galarezultātā Likumu spēkā stāšanās likuma 9. pants, pēc autores domām, iegūst aptuveni šādu loģiskās izpratnes shēmu:

1) Likumam nav atpakaļejoša spēka (lex prospicit non respicit);

2) Likumam tomēr ir atpakaļejošs spēks, ja tas noteikts pašā likumā (leges rescipiunt futura non praeterita nisi nominatium in eis de praeterita caveatur7). Te gan jāpiebilst, ka no Likumu spēkā stāšanās likuma 9. panta izriet, ka normatīvo tiesību aktu atpakaļejošajam spēkam jābūt noteiktam tieši ar “likumu” tā šaurākajā nozīmē, nevis ar jebkuru normatīvo tiesību aktu;

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
2
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Andrejs Voroncovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Kad atlīdzības apmēru nosaka tiesa
Arvien pieaug to prasību skaits, kur nemantisku labumu vai tiesību aizskāruma rezultātā cietušie saskaņā ar likumu lūdz noteikt atlīdzību pēc tiesas ieskata. Šī tendence ir saistāma ar sabiedrības tiesiskās apziņas celšanos un to, ...
2 komentāri
Informācija
Apliecina pieredzes un kompetences priekšrocības
Aizvadītajā nedēļā, 9. jūlijā, Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktori Āriju Iklāvu 75 gadu jubilejā sveica tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks, Tieslietu ministrijas ...
Artūrs Zvejsalnieks
Skaidrojumi. Viedokļi
Par Krimināllikuma 191. panta piemērošanu
Krimināllikuma 191. pantā paredzēta atbildība par muitošanai pakļauto preču glabāšanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu vai realizāciju Latvijas Republikas muitas teritorijā bez muitas iestāžu atļaujas. Praksē ir ieviesies princips, ka ...
Antons Lazdāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Promesoša darbinieka aizstāšana
Darbinieks un darba devējs par veicamā darba apmēru vienojas, noslēdzot darba līgumu. Tajā puses var vienoties arī par papildu darba pildīšanu, kā arī par nosacījumiem, ka cita darbinieka prombūtnes gadījumā (atvaļinājuma, slimības ...
4 komentāri
Tiesību prakse
Par vienlīdzīgu darba samaksu vīriešiem un sievietēm
AUTORU KATALOGS