ŽURNĀLS Diskusija

6. Novembris 2007 /Nr.45 (498)

Tautas ierosināta Saeimas atlaišana: mūslaiku "tiesības uz revolūciju"
2 komentāri

Par spīti klasiskajai prognozei, ka vienkāršojušos valsti varēs vadīt ikkatra ķēkša (vai, teiksim, ikkatrs slaucējs), valsts pārvalde tomēr kļūst arvien sarežģītāka. To nosaka vairāki faktori, tostarp tas, ka, pieaugot sociālās darbības un nodarbošanās veidu dažādībai, lai īstenotu pārvaldību mūslaiku valstī, ir jāpārzina, jāievēro un jāspēj izmantot pieaugošais tiesību normu apjoms, kas, lai arī sīkā drukā, vairs nav satilpināms uz viena staba. Tāpat jāpilda arvien niansētākas procedūras, lietderīgi izmantojot resursus. Nav vairs 17. gadsimts, kad, piemēram, pirmais zināmais Francijas budžeta projekts tika uzrakstīts uz vienas lapas un sastāvēja no dažām pozīcijām, kas galvenokārt vērstas uz galma tēriņu iegrožošanu.1

Tautas ierosināta Saeimas atlaišana: mūslaiku “tiesības uz revolūciju”

 

Tautas pašnoteikšanās tiesību ievērošana ir neatņemams priekšnoteikums valsts varas leģitimitātes atzīšanai.

 

LL.M Kristīne Jarinovska, Parīzes universitātes doktorante

 

Publikācija iesniegta 12.oktobrī – pirms Latvijas Brīvo arodbiedrības savienības iniciatīvas par grozījumiem Satversmē.

 

Par spīti klasiskajai prognozei, ka vienkāršojušos valsti varēs vadīt ikkatra ķēkša (vai, teiksim, ikkatrs slaucējs), valsts pārvalde tomēr kļūst arvien sarežģītāka. To nosaka vairāki faktori, tostarp tas, ka, pieaugot sociālās darbības un nodarbošanās veidu dažādībai, lai īstenotu pārvaldību mūslaiku valstī, ir jāpārzina, jāievēro un jāspēj izmantot pieaugošais tiesību normu apjoms, kas, lai arī sīkā drukā, vairs nav satilpināms uz viena staba. Tāpat jāpilda arvien niansētākas procedūras, lietderīgi izmantojot resursus. Nav vairs 17.

komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Arta
12. Novembris 2007 / 09:41
0
ATBILDĒT
:)

Kādas emocijas, kādas emocijas! :) meksikāņu (tfu, franču) ziepjopera :)

Neesmu konstitucionālo tiesību speciālists, bet domāju, ka "Tiesības uz sacelšanos (revolūciju)" konkrētajā kontekstā vairāk lietotas nevis kā konkrēta "sacelšanās un vardarbība", bet kā tautas pamattiesības, kas ir demokrātijas pamatā, un bija arī tās pašas franču revolūcijas pamatā (domāju, tas ir piemērs, vienkārši tiesību zinātnēs plaši lietots un pazīstams). Kaut kā tā.
Aina Z.
6. Novembris 2007 / 11:24
0
ATBILDĒT
Ļoti labs raksts. Žēl, ka tikai tagad šis raksts ir pieejams. Varbūt Latvijas Brīvo arodbiedrības savienība būtu mainījusi savu nostāju un sagatavojusi daudz labāku priekšlikumu.

visi numura raksti
Dina Gailīte
Notikums
Darvas karote medus mucā: vai ir griba un spēks to izsmelt
Pagājušajā piektdienā, 2. novembrī, uz konferenci, kas ir tiesu varas pašpārvaldes institūcija, pulcējās lielākā daļa Latvijas Republikas tiesnešu - pasākumā piedalījās gandrīz 400 no kopumā 520 Latvijas tiesnešiem. Ētika un ...
Notikums
Tiesnešu konferences rezolūcija
Jānis Pleps
Juridiskā literatūra
Kas vieno konstitucionālās tiesas
Informācija
Izvēlies savus autorus!
Informācija
"Jurista Vārds" jubileju atzīmēs ar tieslietu konferenci
AUTORU KATALOGS