Ar īpaši šim pasākumam sagatavotiem referātiem, tiesību politikas veidotāju un praktiķu komentāriem, labāko autoru un pašas redakcijas darbinieku sumināšanu, kā arī svētku torti nobeigumā pirms dažām dienām, 16. novembrī, Latvijas Universitātes Mazajā aulā norisinājās "Jurista Vārda" (JV) organizētā jubilejas konference "Latvijas tiesību sistēma šodien". Aizvadītā konference tematiski tika iedalīta trīs daļās atbilstoši priekšlasījumu tematiem: civiltiesības, krimināltiesības un valststiesības. Taču visupirms pasākumu ievadīja Valsts prezidenta padomnieces Sandras Kukules uzruna, kurā tika nolasīti JV kolektīvam veltītie apsveikumi no Valsts prezidenta Valda Zatlera, Saeimas Prezidija un ģenerālprokurora Jāņa Maizīša.
Kāda bija “Jurista Vārda” konference
|
|
Ar īpaši šim pasākumam sagatavotiem referātiem, tiesību politikas veidotāju un praktiķu komentāriem, labāko autoru un pašas redakcijas darbinieku sumināšanu, kā arī svētku torti nobeigumā pirms dažām dienām, 16. novembrī, Latvijas Universitātes Mazajā aulā norisinājās “Jurista Vārda” (JV) organizētā jubilejas konference “Latvijas tiesību sistēma šodien”.
Aizvadītā konference tematiski tika iedalīta trīs daļās atbilstoši priekšlasījumu tematiem: civiltiesības, krimināltiesības un valststiesības. Taču visupirms pasākumu ievadīja Valsts prezidenta padomnieces Sandras Kukules uzruna, kurā tika nolasīti JV kolektīvam veltītie apsveikumi no Valsts prezidenta Valda Zatlera, Saeimas Prezidija un ģenerālprokurora Jāņa Maizīša.
Konferenci atklāja tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, atzīstot, ka aizvadītajos gados JV no informatīva ziņotāja par aktualitātēm jurisprudencē ir pārtapis nopietnā juridiskā žurnālā. Savukārt VSIA “Latvijas Vēstnesis” valdes priekšsēdētāja Daina Ābele savā uzrunā norādīja uz JV kā vienu no sabiedrības tiesiskās izglītošanas veidiem, uzsverot, ka “mums likumi ir jāpadara pieejami ne vien pēc burta, bet arī pēc gara!” Savukārt žurnāla galvenā redaktore Dina Gailīte sniedza pārskatu par izdevuma izaugsmi un nākotnes mērķiem.
Ievaddaļai sekojošo Civiltiesību daļu vadīja Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis. Šo daļu ar savu referātu par nekustamā īpašuma labticīga ieguvēja aizsardzības tiesiskā regulējuma problēmām atklāja LU pasniedzējs, zvērināts advokāts Erlens Kalniņš. No viņa sacītā, to pamatojot ar konkrētiem piemēriem, izrietēja, ka referātā aplūkotajā jautājumā Latvijā vēl nav izveidojusies vienveidīga tiesu prakse un šī situācija būtu maināma, piemēram, tajā viešot skaidrību un konkrētību ar grozījumiem normatīvajos aktos.
Par problemātiskajiem aspektiem nemantiskā kaitējuma civiltiesiskajā aizsardzībā klātesošajiem pārskatu atraktīvi sniedza LU lektors, zvērināts advokāts Agris Bitāns, kurš uzmanību vērsa uz vairākām atrisinājumu paģērošām nepilnībām dažādos likumos, kuros, piemēram, ir terminoloģijas un definējuma problēmas. Savukārt par teritorijas plānošanas tiesiskā regulējuma aktualitātēm referēja Saeimas deputāte, profesore Dr.iur. Ilma Čepāne.
Civiltiesību daļu ar šīs tiesību nozares politikas veidotāja skatījumu noslēdza TM Civiltiesību departamenta direktore Viktorija Jarkina, bet praktiķa komentāru izteica zvērināta advokāta palīgs Sergejs Rudāns, kurš kritizēja nepilnības attiecībā uz darījuma rakstisko formu Civillikuma 1484. un 1485. panta kontekstā u. c. Jāpiebilst, ka šīs daļas nobeigumā – pasākuma scenārijā neparedzēti – kopsavilkumu par iepriekš dzirdēto un plānotajām novitātēm tiesību politikas jomā vēl sniedza tieslietu ministrs.
Krimināltiesību daļas vadīšana bija uzticēta Satversmes tiesas priekšsēdētājam Gunāram Kūtrim, un tajā par publisko un privāto apsūdzību kriminālprocesā referēja LU Juridiskās fakultātes dekāne, asociētā profesore Dr.iur. Kristīne Strada-Rozenberga. Savukārt par kriminālprocesa uzbūvi un ar to saistītajām problēmām referēja Latvijas Policijas akadēmijas rektore, profesore Dr.iur. Ārija Meikališa, norādot, ka likuma praktiskā piemērošana parāda: vēl ir jautājumi, kas tajā nav līdz galam izprasti vai izstrādāti. Turpretim, runājot par kopīgo un atšķirīgo tiesu praksē un judikatūrā, LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesību katedras vadītāja profesore Dr.iur. Valentija Liholaja uzsvēra, ka judikatūras datubāze, kas pašlaik ir vienīgi tiesnešu lietošanā, būtu jāpadara pieejama plašākam lokam, piemēram, arī prokuroriem un advokātiem.
Krimināltiesību daļu noslēdza TM Krimināllietu departamenta direktores Indras Gratkovskas un Zvērinātu advokātu padomes locekles Gunas Kaminskas komentāri.
Konferences valststiesību daļā, kuru vadīja Latvijas Republikas tiesībsargs Romāns Apsītis, Augstākās tiesas senatore Dr.iur. Jautrīte Briede izteica savas pārdomas par Satversmes 104.pantā garantēto tiesību realizāciju administratīvajā procesā, šo jautājumu aplūkojot Iesniegumu likuma un Administratīvā procesa likuma mijiedarbības kontekstā. Tālāk Latvijas praksi starptautiskajās tiesībās analizēja Oksfordas universitātes doktorants Mārtiņš Paparinskis, kura referātu valststiesību daļas vadītājs R. Apsītis gan pēc satura, gan pēc formas nosauca par ļoti izsmalcinātu. Bet nākamā referenta – Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Gunāra Kusiņa – pārskats par Satversmes iespējamiem pilnveidojumiem mudināja izteikties šīs daļas praktiķi – pirmo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Dr.iur. Aivaru Endziņu. Tiesību politikas veidotājus šajā daļā pārstāvēja TM Valsts tiesību departamenta direktore Sanita Mertena.
Jāpiebilst, ka JV konferencē izskanējušie referāti netiks nodoti aizmirstībai un tos publicēsim arī žurnālā.
Sannija Matule
Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”
|
|
|
 |
 |
|
Latvijas normatīvajos aktos ir pārāk daudz terminoloģisku pretrunu, uzsvēra Agris Bitāns |
Vai PSRS bija okupējusi Latviju, – izsmalcināti skaidroja Mārtiņš Paparinskis |
 |
 |
| Tieslietu ministrs G. Bērziņš arī ir JV autors. Savukārt Valsts prezidents atzinīgi vērtē JV devumu tiesiskuma attīstībā, uzsver S. Kukule | |
 |
 |
|
Konferences referenti un atzinību guvušie JV autori saņēma piemiņas veltes – īpašus pulksteņus, ko prezentē JV padomes loceklis M. Bičevskis. Attēlā pa labi – krimināltiesību zinātnieku diskusija: Kristīne Strada-Rozenberga un Valentija Liholaja |
|
 |
Vēl pēc 500 numuriem JV lasīs ikviens Latvijas iedzīvotājs – konferences akadēmiskajā gaisotnē pajoko D. Gailīte |
 |
Krimināltiesību aktualitātes pārdomā Gunārs Kūtris, Guna Kaminska un Indra Gratkovska |
 |
Vai tautai ir tiesības grozīt Satversmi – valststiesību daļā diskutēja Romāns Apsītis, Aivars Endziņš un Sanita Mertena |
 |
Par konferences dalībnieku trūkumu nebija iemeslu sūdzēties. To apmeklēja pazīstami Latvijas tieslietu jomas darbinieki un JV autori |
 |
 |
|
JV autoru godināšana: Sandra Kukule sveic Ilmu Čepāni, Gunārs Kusiņš – Jautrīti Briedi |
|
 |
 |
|
Gunārs Kūtris atzinības rakstu pasniedz Ārijai Meikališai, bet Kristīni Stradu-Rozenbergu sveic Mārtiņš Bičevskis |
|
 |
 |
|
Gunta Višņakova sumina Erlenu Kalniņu. JV izdevēju pārstāvis Aivars Maldups pateicas JV padomes locekļiem, arī M. Bičevskim |
|
 |
Apsveikumus un balvas saņēma ne tikai JV autori, bet arī tā veidotāji. Tieslietu redaktors J. Pleps ar LU Juridiskās fakultātes dāvanu – lai nepietrūkst spēka, veidojot žurnālu! |
 |
 |
| Lai žurnālam vienmēr “jumts virs galvas”! – sveic Latvijas Policijas akadēmijas rektore Ā. Meikališa. | Pēc konferences referātiem un apsveikumiem laiks arī tortei. Galvenās redaktores atbildīgais pienākums – tortes griešana |