ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

27. Novembris 2007 /Nr.48 (501)

Tiesneša objektivitāte un neitralitāte: sacīkstes principa realizācija
2 komentāri

Atšķirībā no tiesneša un tiesu varas neatkarības, kas ir nostiprināta gan Satversmē, gan likumā "Par tiesu varu", tiesneša objektivitātei un neitralitātei, kas (kaut cieši saistīta ar tiesneša neatkarību) tomēr ir atšķirīgs jēdziens, līdz šim pievērsta mazāka uzmanība. Tiesneša objektivitātes un neitralitātes institūts nav sevišķi pētīts arī Latvijas zinātniskajā literatūrā. Vēl vairāk - tiesneša objektivitāte un neitralitāte bieži tiek uztverta kā abstrakts, vispārīgs jēdziens vai ētikas norma. Tiesneša objektivitāte un neitralitāte ir arī vispārīgs princips un ētikas prasība, tomēr jāpievērš uzmanība tam, ka tiesneša objektivitātei un neitralitātei ir arī taustāma tiesībprocesuāla izpratne.

Tiesneša objektivitāte un neitralitāte: sacīkstes principa realizācija

 

Angloamerikāņu un kontinentālais modelis

 

Dr. iur. Maija Paļčikovska, Ph. D. (University of Southern Denmark)

 

04.JPG (11088 bytes)
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Atšķirībā no tiesneša un tiesu varas neatkarības, kas ir nostiprināta gan Satversmē1, gan likumā “Par tiesu varu”2, tiesneša objektivitātei un neitralitātei, kas (kaut cieši saistīta ar tiesneša neatkarību) tomēr ir atšķirīgs jēdziens, līdz šim pievērsta mazāka uzmanība.

Tiesneša objektivitātes un neitralitātes institūts nav sevišķi pētīts arī Latvijas zinātniskajā literatūrā. Vēl vairāk – tiesneša objektivitāte un neitralitāte bieži tiek uztverta kā abstrakts, vispārīgs jēdziens vai ētikas norma. Tiesneša objektivitāte un neitralitāte ir arī vispārīgs princips3 un ētikas prasība4, tomēr jāpievērš uzmanība tam, ka tiesneša objektivitātei un neitralitātei ir arī taustāma tiesībprocesuāla izpratne.

Citiem vārdiem, tiesneša objektivitāte un neitralitāte ir ne tikai dažas interešu konflikta novēršanas normas, piemēram, tādas kā finansiālās ieinteresētības vai radniecības saišu neesamība, un aizliegums atkārtoti piedalīties tās pašas lietas izskatīšanā, bet tiesneša objektivitāte un neitralitāte tiek nodrošināta caur iztiesāšanas procesa noteikumiem – tā uzbūvi kā tādu. Tā realizējas sasaiste starp tiesneša objektivitāti un neitralitāti kā vispārīgo principu un ētikas normu un civilprocesa normām, to sistēmu un interpretāciju. Izpratnes trūkums par šādas taustāmas sasaistes esamību, tās būtību un mērķi ir viens no galvenajiem faktoriem daudzos jautājumos attiecībā uz tiesneša rīcību, civilprocesa normu piemērošanu un to izpratni, tajā skaitā konkrēta tiesiskā regulējuma neesamības gadījumos.

Šajā sakarā jānorāda, ka izpratne par tiesneša objektivitāti un neitralitāti un to sasaisti ar civilprocesa normu konkrētu piemērošanu un iztiesāšanas procesa struktūru būtu jāveicina jau augstskolā, ieaudzinot topošajiem juristiem dziļāku izpratni par tiesas spriešanas procesa būtību, tajā esošajām likumsakarībām un sistēmu, tādējādi mazinot plaisu starp teoriju un praksi.

Sasaiste starp tiesneša objektivitātes un neitralitātes izpratni un tiesas spriešanas procesa uzbūvi un darbību vistiešāk izpaužas sacīkstes principa izpratnē un piemērošanā. Visspilgtāk šīs sasaistes esamību var parādīt, sniedzot ieskatu par divu fundamentālu tiesas spriešanas modeļu – angloamerikāņu un kontinentālo – iztiesāšanas procesu pamatiem un atšķirībām tiesneša objektivitātes un neitralitātes izpratnē šajās sistēmās.

 

Tiesneša objektivitāte un neitralitāte klasiskā nozīmē

Analizējot tiesneša objektivitātes un neitralitātes izpratnes atšķirības angloamerikāņu un kontinentālajā tiesas spriešanas modelī, jānorāda, ka par tiesneša objektivitāti un neitralitāti abās sistēmās var runāt klasiskajā izpratnē un paplašinātajā izpratnē. Klasiskajā izpratnē tiesneša objektivitāte un neitralitāte galvenokārt tiek saprasta kā interešu konflikta neesamība, tajā skaitā finansiālas ieinteresētības vai kādas citas ieinteresētības neesamība lietas iznākumā, tiesneša pašatstatīšanās vai noraidīšana no konkrētas lietas iztiesāšanas, pastāvot radniecības vai svainības saitēm ar kādu no lietas dalībniekiem vai pārstāvjiem. Šādus tiesneša objektivitātes un neitralitātes nodrošināšanas noteikumus paredz gan Amerikas Savienoto Valstu kodeksa 28. sadaļas 21. nodaļas 455. pants5 un Amerikas Savienoto Valstu tiesnešu uzvedības kodeksa 3. kanons6, gan Latvijas Civilprocesa likuma 19. panta pirmās daļas 2. un 4. punkts7 un Latvijas tiesnešu ētikas kodeksa 3. kanons8. Pie klasiskās tiesneša objektivitātes un neitralitātes izpratnes abās sistēmās pieskaitāms arī aizliegums tiesnesim piedalīties lietas iztiesāšanā, ja tiesnesis ir bijis lietā lietas dalībnieks vai liecinieks, tajā skaitā, ja viņam personīgi bijuši zināmi kādi fakti lietā (bijis liecinieks kādam notikumam).9

Kopīgs abām sistēmām ir arī tas, ka tiesneša objektivitāte un neitralitāte ir atvērts jēdziens, t.

komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
pufaika
30. Novembris 2007 / 15:44
0
ATBILDĒT
Turpinājums:



amata savienošanas visos gadījumos, kad ētisku apsvērumu dēļ varētu tikt apšaubīta tās darbības objektivitāte un neitralitāte. Ētikas normu saistību ar objektivitāti nostiprina daudzi pieņemtie ētikas kodeksi (piemēram, autores minētais Tiesnešu ētikas kodeksa 3.kanons). No iepriekšminētā panta normas secināms, ka likums prasa amatpersonām atteikties no savu pienākumu veikšanas ikreiz, kad viņu objektivitāti un neitralitāti var apšaubīt ētisku apsvērumu dēļ, turklāt, minētā likuma norma ir konkrēts aizliegums, kura ievērošana ir principiāla juridiska prasība, nevis 'de facto' tikai ieteikums.



9. Nepārliecina autores redzējums, ka sacīkste veicina objektivitātes un neatkarības nostiprināšanu procesā. Kā zināms, puses ne vienmēr atrodas vienlīdzīgās situācijās. Praksē tas ir daudzkārt pierādījies - pusēm var būt atšķirīgas iespējas, resursi, ietekme u.tt. Ipaši tas ir redzams administratīvajā procesā, kur indivīds nostājas pret valsti. Tieši objektīvās izmeklēšanas princips ir tas, kas garantē taisnīgu iznākumu šādos procesos. Civilprocesā bieži ir tas pats. Piemēram lietās, kur prasības izriet no patērētāju aizsardzības vai darba tiesību normatīvā regulējuma.
pufaika
30. Novembris 2007 / 15:41
0
ATBILDĒT
Nepārliecinošs mēģinājums sasaistīt savā starpā sacīkstes principu, objektivitātes principu un tiesnešu/tiesas neatkarību.



1. Argumentācijā trūkst loģikas. Iepretim minētajai tiesas objektivitātei un neatkarīgumam Latvijas civilprocesā, analizētais ASV zvērināto tiesu modelis prasīt prasās pēc statistikas datiem, kuri parādītu, cik tad procentuāli no visiem civilprocesiem ASV lietas tiek izskatītas zvērināto tiesās. Izskaidrojums vienkāršs: ASV Konstitūcija zvērināto tiesas modeli kā obligātu paredz tikai kriminālprocesā, savukārt civilprocesā pusēm ir tiesības tādu pieprasīt, ja prasījuma summa pārsniedz 20$ (ASV Konstitūcijas 7.labojums).



2. objektivitāte un neatkarība, lai arī parasti runājot, tiek pieminēta kopā (arī ECT izpratnē tie ir cieši saistīti), tomēr ir pilnīgi atšķirīgi jēdzieni, katrs ar savu saturu un jēgu. Varētu teikt, ka tiesas/tiesneša neatkarība ir priekšnoteikums objektivitātei (vēsturiski tā ir noticis), tomēr tie ir atšķirīgi principi.



3. Runājot par standartiem, būtiska ir nevis sakarība starp sacīksti un "objektivitātes/neatkarības standartu", bet gan sakarība starp sacīksti un "pierādīšanas standartu". L.Fullers, gan sauc objektivitāti par morāles standartu, bet, ja ņem vērā to, ka viņš ir dabisko tiesību skolas pārstāvis, tad nevar noliegt tendenciozitāti viņa atziņās (lai arī cik tās būtu pareizas).



4. Objektivitātes filozofiskais skaidrojums (objektīvā realitāte, jeb objektīvā patiesība) nav piemērojams procesuālajās tiesībās, jo tajās nav iespējams izslēgt cilvēcisko faktoru, respektīvi, jebkurš lēmums tiek pieņemts, ņemot vērā iekšējo pārliecību (protams, pastāvot visiem neatkarīgas tiesas priekšnoteikumiem).



5. Sacīkstes un objektivitātes kopsakarība ir kritizējama arī no šāda aspekta: Izvirzot subjektīvo pārliecību par svarīgu kritēriju procesuālo mērķu sasniegšanā, nevar ignorēt arī latentu bīstamību, ko slēpj šis nosacījums. Kā zināms, pierādīšanas mērķis nosaka to, ka pierādīšanas subjekts vēlas iegūt pierādīšanas adresāta (tiesas) pārliecību par izvirzītā apgalvojuma patiesumu, bet tas ir tikai starpposms uz gala rezultātu ? vēlamā nolēmuma pieņemšanu . Pierādīšanas subjekts (ieinteresētā persona) jau 'prima facie' ir ieinteresēts sev vēlama rezultāta sasniegšanā, tāpēc nevar attiecībā uz šīm viņa darbībām piemērot subjektīvo objektivitātes kritēriju. Savukārt tas rada bīstamību pierādīšanas adresātam pakļauties pierādīšanas subjekta pārliecināšanas spēkam un neizbēgami arī viņa neobjektivitātei.



6. Piekrītot autorei, ka jurisprudencē jēdzieni "objektivitāte" un "neatkarība" ir ģenerālklauzulas, jāatzīmē, ka tiesībās pieņemts tos uzskatīt par tiesību principiem, kuru saturu nedrīkst noteikt patvaļīgi. Tiesību teorijā un judikatūrā ir diezgan skaidri definēta šābrīža izpratne par šo principu saturu. Piemēram, objektivitātes princips ietver sevī neieinteresētību, neaizspriedumainību un noteiktību ar likumu, savukārt neatkarība ietver sevī ārējas ietekmes neesamību.



7. Nevar piekrist autores tēzei, ka procesuālās sistēmas pastāvīgi meklē kompromisu starp divām vērtībām - objektīvu, neitrālu tiesu no vienas puses, un zinošu, kompetentu tiesu no otras puses. Šie aspekti nav viens otru izslēdzoši. Tiesībzinātnieks K.Kossio pat ir formulējis jēdzienu "zinātniskā neitralitāte", kas raksturo tiesneša izglītotību, izpratni par tiesībām un saikni starp viņa iekšējo pārliecību un izpratni par piemērojamo likumu.



8. Jāpiekrīt autorei, ka ētikas normu pārkāpums tiesnesim kā amatpersonai rada konkrētas juridiskas sekas. Taču argumentāciju vajadzētu konkretizēt. Piemēram, likuma Par interešu konflikta novēršanu amatpersonu darbībā 22.panta 2.daļa noteic, ka valsts amatpersona atsakās no tās amata pienākumu veikšanas vai valsts amatpersonas
visi numura raksti
Jautrīte Briede
Skaidrojumi. Viedokļi
Satversmes 104. pantā garantēto tiesību īstenošana administratīvajā procesā
Šajā rakstā galvenokārt tiks aplūkoti divi galvenie procesuālie likumi, kas vispārīgi regulē kārtību, kādā veidā ir jāvēršas iestādē un kādā veidā iestādei ir jāsniedz atbilde, un kā attiecīgo atbildi vai neatbildēšanu ...
Dina Gailīte
Akadēmiskā dzīve
Ar konferenci piemin tiesību vēsturnieka simtgadi
Šoruden aprit 100 gadi, kopš dzimis Latvijas Universitātes ilggadējs mācībspēks, profesors Voldemārs Kalniņš (1907-1981). Visu savu 50 gadus ilgo darba dzīvi viņš veltījis tiesību zinātņu studentu izglītošanai, kopš 1931. gada ...
Sannija Matule
Notikums
Notāru dāvana savai valstij
Jau dažas dienas pirms atzīmējamā notikuma Latvijas Republikas proklamēšanas 89. gadadiena vienkopus pulcēja gan notārus no visiem novadiem, gan Augs­tākās tiesas priekšsēdētāju Andri Guļānu un esošo tieslietu ministru Gaidi ...
In memoriam
Dr. iur. Ilgvara Krastiņa piemiņai (1928-2007)
Larisa Saukāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Noziedzīgie nodarījumi pret ceļu satiksmes drošību
Ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti aiz neuzmanības, saistītās problēmas kļūst arvien aktuālākas. Tā iemesls ir ātra tehnoloģiju attīstība, paaugstinātas bīstamības avotu skaita palielināšanās, jaudīgāku enerģijas ...
AUTORU KATALOGS