ŽURNĀLS Tiesību prakse

20. Maijs 2008 /Nr.19 (524)

Pierādījumu – alkometra mērījumu – pieļaujamība,
ja tas neatbilst noteiktajām prasībām
AT Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums
Lietā SKA–355
2007. gada 31. augustā

Saskaņā ar tiesību normām policijas amatpersonas, lai konstatētu alkohola reibumu, ir tiesīgas izmantot šim nolūkam paredzētu mēraparātu (alkometru), kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām. Līdz ar to mēraparāta atbilstība Ministru kabineta noteikumos paredzētajām prasībām ir mērījumu ticamības galvenais kritērijs. Proti, mēr­aparātam izvirzītās prasības nav vērtējamas kā formālas vai maznozīmīgas. Uzskatāms, ka likumdevējs, nosakot alkometriem ļoti precīzas prasības, pie šobrīd pastāvošā tehnoloģiju attīstības līmeņa ir pietiekami apsvēris iespējamos un nepieciešamos faktu konstatēšanas līdzekļus. Tādējādi alkometra rādījumus var uzskatīt par pietiekami ticamiem konkrēta fakta konstatēšanā tad, ja mērījums ir veikts atbilstoši šīm prasībām. Tiesai šajā ziņā nav jāizdara apsvērumi likumdevēja vietā un jāizdara secinājumi par ticamību.
Nosacījuma, ka alkometriem jāatbilst Ministru kabineta noteikumos izvirzītām prasībām, mērķis ir nodrošināt, lai ar alkometru veiktie mērījumi būtu precīzi un ticami. Tādējādi, ja konkrēts alkometrs nav verficēts Ministru kabineta noteiktajā termiņā un tāpēc ir atzīstams par neverificētu, tad uzskatāms, ka tā mērījumi nav precīzi un ticami, līdz ar to nav arī pieļaujami kā pierādījums. Vienlaikus, ņemot vērā, ka šāda veida pierādījums nav pieļaujams tieši sakarā ar to, ka nepastāvēja normatīvajā aktā noteiktais formālais tā ticamības kritērijs, tiesai būtu jāizvērtē, vai pēctermiņa verificēšana var post factum apstiprināt alkometra rādījumu ticamību un tādējādi ietekmēt attiecīgā pierādījuma pieļaujamību.
Ja persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, nesaprot tiesvedības valodu, viņai ir tiesības izmantot tulka pakalpojumus. Nenodrošinot personai šādas tiesības, var tikt pārkāptas personas tiesības uz taisnīgu tiesu. Minētās atziņas izriet no analogām personas tiesībām kriminālprocesā, kur personai ir tiesības tikt informētai viņai saprotamā valodā par viņai izvirzītās apsūdzības raksturu un iemeslu, kā arī uz bezmaksas tulka pakalpojumiem, ja viņa nesaprot tiesā lietoto valodu vai nerunā tajā. Tā kā administratīvā pārkāpuma lietas pēc savas būtības un soda rakstura atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām ir vērtējamas kā “mazās krimināllietas”, šādas tiesības attiecināmas arī uz personu, kura tiek sodīta par administratīvo pārkāpumu.
Tas, ka personai, kura tiek saukta pie administratīvās atbildības, ir tiesības uz nodrošinātiem tulka pakalpojumiem, nenozīmē, ka vienmēr, ja tulks lietā nav piedalījies, ir tikušas pārkāptas personas tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu. Minēto tiesību izmantošanas nodrošināšana nav izprotama tikai formāli, bet ir jāņem vērā, kādēļ tulka nodrošināšana ir nepieciešama.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Katrīna Kaktiņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Ārvalstu vēstniecību imunitāte
pret civiltiesisko jurisdikciju
Ilze Apine
Notikums
Grāmata, ar ko sagraut pretinieku
Pirmais plašais pētījums par administratīvo procesu. Ilgi gaidīts fundamentāls izdevums. Paliekoša vērtība. Jaunās zinātnieku paaudzes pārliecinošs kopdarbs. Labs izziņas un izpētes avots. Izaicinājums jaunām tiesību ...
Ilona Bulgakova
Skaidrojumi. Viedokļi
Izmeklēšanas kontrole pirmstiesas procesā
Šajā rakstā analizēti jautājumi, vai Latvijā pirmstiesas procesā pastāv procesuālā kontrole, kādi subjekti nodrošina izmeklēšanu kontroli pirmstiesas procesā un vai mūsu tiesību aktos tāds mehānisms vispār eksistē . Tāpat ...
Mārtiņš Dambergs
Informācija
Aktuālie komerctiesību jautājumi diskusiju krustugunīs  
Aizvadītajā nedēļā, 14. maijā, Tieslietu ministrija Biznesa augstskolā “Turība” rīkoja konferenci par aktuālajiem komerctiesību jautājumiem. Uz to ar priekšlasījumiem tika aicināti daudzi nozares eksperti, lai plašākai ...
Informācija
Stažējas tiesneša amata kandidāti
AUTORU KATALOGS