Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Intervija

10. Februāris 2009 /Nr.6 (549)

Vēlēšanu sistēmas evolūcija,
nevis revolūcija
2 komentāri
Valdis Liepiņš
Vēlēšanu reformas biedrības valdes priekšsēdētājs,
intervijā Mārtiņam Dambergam 

Latvijas parlamentārismam jau kopš tā aizsākumiem vienmēr aktuāls ir bijis jautājums par parlamenta darba kvalitātes uzlabošanu un vēlētāju iespējām kontrolēt savu priekšstāvju darbu. Dažos pēdējos gados šīs diskusijas ieguvušas iepriekš nepieredzētu uzmanību sabiedrībā, koncentrējoties vairāk uz jautājumu par to, kā atlaist Saeimu, kura vairs nepauž vēlētāju vairākuma gribu. Ir tapuši vairāki Satversmes grozījumu projekti, par tiem ir diskutējuši gan politiķi un juristi, gan arī visa sabiedrība. Ir bijusi gan tautas nobalsošana par Satversmes grozījumiem, gan arī vairāku Satversmes grozījumu projektu apspriešana Saeimā.

Lielā mērā diskusijas par Satversmes grozījumiem ir iezīmējušas prezidenta Valda Zatlera prezidentūru. Prezidenta Valda Zatlera kadence ir Satversmes laiks. Jau priekšvēlēšanu laikā prezidents vairāk nekā ikviens no saviem priekštečiem uzmanību veltīja Satversmei, aicinādams ikvienu valsts pilsoni to izlasīt. Prezidents arī ir izveidojis autoritatīvu Konstitucionālo tiesību komisiju, kura sniegusi Saeimas priekšlaicīgu vēlēšanu mehānisma pilnveidošanas iespēju vērtējumu, kā arī iesniedzis savus priekšlikumus Satversmē par Saeimas atlaišanas tiesību piešķiršanu pilsoņu kopumam un Valsts prezidenta tiesību atlaist Saeimu izmaiņām.

Taču līdztekus diskusijām par Saeimas atlaišanu sabiedrībā allaž ir skanējis viedoklis, ka nekas jau nemainīšoties, jo jaunajā Saeimā tikšot ievēlēti tie paši politiskie spēki un viss turpināšoties, ka Saeimas atlaišana bez Saeimas vēlēšanu sistēmas pārskatīšanas būšot lieka laika un naudas tērēšana. Šo apstākli ir pamanījis arī Valsts prezidents. Savā 14. janvāra runā viņš aicināja Saeimu mainīt vēlēšanu sistēmu: "Tāpat neatliekams uzdevums Saeimai ir veidot grozījumus Vēlēšanu likumā. Varu viegli paskaidrot. Ir divas problēmas, kas ir samilzušas. Pirmkārt, lokomotīvju problēma, kad daži cilvēki ievelk Saeimā sabiedrībai pilnīgi nepazīstamus pilsoņus. Otrkārt, Saeimā desmit procenti no politiskajiem spēkiem nav ievēlēti pēc to partiju sarakstiem, kas piedalījās Saeimas vēlēšanās. Desmit procenti ir ļoti daudz. Tātad Saeimā ir politiskās partijas, kuras nav tur ievēlētas vēlēšanu ceļā. Šis anahronisms ir jānovērš."

Šobrīd Saeima, grozot Saeimas vēlēšanu likumu, jau likumprojektā ir ietvērusi Valsts prezidenta prasību atteikties no t. s. lokomotīvju principa. Šis grozījums mainīs mums ierasto vēlēšanu sistēmu. Tajā pašā laikā sabiedrības diskusijās ir izskanējuši vēl vairāki ierosinājumi, kā būtu uzlabojams Saeimas vēlēšanu regulējums. Lai pārrunātu šīs iespējamās izmaiņas, "Jurista Vārds" uz sarunu aicināja Vēlēšanu reformas biedrības priekšsēdētāju Valdi Liepiņu.

Kādi bija Vēlēšanu reformas biedrības izveidošanas mērķi un kas ir tās galvenās lietas, ko Vēlēšanu reformas biedrība vēlas sasniegt savā darbībā?

– Sākumā, nedaudz atkāpjoties no jautājuma, vēlos uzsvērt, ka pēdējā laikā ir vērojama liela sabiedrības neapmierinātība ar to, kas notiek Latvijas politiskajā un tautsaimnieciskajā dzīvē, un pamatā cilvēki sūdzas par esošo situāciju, taču no tā nekāda labuma nav. Tieši tāpēc galvenā doma, veidojot biedrību, bija tā, ka ir jāsāk no pašiem pamatiem, pievēršoties tieši vēlēšanu sistēmas sakārtošanai.

Biedrības izveidošana saistībā ar vēlēšanu reformas jautājumiem saistīta ar zināmu personisko pieredzi, jo studiju gados viens no maniem pasniedzējiem bija prof. Deivids Batlers (David Butler), kas ir uzskatāms par psefoloģijas (angliski psephology) – zinātnes, kas nodarbojas ar vēlēšanu pētniecību –, izveidotāju. Viņš radīja "swing" teoriju, kas ļauj diezgan ātri pateikt, kādi būs vēlēšanu rezultāti, ja var noteikt, par cik "vēlēšanu svārsts", piemēram, Lielbritānijā, ir šūpojies no leiboristu partijas uz konservatīvo partiju un otrādi, dodot iespēju pēc apmēram pirmajiem desmit rezultātiem ļoti precīzi pateikt, kādi būs vēlēšanu rezultāti. Šis studiju kurss man vienmēr ir palicis prātā, lai gan pats tālāk ar psefoloģiju neesmu bijis saistīts.

Kā nākamais zīmīgais notikums jāmin Eiropas Latviešu jauniešu apvienības pēcteci ELJA 50, kas apvieno bijušos apvienības dalībniekus. ELJA 50 jau 2006. gadā rīkoja atklātu forumu ar nosaukumu "Saeimas vēlēšanu sistēma – laiks mainīt?" par iespējamajām izmaiņām Saeimas vēlēšanu sistēmā. Forumu atbalstīja Pasaules brīvo latviešu apvienība. Pēc šī foruma radās konkrēta iecere dibināt jaunu biedrību, kuras mērķis būtu izvērtēt Saeimas vēlēšanu sistēmu un rast konkrētus risinājumus šī brīža problēmām. Jau no paša sākuma biedrība darbojusies nevis ar domu par revolūciju, bet gan evolūciju. Uzskatu, ka mums nav nepieciešamas radikālas izmaiņas Saeimas vēlēšanu sistēmā.

Pievēršoties neseniem notikumiem, kā jūs vērtējat 13. janvāra protesta akciju, kas vēlāk pārvērtās grautiņā, un Valsts prezidenta Valda Zatlera ultimātu Saeimai un valdībai?

– Es pats apmeklēju to pasākuma daļu, kas norisinājās Doma laukumā, un gribu uzsvērt, ka pasākumā valdošā atmosfērā bija diezgan negatīva un agresīva, jo runas bija pilnas ar sūdzībām par to, cik slikti ir. Man vienmēr ir paticis, ja cilvēkus var uzrunāt pozitīvi, kā tas, manuprāt, tika darīts tā sauktās lietussargu revolūcijas laikā, kur bija daudz pozitīvāka atmosfēra, rosinot cilvēkus kaut ko darīt, nevis tikai sūdzēties, ka viss ir slikti. Tie cilvēki, kas atradās Doma laukumā, jau ieradās ar negācijām, un negatīvās runas šo situāciju vērsa vēl sliktāku. Zīmīgs citāts, ko lietoja viens no Saeimas nama demolētājiem, kas man saistās ar tālākajiem notikumiem, proti, ka šī akcija bija vienīgais veids, kā uzmodināt valdību. Vardarbība ir galēji nosodāma, tomēr jāatzīst, ka zināma taisnība šajos izteikumos ir un tie atspoguļo sabiedrībā valdošo viedokli. Jāpiebilst, ka prezidenta soļi saistībā ar esošo situāciju bija vērojami jau agrāk, jo prezidents, manuprāt, ļoti labi saprot, kas tagad notiek un kas konkrēti būtu jādara, un ka tā turpināties nedrīkst. Es domāju, ka prezidents dara tieši to, kas ir jādara. Manuprāt, jau savā Vecgada vakara uzrunā viņš konkrēti pateica, kā ir jārīkojas, un demonstrācija, manuprāt, tikai parādīja, ka situācija ir vēl nopietnāka, nekā varētu šķist. Tomēr jāatzīmē, ka pēc šiem notikumiem vienu no Vēlēšanu reformas biedrības priekšlikumiem (par aizliegumu vienam deputāta kandidātam kandidēt vairāk kā vienā vēlēšanu apgabalā) atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija, nododot to Saeimas 2. lasījumam. (Saeima š. g. 20. janvārī to otrā lasījumā ar pārliecinošu vairākumu pieņēma – aut. piez.). Kad šo priekšlikumu skatīja pagājušā gada aprīlī, sēde jautājuma vidū tika pārtraukta, tā arī nenobalsojot par priekšlikumu. Šie grozījumi, protams, nelikvidē "partiju lokomotīves" kā tādas, jo katrā vēlēšanu apgabalā joprojām būs kāds spēcīgākais kandidāts, tāpat Rietumvalstu prakse rāda, ka partijas vadītājs vienmēr būs partijas "lokomotīve". Bet absurds, kad pastāv iespēja kandidēt vairāk nekā vienā apgabalā, tiks likvidēts.

Minējāt pirmo no Vēlēšanu reformas biedrības ieteikumiem vēlēšanu sistēmas sakārtošanai, varbūt jūs varētu pastāstīt, kādi ir nākamie priekšlikumi, kurus Vēlēšanu reformas biedrība vēlas īstenot?

– Nākamais solis ir pilnīgi skaidrs – tā ir vēlēšanu apgabalu pārdalīšana mazākos apgabalos. Jau sākot biedrības darbu, tika izveidota konsultatīvā padome, kas apvieno ļoti spējīgus cilvēkus no dažādām nozarēm. Un jau pašā darba sākumā mēs nevērtējām to, kāda vēlēšanu sistēma Latvijai būtu visderīgākā, bet gan izveidojām konkrētus mērķus, kuri Saeimas vēlēšanu sistēmai būtu jāveicina. No visa garā mērķu saraksta mēs atlasījām tās lietas, kas tieši saistītas ar vēlēšanu sistēmu, un katru no lietām analizējām kopsakarībā ar iespējamo rīcību. Tā, piemēram, korupcijas apkarošana noteikti ir mērķis, kas pēc būtības ir derīgs esošās situācijas uzlabošanai, taču vēlēšanu sistēmas sakārtošana nekādā tiešā veidā neveicina šī mērķa īstenošanu. Tajā pašā laikā problēma, ka deputātiem trūkst tieša kontakta ar vēlētājiem, tika atzīta par ļoti aktuālu, ar nožēlu secinot, ka esošā sistēma šādu kontaktu veidošanu un uzturēšanu neveicina, bet ka atbilstoša sistēma var šo aspektu būtiski risināt.

Biedrība pievērsa uzmanību, lai konkrētie priekšlikumi neprasītu Satversmes grozījumus, kas reformas procesu varētu nopietni sarežģīt un palēnināt. Tāpēc no šādām iecerēm mēs atkāpāmies, pievēršot uzmanību tām izmaiņām, kuras var panākt ar likuma, nevis Satversmes grozījumiem. Kā pirmais priekšlikums bija liegt iespēju deputāta kandidātam kandidēt vairāk nekā vienā vēlēšanu apgabalā. Nākamais solis, biedrības skatījumā, ir deputātu tuvināšana vēlētājiem, samazinot vēlēšanu apgabalu lielumu, piemēram, Kurzemi, no kurienes ievēlē 14 deputātu, sadalot divos vēlēšanu apgabalos – Augškurzemē un Lejaskurzemē – un katram paredzot septiņus deputātus. Ja deputāti būtu vairāk saistīti ar savu apgabalu un ja vairs nebūtu "partiju lokomotīves", kas kandidē vairākos vēlēšanu apgabalos, deputātu kandidātiem būtu jātuvinās vēlētājiem, nopietni jāuzklausa vēlētāji un jābūt atbildīgiem pret vēlētājiem, lai nodrošinātu savu sākotnēju un atkārtotu ievēlēšanu Saeimā. Tas nozīmētu saikņu stiprināšanu ar vēlētājiem. Neviena no šīm maiņām neprasa Satversmes grozījumus.

Biedrība ir izstrādājusi vēl divus konkrētus priekšlikumus, kuru ieviešanai pat nav jāgroza likumi.

Būtu nepieciešams rīkot publiskas sanāksmes, lai veicinātu dialogu starp vēlētājiem un deputātu kandidātiem pirms vēlēšanām un deputātiem pēc vēlēšanām. Biedrība plāno izmēģinājuma projektu Valmierā pirms šī gada pašvaldību vēlēšanām. Uz sanāksmi tiktu aicināti visu partiju pārstāvji, lai vēlētāji varētu uzklausīt viņu piedāvājumus un viņus iztaujāt. Biedrības iecere ir, ka šādas sanāksmes veicinās konstruktīvu dialogu un plašākas diskusijas sabiedrībā. Šī ideja nav jauna. Anglijā šādas sanāksmes notiek jau labu laiku, un tās pārraida populārajā televīzijas programmā "Question Time".

Otrs ieteikums prasa tikai labu gribu no Saeimas Prezidija puses, proti, nodrošināt ceturtdienas plenārsēžu balsojumu pieejamību Saeimas mājaslapā, lai vēlētāji jebkurā brīdī var uzzināt, kā balso viņu Saeimas priekšstāvji un vai viņi īsteno savus priekšvēlēšanu solījumus. Manuprāt, arī šāds jaunievedums stiprinātu saikni ar vēlētājiem.

Biedrība patlaban plāno atklātu forumu šī gada martā saistībā ar gaidāmo Saeimas balsojumu par biedrības pirmo priekšlikumu, par biedrības tālākajiem uzdevumiem un pilsoniskās sabiedrības plašāku iesaistīšanu vēlēšanu sistēmas sakārtošanā un savu interešu labāku pārstāvēšanu Saeimā. Ja Saeima pieņems grozījumu par "lokomotīvju principa" likvidēšanu, partijām būs nopietni jāpārdomā sava stratēģija un taktika, jo nepietiks tikai ar dažām spēcīgām un labi izreklamētām lokomotīvēm, lai nodrošinātu vēlētāju atbalstu visos vēlēšanu apgabalos. Politiskām partijām katrā vēlēšanu apgabalā būs jāpaplašina tādu kandidātu skaits, kas paši spēj uzrunāt vēlētājus un izprast vēlētāju gribu.

Kā jūs vērtējat citās valstīs pastāvošo sistēmu, kad deputātu, ja tas zaudē sava elektorāta uzticību, ir iespējams atsaukt, kā arī šādas opcijas ieviešanu Latvijas vēlēšanu sistēmā?

– Es ļoti gribētu, lai kāds man izskaidro, kā šādu sistēmu būtu iespējams ieviest Latvijā. Proporcionālajā vēlēšanu sistēmā tas vienkārši nav iespējams. Būtu jāatsauc viss saraksts, kas iespējams vienīgi vispārējās vēlēšanās. Šāda iespēja pastāv plurālajā un mažoritārajā sistēmā. Nesen Kalifornijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, ir bijis šāds gadījums. To ierosināja deputāta opozīcijas partija. Iespēja atsaukt deputātu paver iespēju tieši šādām savstarpējām partiju cīņām, kas traucētu labu pārvaldību. Šāda iespēja ierobežo iespējas godīgam deputātam rīkoties pēc savas sirdsapziņas un atbalstīt, viņaprāt, valstij labus, bet sabiedrībā nepopulārus lēmumus. Tas saistās ar tā saukto staigājošo (deputāti, kas viena sasaukuma laikā maina savu partijas piederību – aut. piez.) deputātu kategoriju, jo ir deputāti, kas izstājas no savām politiskajām partijām un reizēm pat izveido jaunas politiskās partijas, ja deputāta uzskati vairs fundamentāli nesakrīt ar partijas valdošo viedokli. Deputātiem šādas tiesības ir jādod, jo, ja viņam pie šāda uzskatu konflikta būtu jāpamet Saeima un nebūtu iespēja darbu turpināt, mēs zaudētu labu un godīgu deputātu. Diemžēl ir arī deputāti, kas maina partiju piederību ne tik cēlu aprēķinu dēļ.

Sabiedrībā ir bijušas diskusijas ne vien par noteiktiem uzlabojumiem, kas būtu jāveic esošajā vēlēšanu sistēmā, bet arī par pašas vēlēšanu sistēmas maiņu. Vai jūs varētu mazliet sīkāk pastāstīt par integrēto un jaukto vēlēšanu sistēmu?

– Jauktā sistēma darbojas Lietuvā, kur praktiski vienlaikus paralēli notiek divas vēlēšanas, proti, par kandidātiem vienmandātu iecirkņos vienā daļā un proporcionālas vēlēšanas par sarakstiem otrā daļā. Rezultātus summē, tā iegūstot kopējos rezultātus un nosakot partiju vietu skaitu parlamentā. Partiju pārstāvniecība parlamentā nav proporcionāla. Savukārt integrētās vēlēšanu sistēmā vispirms apkopo vēlēšanu rezultātus no vienmandātu vēlēšanu daļas. Tad partijām, kuras vienmandātu daļā nav jau sasniegušas deputātu skaitu, kas atbilst par tām nodoto balsu skaitam, no proporcionālas daļas parlamentā pieskaita papildu deputātus, lai to pārstāvniecība parlamentā atbilstu to proporcionālam atbalstam vēlēšanās. Piemēram, ja kāda partija iegūst 30 vietu no iespējamām 50 vietām vienmandātu daļā, bet proporcionālā daļā, kurā arī ievēlē 50 deputātus, par to nobalso tikai 20% vēlētāju, tai no proporcionālās daļas "nepienākas" neviena papildu vieta, jo partija jau ieguvusi 30% no visām vietām parlamentā. Bet ja partija iegūst 20 vietas vienmandātu daļā un 30% no balsīm proporcionālā daļā, tai pieskaitītu 10 deputātus, lai tās vietu skaits parlamentā atbilstu par partiju nodotajai balsu proporcijai.

Tieši tāpēc šī integrētā vēlēšanu sistēma ir ļoti tuva proporcionālajai sistēmai. Viena problēma ar jauktām sistēmām ir, ka šīs sistēmas rezultātā veidojas divu šķiru deputāti – vieni, kuri iekļūst parlamentā tiešā cīņā ar konkurentiem, bet otri – caur partiju sarakstiem. Jaunzēlandē notika pāreja no angļu plurālās sistēmas, ar divām dominējošām partijām, uz integrēto vēlēšanu sistēmu. Līdz šim viņiem nav bijis problēmu. Latvijā mums ir vairākas galvenokārt personāliju partijas, kas nespēj savstarpēji sadarboties. Ja mēs pārietu uz vienu no jauktām sistēmām, proporcionālajā daļā partijas cīnītos viena pret otru, bet vienmandātu daļā tās būtu spiestas meklēt sabiedrotos, jo ar savām balsīm vien nepietiktu, lai nodrošinātu vietu parlamentā. Abas vēlēšanu daļas notiktu vienlaikus, un partijas vienlaikus būtu pretinieces un sabiedrotās! Tas radītu apmulsumu vēlētājos un, iespējams, neapmierinātību partiju atbalstītājos.

Es jau minēju, ka integrētā jauktā vēlēšanu sistēma var nodrošināt partiju proporcionālu pārstāvniecību parlamentā. Varētu argumentēt, ka tā tādēļ ir pieskaitāma pie proporcionālām sistēmām un tās ieviešana Latvijā atbilstu Satversmes nosacījumam. Bet viena tās daļa ir izteikti neproporcionāla un tādēļ droši vien izceltos smagas diskusijas vai tā tiešām iekļaujas proporcionālo sistēmu grupā. Patlaban valda uzskats, ka tā neiekļaujas.

Vēlēšanu reformas biedrības ieteiktie uzlabojumi vairāk saistās tieši ar Saeimas vēlēšanām, bet vai biedrībai ir arī kādi uzlabojumi vai ieteikumi attiecībā uz pašvaldību vēlēšanām?

– Pamatā mēs esam ķērušies pie Saeimas vēlēšanām, lai gan biedrības statūtos ir ierakstīts uzdevums izvērtēt arī pašvaldību vēlēšanu sistēmu. Pašvaldību vēlēšanās ļoti laba varētu būt tieši plurālā vai mažoritārā sistēma, jo pašvaldības nodarbojas ar vietējām problēmām un ciešā saikne ar vēlētājiem ir izteikti būtiska. Tomēr dažādu sistēmu piemērotību biedrība nav padziļināti apskatījusi, jo līdz šim nav bijis skaidrs, kā beigsies pašvaldību reforma un kādas pēc tam būs pašvaldības.

Šogad aprit pieci gadi kopš Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai, kā arī Latvijas integrācijas Eiropas tiesību sistēmā. Kā jūs vērtējat Latvijas integrāciju šajā sistēma?

– Domāju, ka neesmu tik kompetents atbildēt uz šo jautājumu, tomēr uzskatu, ka pievienošanās Eiropas Savienībai ir nesusi daudz laba, jo bez iestāšanās Eiropas Savienībā daudzas no pozitīvajām izmaiņām nebūtu notikušas. Es arī ceru, ka integrācijas process turpināsies, kā arī uzlabosies, piemēram, tiesnešu darba kvalitāte. Tāpat arī Latvijas pievienošanās NATO ir bijis loģisks un pozitīvs solis, jo ir notikušas daudzas pozitīvas pārmaiņas, kuru citādi nebūtu.

Tā kā biedrībai ir noteikti diezgan konkrēti mērķi, ko biedrība savā darbībā vēlas sasniegt, kā jūs redzat Vēlēšanu reformas biedrības darbu pēc šo mērķu sasniegšanas?

– Biedrība nemitīgi domā par tālāko attīstību un šī brīža priekšlikumi ir tikai pirmās konkrētās lietas, ko mēs saredzam kā aktuālākās problēmas. Reforma nekad nebeidzas, vienmēr var labāk! Vēlēšanu reformas biedrība noteikti nerisinās partiju finansēšanas jautājumus, jo šajā jomā jau darbojas citas organizācijas. Es uzskatu, ka biedrībai ir pietiekami daudz ko darīt, lai veicinātu vēlēšanu sistēmas sakārtošanu un izvērtētu, kādi būs izmaiņu rezultāti. Tieši tāpēc biedrība martā plāno rīkot jau minēto forumu, lai vērtētu – ko darīt tālāk – un izvirzītu jaunus mērķus vēlēšanu sistēmas sakārtošanai.


Fakti par biedrību

Vēlēšanu reformas biedrība ir dibināta 2007. gada 31. maijā ar mērķi izvērtēt Latvija vēlēšanu sistēmu un sniegt konstruktīvus ieteikumus sistēmas uzlabošanai vai nomaiņai. Vēlēšanu reformas biedrība ir politiski neitrāla, tomēr tajā apvienojušies gan politologi, gan juristi, gan arī citi Latvijas politiskajos procesos ieinteresēti cilvēki.

Vēlēšanu biedrība par saviem galvenajiem uzdevumiem izvirza:

1. Organizēt forumus mācībspēkiem, lietpratējiem, politiķiem, studentiem, partijām, nevalstiskām organizācijām u. c. interesentiem, lai analizētu un izvērtētu vēlēšanu sistēmas Latvijā un pasaulē.

2. Organizēt izglītojošus pasākumus un informēt sabiedrību par Saeimas un citām vēlēšanu sistēmām.

3. Izstrādāt ieteikumus Saeimas un pašvaldību vēlēšanu sistēmas un likumu reformai.

Vēlēšanu reformas biedrība vēlēšanu sistēmas sakārtošanai ir izstrādājusi četrus konkrētus ieteikumus, kas neprasa grozīt Satversmi:

1. 2010. gada Saeimas vēlēšanās ļaut deputātu kandidātiem kandidēt tikai vienā vēlēšanu apgabalā.

2. Vēlēšanu apgabalus sadalīt mazākos, kuros ievēlētu septiņus līdz deviņus deputātus.

3. Pirms un pēc vēlēšanām rīkot regulāras, no partijām neatkarīgas sanāksmes, kurās vēlētāji varētu iztaujāt savu apgabalu deputātus par viņu aktivitāti un balsojumiem Saeimā.

4. Ieviest izmaiņas Saeimas mājaslapā, lai vēlētāji varētu ātri un viegli noskaidrot, kā katrs Saeimas deputāts konkrētā jautājumā ir balsojis.

Biedrības pārstāvji ir tikušies arī ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, lai informētu viņu par nepieciešamajām izmaiņām Latvijas Republikas vēlēšanu sistēmā. Savukārt biedrības ierosinājums neļaut vienam deputāta kandidātam kandidēt vairāk nekā vienā vēlēšanu apgabalā, tādā veidā veicot grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, nodots izskatīšanai Saeimas Juridiskajā komisijā.

Biedrībai ir izveidota arī konsultatīvā padome, kas sniedz atzinumus par konkrētiem vēlēšanu reformu jautājumiem. Šobrīd padomes priekšsēdētāja amatu ieņem prof. Juris Rozenvalds, bet padomes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus pilda Jānis Pleps. Vēlēšanu reformas biedrības padomes darbā piekrituši piedalīties arī: Daunis Auers, Lolita Čigāne, Arvīds Dravnieks, Juris Dreifelds, Aivars Endziņš, Ivars Ijabs, Jānis Ikstens, Tālavs Jundzis, Arnis Kaktiņš, Iveta Kažoka, Egils Levits, Aleksandrs Maļcevs, Jānis Peniķis, Juris Prikulis, Jānis Stradiņš, Visvaldis Valtenbergs, Alfrēds Vanags, Ligita Začesta un Brigita Zepa.

 

 

Valdis Liepiņš

Valdis Liepiņš bija viens no Vēlēšanu reformu biedrības dibinātājiem. V. Liepiņš ir dzimis Latvijā 1939. gadā, bet 1944. gadā bija spiests doties trimdā. Pēc vidusskolas pabeigšanas ar izcilību V. Liepiņš ārpus konkursa iestājās Oksfordas universitātē, kur ieguva bakalaura un vēlāk arī maģistra grādu, studējot politiku, filozofiju un tautsaimniecību. Pēc augstākās izglītības iegūšanas V. Liepiņš darbojies tirgus pētniecībā. Sākot no 1966. gada strādājis Kanādas populārākajā tirgus pētniecības uzņēmumā "Canadian Facts", kur kļuvis par kompānijas viceprezidentu.

V. Liepiņš ir aktīvi piedalījies ārzemju latviešu rīkotajās aktivitātēs, bijis arī Kanādas latviešu centra Toronto dibinātājs un pirmais priekšsēdis, Latviešu nacionālās apvienības Kanādā padomes un valdes loceklis, Pasaules latviešu jaunatnes kongresu rīkotājs Rietumberlīnē (1968) un Londonā (1972), kā arī Latvijas tautas frontes konferences rīkotājs Kanādā. Par savu aktīvo darbu 1996. gadā saņēmis Latvijas augstāko apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas V. Liepiņš pārcēlies uz dzīvi Latvijā un, liekot lietā iegūto izglītību, lasījis kursus par tirgus pētniecību Rīgas Ekonomikas augstskolā, Rīgas Stradiņa universitātē un citur. Šobrīd V. Liepiņš ir Rīgas domes deputāts un Vēlēšanu reformas biedrības valdes priekšsēdētājs.

 

2
komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
headline@inbox.lv
12. Jūnijs 2010 / 09:51
0
ATBILDĒT
Tu pieminēji par izmaiņām no pašiem pamatiem...

Vai neesi nācis pie secinājuma, ka Parlamenta kvalitāte ir tieši saistīta ar tautas kvalitāti?

Tu gribi bērnu vest pie zobārsta, jo labi saproti, ka lietu atstājot dabiskā gaitā, sāpes var arī neaizdzīt bērnu pie zobārsta, jo bērna iespējas pieņemt pareizo lēmumu nav atkarīgas tikai no tām. OK!

Tomēr ir vērts padomāt, ko būtu jādara, lai izvairītos no darbietilpīgās katra bērna transportēšanas pie zobārsta. ( atvaino par primitīvo salīdzinājumu).

Vai Tevi neuzrunā šis teksts:

Psalms 111:10 - Bijība Tā Kunga priekšā ir visas gudrības sākums. Tas visu labi izjūt un saprot, kas tā dara. Viņa slava paliek mūžīgi.

Ir ļoti interesanti šo Psalmu lasīt otrādi.

Ar cieņu - Juris
A
11. Februāris 2009 / 18:32
0
ATBILDĒT
Liepins izsaka loti sapratigas domas. Principa musu velesanu sistema nav slikta, tacu ir dazas problemas, kuras var atrisinat.



Vienlaikus jaapzinas, ka ar velesanu sistemas uzlabosanu tikai loti nedaudz vares pozitivi ietekmet ieveleta Saeimas sastava demokratisko KVALITATI; te nepieciesami citi mehanismi.
visi numura raksti
Diāna Hamkova
Skaidrojumi. Viedokļi
"Būt vai nebūt" goda un cieņas krimināltiesiskai aizsardzībai
9 komentāri
Inga Papāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Latvijas tiesu prakse vecāku īstenotas bērnu pārrobežu nolaupīšanas lietās
2 komentāri
Dana Rone
Skaidrojumi. Viedokļi
Jurista profesijas reforma
Rakstā skarts jautājums par jurista profesijas reformu dažādās valstīs, vienlaikus aplūkojot jurista profesijas stāvokli Latvijā.
5 komentāri
Sintija Stipre
Tiesību prakse
Latvijas karogs un tā zaimošana
Rakstā analizēti tiesu spriedumi, kuros skarta jēdzienu “Latvijas valsts karogs” un “Latvijas valsts karoga zaimošana” intepretācija.
4 komentāri
Tiesību prakse
Pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļu
piemērošana administratīvajā procesā tiesā
AUTORU KATALOGS