ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

10. Februāris 2009 /Nr.6 (549)

"Būt vai nebūt" goda un cieņas krimināltiesiskai aizsardzībai
9 komentāri
Mg.iur.
Diāna Hamkova
LU Juridiskās fakultātes
Krimināltiesisko zinātņu katedras lektore 

Lai arī Krimināllikumā (turpmāk – arī KL) jau iepriekš veiktas nepārdomātas izmaiņas goda un cieņas tiesiskās aizsardzības regulējumā, rosība ap atsevišķu tiesību normu, kas nosaka atbildību par goda un cieņas aizskaršanu, izslēgšanu vēl joprojām turpinās.

Valsts sekretāru sanāksmē 15. janvārī Krimināllikumā tika izsludināti vairāki grozījumi, ko izstrādājusi Tieslietu ministrijā izveidotā pastāvīgā KL darba grupa. Izstrādāto grozījumu vidū ir arī priekšlikums svītrot atbildību par goda aizskaršanu, proti, no Krimināllikuma paredzēts izslēgt 156. pantu "Goda aizskaršana", kā arī 158. pantu "Goda aizskaršana un neslavas celšana masu saziņas līdzeklī", bet atbildību par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī ietvert KL 157. pantā "Neslavas celšana". Tādējādi Krimināllikumā ir lemts saglabāt tikai vienu vispārīgo normu, kas noteiktu atbildību par neslavas celšanu un neslavas celšanu plašsaziņas līdzeklī. Šādu grozījumu nepieciešamība tiek pamatota ar to, ka tādējādi tiktu novērsta normu dublēšanās attiecībā uz personas goda un cieņas aizsardzību Krimināllikumā un Civillikumā.1

Nelolojot lielas cerības tikt sadzirdētai, tomēr atļaušos paust savu viedokli šajā jautājumā. Tā kā par goda un cieņas aizsardzības civiltiesiskās un krimināltiesiskās jurisdikcijas niansēm jau iepriekš esmu izteikusies "Jurista Vārdā" (15.01.08., Nr. 2), rakstā "Goda un cieņas civiltiesiskās un krimināltiesiskās aizsardzības nianses", šoreiz paudīšu savu redzējumu par goda un cieņas vietu tiesību sistēmā.

Pirmkārt, jāatzīmē, ka cilvēka nemantisko labumu aizsardzībai, to skaitā arī personas godam, cieņai un reputācijai īpaša vieta ierādīta starptautiskajos tiesību aktos.

komentāri (9)
9 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jurists
26. Februāris 2009 / 23:10
0
ATBILDĒT
ko jūs cepaties, pamēģiniet ar privātsūdzību panāk notiešajošu spriedumu pēc KL 156 vai 157.pantiem, tiesās uz Jums skatīsies kā uz marsiešiem un faktiski vēl nezinu nevienu, kurš būtu notiesāts. Ja kāds zina kādu spriedumu, lai padalās!!!!
mjaa
14. Februāris 2009 / 17:37
0
ATBILDĒT
par cieņas aiskaršanu - kriminālatbildība - pilnīgs sviests, kas izdevīgi pašreizējiem parazītiem, kas sēž vienā vietā?
Lapsa
13. Februāris 2009 / 06:57
0
ATBILDĒT
Manuprāt, tas, ko autore ar šo rakstu vēlas pateikt ir, ka, ja goda un cieņas aizskārums tiks svītrots no Krimināllikuma, tad valsts vairs nevarēs pilnvērtīgi nodrošināt tā aizsardzību.
Lapsa
13. Februāris 2009 / 06:52
0
ATBILDĒT
Nu, kādas problēmas - grozīsim vēl arī Satversmi un tad jau viss būs kārtībā :D :D :D
Huga
12. Februāris 2009 / 12:58
0
ATBILDĒT
pievienojos. Respektīvi arī samērīgums būtu jāievēro.

juriste
12. Februāris 2009 / 12:12
0
ATBILDĒT
Saskaņā ar Satversmi valstij tiešām ir jāaizsargā gods un cieņa. Tas izriet arī no starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem. Taču autore jauc kopā godu un cieņu (honor and reputation) ar starptautiskajos dokumentos lietoto jēdzienu cilvēka cieņa (dignity, Menschenwurde). Protams, no cilvēka cieņas izriet arī tas, ka ir jānodrošina aizsardzība goda un cieņas aizskāruma gadījumos, taču cilvēka cieņa (dignity, Menschenwurde) ir daudz plašāks jēdziens, nekā minētajos Krimināllikuma pantos lietotais jēdziens cieņa. Tāpēc šī raksta kontekstā, manuprāt, nav īsti pamatoti atsaukties uz dokumentiem par cilvēka genomu, jo tur runā par dignity, Menschenwurde.



Taču no raksta tā arī neguvu atbildi, kāpēc kriminālatbildība ir vajadzīga. Tas vien, ka gods un cieņa ir konstitucionāla vērtība nenozīmē, ka obligāti ir jābūt kriminālatbildībai. Konstitucionālām vērtībām aizsardzību var nodrošināt arī ar civiltiesiskiem līdzekļiem. Man tiešām neliekas saprātīgi, ja cilvēks, kas kādu citu ir nosaucis par cūku, tiek saukts pie kriminālatbildības ar visām no tām izrietošajām sekām (sodāmība un ar to saistītie ierobežojumi). Iespējams, ir situācijas, ka krimināltiesiskā atbildība ir nepieciešama, taču ne jau tā, kā ir tagad, kad katrs, kurš ir apvainots, var izvēlēties krimināltiesiskos aizsardzības līdzekļus. Šeit tomēr ir jāatceras, ka, saucot pie atbildības par goda un cieņas aizskaršanu, vienmēr ir runa arī par citas konstitucionālas vērtības - vārda brīvības ierobežošanu, tāpēc ir jāatrod saprātīgs līdzsvars. Un pieļaujot jebkura goda un cieņas aizskāruma gadījumā izmantot krimināltiesiskos līdzekļus, manuprāt, šāds līdzsvars netiek nodrošināts.
Rudens
11. Februāris 2009 / 19:21
0
ATBILDĒT
Piekrītu Hugam.
Huga
11. Februāris 2009 / 13:25
0
ATBILDĒT
Kriminālatbildība par cieņas un goda aizskaršanu būtu jāpakārto civillietas procesam. Respektīvi, ja civillietā atzīts, ka persona ir aizskārusi citas personas cieņu un godu, tas var būt par pamatu uzsākt kriminālprocesu, lai noskaidrotu vai persona ir par to sodāma. Būtu jāpierada ka tas ir apzināts kā arī būtisks cieņas un goda aizskārums.
Huga
11. Februāris 2009 / 13:21
0
ATBILDĒT
Lai saglabātu šīs normas Krimināllikumā ir jādomā, kā ierobežot to ļaunprātīgu izmantošanu.



Piemēram, žurnālistikā pamatā visi vadošie mēdiji balansē uz goda un cieņas aizskaršanas robežas. Tāpat arī valsts pārvaldē iesastītās personas nevar būt patiesi atklātas, jo tad viņu izteikumi varētu tikt uztverti, kā goda un cieņas aizskaršana.



LR ir novēroti tiesvedības procesi, kad persona, kura uzskata, ka aizskarts viņas gods un cieņa apozināti cenšas panākt kriminālprocesa uzsākšanu pret iespējamo cieņas un goda aizskārēju, lai ietekmētu šo personu vai ar to saistītās personas.



Indivīdi apzināti izvēlas iet Kriminālprocesa ceļu nevis tiesāšanos civillietā, lai kaitētu savam oponentam. Jo arī gadījumā ja persona pret, kuru bijis uzsākts krimināllprocess par cieņas un goda aizskaršanu netiek notiesāta, viņas reputācija (arī cieņa un gods) tiek ietkemēta daudz būtiskāk nekā runa būtu par tiesāšanos civilietā.
visi numura raksti
Mārtiņš Dambergs, Valdis Liepiņš
Intervija
Vēlēšanu sistēmas evolūcija,
nevis revolūcija
Latvijas parlamentārismam jau kopš tā aizsākumiem vienmēr aktuāls ir bijis jautājums par parlamenta darba kvalitātes uzlabošanu un vēlētāju iespējām kontrolēt savu priekšstāvju darbu. Dažos pēdējos gados šīs diskusijas ...
2 komentāri
Inga Papāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Latvijas tiesu prakse vecāku īstenotas bērnu pārrobežu nolaupīšanas lietās
2 komentāri
Dana Rone
Skaidrojumi. Viedokļi
Jurista profesijas reforma
Rakstā skarts jautājums par jurista profesijas reformu dažādās valstīs, vienlaikus aplūkojot jurista profesijas stāvokli Latvijā.
5 komentāri
Sintija Stipre
Tiesību prakse
Latvijas karogs un tā zaimošana
Rakstā analizēti tiesu spriedumi, kuros skarta jēdzienu “Latvijas valsts karogs” un “Latvijas valsts karoga zaimošana” intepretācija.
4 komentāri
Tiesību prakse
Pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļu
piemērošana administratīvajā procesā tiesā
AUTORU KATALOGS