ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

12. Maijs 2009 /Nr.19 (562)

Tiesības apstrīdēt bērna izcelšanos
2 komentāri
Mg.iur.
Ieva Čudina
Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja palīdze 

Bērna izcelšanās noteikšana ir viens no sarežģītākajiem un nozīmīgākajiem, bet tajā pašā laikā arī strīdīgākajiem jautājumiem ģimenes tiesībās un ir nozīmīgs posms bērna interešu aizsardzība.

Bērnam ir tiesības zināt abus savus bioloģiskos vecākus, tāpēc bērna izcelšanās noteikšana ir bērna interesēs.1 Turklāt izcelšanās noteikšana nodrošina bērna prioritārās tiesības saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu un atbilst bērna tiesībām būt juridiskās attiecībās gan ar viņa bioloģisko māti, gan ar bioloģisko tēvu, kā arī kalpo par pamatu, lai bērns iegūtu tiesisku aizsardzību savstarpējo attiecību regulēšanai ar abiem vecākiem.

Bērna izcelšanās noteikšanas institūts ir nozīmīgs ne tikai tāpēc, lai tiktu noskaidrota bērna patiesā izcelšanās, bet tas dod arī lielākas iespējas bērnam baudīt sev pienākošās tiesības, piemēram, prasīt uzturlīdzekļus, pretendēt uz faktisko vecāku atstāto mantojumu, noformēt tiesības uz pensiju apgādnieka zaudējuma gadījumā. Šis jautājums kļūst aktuāls gadījumos, kad bērna izcelšanās juridiski nav zināma vai arī tā ir juridiski zināma, bet tiek uzskatīta par neatbilstošu faktiskajiem apstākļiem.

Klasiski strīdi par bērna izcelšanās noteikšanu nonāk tiesā, taču pašlaik spēkā esošais regulējums neļauj pilnvērtīgi izmantot Civilprocesa likuma 1. pantā nostiprinātās tiesības. Rakstā autore norāda uz nepilnībām, kas bērna izcelšanās noteikšanas regulējumā būtu jāgroza, lai atvieglotu bērna izcelšanās noteikšanu.

 

Bioloģiskā tēva tiesības apstrīdēt paternitāti

Civilprocesa likuma 246. panta pirmajā daļā noteikts, ka paternitātes pieņēmumu tiesā var apstrīdēt bērna māte, bērna mātes vīrs un bērns pats pēc pilngadības sasniegšanas. Tieši tas pats noteikts Civillikuma 149. pantā.

Pašlaik Civillikums un Civilprocesa likums nedod tiesības bērna bioloģiskajam tēvam un bērna mātes vecākiem celt prasību tiesā par paternitātes apstrīdēšanu. Šāds ierobežojums ir nepamatots, jo ierobežo objektīvās patiesības noskaidrošanu.

Piemēram, prasītājs cēlis tiesā prasību pret atbildētāju par paternitātes noteikšanu. Tiesa konstatējusi, ka no bērna dzimšanas apliecības redzams, ka bērna vecāki ir atbildētāja un cita persona. Ievērojot Civillikuma 156. panta noteikumus, tiesa atzinusi, ka prasītājam nav prasības tiesības.2

Konkrētajā gadījumā tiesa rīkojusies atbilstoši likuma normām, taču šāds regulējums neatbilst tiesiskai apziņai, procesuālās ekonomijas principam un bērna interesēm noskaidrot savu patieso izcelšanos, tādēļ veicami grozījumi Civillikumā un Civilprocesa likumā, paredzot, ka šāda rakstura prasību tiesā var celt arī bērna bioloģiskais tēvs un bērna mātes vecāki, kas arī būs atbilstoši Civilprocesa likuma 1. pantam, kas noteic, ka katrai fiziskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā.

Teorētiski paternitātes atzīšana balstās uz bērna faktisko izcelšanos no tās personas, kas paternitāti brīvprātīgi atzīst. Tomēr likums obligāti neprasa, lai persona, kas atzīst bērnu par savu, būtu viņa bioloģiskais tēvs, kā arī neprasa pierādījumus par bērna bioloģisko izcelšanos, ja persona brīvprātīgi atzīst paternitāti. Paternitātes atzīšanas pamatā nav obligāts bioloģiskās izcelšanās fakts, bērna māte pati var pieņemt lēmumu, kurš būs bērna tēvs. Tādējādi netiek izslēgta iespēja, ka paternitātes brīvprātīga atzīšana var notikt arī tad, ja nav bioloģiskās izcelšanās fakta starp bērnu un personu, kas atzīst paternitāti.

Strīdos par bērna izcelšanās noteikšanu būtu lemjams par divām šī institūta apakšnozarēm – bērna izcelšanās apstrīdēšanu un paternitātes noteikšanu.

komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jurists
27. Maijs 2009 / 00:36
0
ATBILDĒT
Raksts ir plašs un daudzos jautājumos pamatots, tomēr nevar piekrist tam, ka ir jāvienkāršo regulējums attiecībā uz brīvprātīgās paternitātes apstrīdēsanu.



Kā jau autore minēja, paternitātes atzīšanai nav nepieciešams pierādīt, ka bērns ir bioloģiski izcēlies no personas, kas paternitāti atzīst. Paternitātes atzīšana ir iespējama tikai tad, kad bērnam paternitāte nav noteikta, līdz ar to paternitātes atzīšana veicina bērna tiesības tādā ziņā, ka persona ar paternitātes atzīšanu ir uzņēmusies atbildību par bērna audzināšanu, apgādāšanu un citiem pienākumiem, kas tiek uzlikti bērna vecākiem.



Jebkādu šķēršļu novēršana bioloģiskajam tēvam apstrīdēt brīvprātīgu paternitātes atzīšanu grauj paternitātes brīvprātīgās atzīšanas funkcijas esamību.



Persona, kuru bērns uzskata par savu tēvu var kļūt par (juridiski) svešu personu, ja, piemēram, neilgi pirms pilngadības sasniegšanas bioloģiskais tēvs apstrīd paternitātes atzīšanu un panāk paternitātes noteikšanu tiesas ceļā. Tādā veidā tiek grautas tiesības uz ģimenes aizsardzību gan Satversmes, gan arī Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas izpratnē. Šāda ģimenes institūta nepastāvība nekādā ziņā nav bērna interesēs, kaut arī tas ir atbilst objektīvai patiesībai.



Nepiekrītu arī domai par maldības, viltus un spaidu relevances trūkumu ģimenes tiesībās. Arī paternitātes atzīšana ir tiesisks darījms, tāpēc gribas īstums šajā gadījumā ir svarīga sastāvdaļa, jo līdz ar darījuma taisīšanu, persona uzņemas atbildību. Nepieciešamība pēc trešās personas iniciatīvas atsvabināšanai no pienākumu pildīšanas maldības vai viltus gadījumā neatbilst civiltiesību doktrīnai. Šajā gadījumā maldība vai viltus ir jāpierāda tam, kas uz to norāda, līdz ar to tas ir tiesas kompetencē izvērtēt to, vai maldība ir atvainojama vai nē.





diehard
13. Maijs 2009 / 12:10
0
ATBILDĒT
Ka teica romiesi, pater semper incertus
visi numura raksti
Magda Papēde
Skaidrojumi. Viedokļi
Autortiesības interneta vidē: "YouTube" videoklipu piemērs
Pēdējā laikā Latvijas publiskajā telpā ir izskanējuši dažādi viedokļi par "YouTube" videoklipu pārpublicēšanu vietējās interneta mājaslapās – cik tas ir legāli un vai un kam par to būtu jāmaksā.1 Jāatzīst, ka situācija nav ...
9 komentāri
Sigita Kravale
Skaidrojumi. Viedokļi
Kapitālsabiedrības valdes loceklis nav darbinieks
2009. gada 10. marta žurnālā "Jurista Vārds" publicēts Vitas Libertes viedoklis par tiesiskajām attiecībām starp kapitālsabiedrību un valdes locekli un strādājošu grūtnieču aizsardzību.1 Gan minētajā publikācijā izteiktais ...
10 komentāri
Notikums
Tiesneši saņem valsts augstākos apbalvojumus  
Kā ziņo Augstākā tiesa, kura vienlaikus ir apbalvojumu piešķiršanas iniciatore, tiesa ir gandarīta par valsts atzinību tiesnešu darbam. Atjaunotajā Latvijas Republikā augstākie valsts apbalvojumi tiesnešiem nav dāsni dāvāti. Līdz ...
Dina Gailīte
Notikums
Kas šogad svarīgs advokatūrai
4 komentāri
Latvijas Zvērinātu advokātu padome
Notikums
Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja Jāņa Grīnberga ziņojums kopsapulcē
AUTORU KATALOGS