ŽURNĀLS Intervija

9. Jūnijs 2009 /Nr.23 (566)

Starptautiskās tiesības ir valsts interesēs
20 komentāri
Prof. Dr.iur.
Ineta Ziemele
Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese,
intervijā Jānim Plepam 

Šā gada pirmā puse Latvijā lielā mērā aizritējusi diskusijās par cilvēktiesībām. Ekonomiskā krīze un valsts budžeta tēriņu ierobežošana bijusi par pamatu tik bieži dzirdētajām atsaucēm uz valsts pienākumu nodrošināt personu sociālās tiesības un tiesiskās paļāvības principa tvērumu. Pēc Lieldienām Latvijā viesojās Eiropas Cilvēktiesību tiesas prezidents Žans Pols Kosta ar oficiālu Eiropas Cilvēktiesību tiesas delegāciju. Savukārt maija nogalē Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta sāka izskatīt lietu "Kononovs pret Latviju", kurā nozīmīgi ir ne tikai cilvēktiesību, bet arī Latvijas valstiskuma atjaunošanas jautājumi.

"Jurista Vārds" tikās ar autoritatīvo starptautisko tiesību un cilvēktiesību speciālisti – Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesi profesori Dr.iur. Inetu Ziemeli, lai pārrunātu Latvijai aktuālus tiesību jautājumus.

Latvijas nepārtrauktība – valstiskuma pamatelements

Deviņpadsmit gadus pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas juristu un politiķu diskusijās vēl joprojām aktuāls ir jautājums par Latvijas Republikas valstisko nepārtrauktību (kontinuitāti). Mazliet vairāk par gadu pagājis kopš Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanas Robežlīguma lietā, kurā tika vērtēts arī valstiskās nepārtrauktības jautājums. Kāds šobrīd ir starptautiskās sabiedrības viedoklis par Latvijas kontinuitāti?

Jautājums par Latvijas kontinuitāti ir vērtējams divos līmeņos. Viens līmenis ir šā jautājuma politiskais vērtējums, bet otrs – juridiskais vērtējums. Nevarētu teikt, ka Latvija saskaņā ar Starptautisko tiesību komisijas "Pantos par valstu starptautisko atbildību" noteiktajiem principiem būtu atteikusies no nepārtrauktības principa un ar to saistīto zaudējuma atlīdzības prasību. Bet juridiskā atbilde, protams, ir ļoti saistīta ar politisko, jo kurā mirklī tad notiek šī atteikšanās no principa un juridiskām prasībām? Tā var izveidoties ar vienu, skaidru valsts vadītāja vienpusēju paziņojumu. Taču tā var veidoties arī no dažādām, cieši saistītām darbībām, kas notiek gadu laikā. Piemēram, Latvijas kontekstā ir ļoti interesanti raudzīties uz valdības darbībām, uzturot prasību par valsts nepārtrauktību, uz konsekvenci, vai nu pieņemot likumus, vai ārpolitiskajā darbībā, amatpersonām runājot vai nerunājot par neatkarības atjaunošanas juridiskajām sekām.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
3
komentāri (20)
20 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Ir ok
14. Jūlijs 2009 / 19:36
0
ATBILDĒT
Jauki beidzot dzirdēt no zinoša cilvēka tāda rakstura tēzi: var jau tai ECT judikatūrai sekot, bet dalībvalsts var nonākt pie tā, ka nav ko vairs maksāt. Tik tiešām, - labklājība un prasti skaitļi nav dažādās realitātēs ar tiesiskumu. Par to ir vērts padomāt.
Lasītājs
12. Jūnijs 2009 / 12:20
0
ATBILDĒT
Latgales jautājums Latvijas valsts nodibināšanā bija ļoti svarīgs. No vēstures ir zināms, ka daļa Latvijas teritorijas atradās Vidzemes guberņā, daļa Kurzemes guberņā, daļa Vitebskas guberņā, kas bija nevis Baltijas guberņa, bet Iekškrievijas guberņa. Problēmu radīja arī tas, pēc kādiem principiem novilkt robežas starp jaunizveidotajām valstīm, jo Krievijas guberņu un pagastu iedalījums šeit nederēja. 1917.gadā notikušajā kongresā Rēzeknē, kurā tika pieņemts lēmums par apvienošanos ar Baltijas guberņas latviešiem, tika daudzkas solīts pretī latgaliešiem, tostarp autonomija, katoļu ticības brīva prakstizēšana utt. Tomēr drīz vien izrādījās, ka iepriekšteikto solījumu izpilde kavējās. Tāpēc visai aktuāls bija jautājums, kurai jaunizveidotajai valstij solījumu neizpildes gadījumā pievienoties. Īpašas raizes sagādāja tas, ka latgalieši varētu pievienoties Polijai kā katoliskai valstij. Principā to varēja izsarīt, sasaucot latgaliešu kongresu, līdzīgu, kāds bija noticis 1917.gadā Rēzeknē. Satversmes Sapulces deputāti no tā visvairāk baidījās. Vienīgais ko viņi izpildīja, bija Konkordāta noslēgšana. Ja nebūtu noslēgts Konkordāts, Latgale noteikti būtu Polijas sastāvdaļa.
Švarcs
12. Jūnijs 2009 / 11:26
0
ATBILDĒT
Ja izejam no prezumpcijas, ka Latgales deputāti Satversmes sapulcē cīnījās par Latgales autonomiju un Satversmes 3.panta mērķis būtu bijis nepieļaut šādas ķecerīgi latgaliskas domas, tad domājams, ka kuluāros par šo 3.panta zemtekstu būs bijušas diskusijas un latgaliešiem būtu bijis tas jāsaprot. Nez vai viņi atbalstītu 3.pantu šādā redakcijā, ja tas regulētu Latgales pašpārvaldes vai autonomijas jautājumus. Bet 2.lasījumā 04.10.1921. Satversmes 3.pants pieņemts vienbalsīgi. Savukārt 3.lasījumā Marģers Skujenieks tad arī teica sakramentālos vārdus, ka 3.pants neregulē atsevišķu apgabalu tiesības. Un atkal neviens latgalieties neiebilda. Vai patiešām mēs uzskatām, ka Satversmes sapulcē ievēlētie Latgales pārstāvji nesaprata, par ko tiek balsots un par to neiebilda? Man šķiet tieši pretēji - Trasuna un Kempa runas pie citiem pantiem liecina, ka viņi sekoja uzmanīgi līdzi debatēm un pie jebkura Latgales interešu apdraudējuma debatēs centās aizstāvēt novada intereses.
Lasītājs
12. Jūnijs 2009 / 11:17
0
ATBILDĒT
Uzdodiet jautājumu sev, kāpēc vispār Satversmes 3.pants Satversmē ir vajadzīgs? Bez tā ļoti labi varētu iztikt, raugoties no šodienas viedokļa. Tajā laikā tam bija ļoti principiāla nozīme, jo proklamētās valsts robežas un valsts apgabalu iekšējās robežas līdz galam vēl nebija noteiktas. Ne visos apgabalos bija spēkā, piemēram, vienas civiltiesības. Latvijas Republikas Civillikumu pieņēma tikai 1937.gadā. Satversmes 3.pants vistiešakajā nozīmē bija saistīts ar Latgales autonomijas vai atdalīšanās tendencēm. Satversmes Sapulces deputāti dažados veidos centās nepieļaut Latgales autonomiju vai atdalīšanos, arī ar Satversmes 3.panta palīdzību, pat norādot, ka šeit runa ir par kaut ko citu.
Švarcs
12. Jūnijs 2009 / 10:52
0
ATBILDĒT
Satversmes 3.pantam ar latgaliešu separātismu gan maz sakara. No Satversmes tiesas sprieduma: Satversmes apspriešanas materiāli liecina, ka jautājums par Latgales pašpārvaldes tiesībām tika apspriests nošķirti no Satversmes 3. panta.

Satversmes I daļas trešajā lasījumā Latgales deputāti ierosināja papildināt Satversmes 3. pantu ar šādu teikumu par Latgales pašvaldības tiesībām: „Latgale bauda pašvaldības tiesības, nosakāmas ar atsevišķu likumu.” Runājot Satversmes komisijas vārdā, M. Skujenieks lūdza noraidīt šo priekšlikumu, jo „trešais pants mūsu satversmē nerunā par to, kādiem apgabaliem vai atsevišķām teritorijas vienībām ir pašvaldības tiesības, bet gan to, no kādām sastāvdaļām sastādās Latvijas valsts” (Latvijas Satversmes sapulces V sesijas 11. sēdes 1922. gada 8. februārī stenogramma). No Satversmes sapulcē notikušajām diskusijām var secināt, ka Satversmes 3. pants neregulē ne Latgales, ne citu teritorijas vienību pašpārvaldes vai autonomijas tiesību jautājumu. Par šādu tiesību piešķiršanu likumdevējs ir tiesīgs lemt bez nepieciešamības izdarīt grozījumus Satversmes 3. pantā.
Lasītājs
12. Jūnijs 2009 / 10:28
0
ATBILDĒT
Izlasot komentārus, atliek vienīgi piebilst sekojošo. Patiešām, kā tas ir redzams no Satversmes Sapulces sēžu stenogrammām, debatēs par Satversmes projektu regulāri tika diskutēts par Latgales autonomiju. Latgaliešu bloks pat bija iesniedzis šādu Satversmes projekta 3.panta papildinājumu:\"Latgale bauda apgabala pašvaldības tiesības, kas nosakāmas ar atsevišķu likumu\". Tomēr, kā zināms, visi centieni Latgalei iegūt autonomijas statusu beidzās bez panākumiem. Lai Satversmes 77.pants kopsakarībā ar Satversmes 3.pantu nebūtu pretrunā ar starptautiskajām tiesībām, jo ar Satversmi nevar regulēt jautājumus, kas ir vienīgi starptautisko tiesību jautājumi, ir jāsecina, ka tautas nobalsošana ir rīkojama tikai attiecībā uz tām Latvijas teritorijas daļām, pār kurām Latvijas valstij faktiski ir vara. Satversmes tēvi, neparedzot, ka Krievija pēc kāda laika uzskatīs 1920.gada 11.augusta Latvijas un Padomju Krievijas Miera līgumu par spēkā neesošu un ka kāda Latvijas teritorijas daļa de facto tiks atrauta, Satversmes 77.pantā neierakstīja nosacījumu par valdījumu. Noslēdzot jaunu robežlīgumu bez atsauces uz iepriekšējo robežlīgumu, Latvija de jure ir atteikusies no iepriekšējā robežlīguma, stipri iedragājot kontinuitātes doktrīnu.
Jurists
11. Jūnijs 2009 / 14:41
0
ATBILDĒT
Protams, ir jāpiekrīt Egila Levita kritiskajai piezīmei, kas ir citēta iepriekšējā komentārā, par Satversmes tiesas spriedumu robežlīguma lietā. Tātad nevar būt runa par vienotas valsts teritoriju ar dažādu jurisdikciju, resp., par \"jauniegūtajām teritorijām\", kā tās nodēvēja Satversmes tiesa. Ir jāatceras, ka Satversmes 3.pants Satversmes projektā parādījās tad, kad atsevišķās Latvijas teritorijas sastāvdaļas, īpaši Latgale, neizpildot prasību par lielāku vai mazāku autonomiju, varēja atdalīties no pārējās Latvijas. Arī Konkordāts tika noslēgts šī spiediena ietekmē. Tāpat nav jāaizmirst, ka tajā laikā nebija tādas Latvijas teritorijas, pār kuru valdījums bija zudis. Tāpēc Latvijas valdības uzdevums un prerogatīva bija Latvijas teritoriju de facto padarīt par juridiski atzītu starptautiskos līgumos ar kaimiņvalstīm. Tātad no tā ir secināms, ka Satversmes 3.panta mērķis tikai bija ierobežot tādu Latvijas teritorijas sastāvdaļu atdalīšanos, kuru iedzīvotāji vēlējās to darīt, bet nekādā ziņā Satversmes \"tēvi\" nebija domājuši, ka Latvijas valdību varētu ierobežot Satversmes 3.pants robežlīgumu noslēgšanā, ko regulē starptautiskās tiesības, tostarp taisnīgas robežas novilkšanu starp jaunizveidotām valstīm. Tādu atbildi uz šo problēmu bija jāsagaida gan no Satversmes tiesas tiesnešiem, gan no profesores Dr.iur. I.Ziemeles.
Ir
10. Jūnijs 2009 / 17:49
0
ATBILDĒT
Otrkārt, spriedumā tiek izvirzīta unikāla, nedz Latvijas, nedz citu valstu valststiesībās līdz šim vēl nedzirdēta tēze, ka unitārā valstī jau pēc valsts faktiskās un tiesiskās izveidošanās un tās robežu starptautiskas atzīšanas dažādām tās teritorijas daļām – atkarībā no to vēstures un etniskā sastāva – tiek piešķirts un ilgstoši pastāv dažāds „svars” Satversmē - proti, ka dažas teritorijas daļas konstitucionāli ir mazāk aizsargātas kā citas, un ka tās tādēļ var atdot atvieglotā procedūrā. Valststiesību teorijai līdz ar to ir izvirzīts gandrīz neiespējams uzdevums, atrast pārliecinošu attaisnojumu šādai tēzei, kuru ļoti grūti savienot ar valsts teritorijas integritātes principu un citiem vispāratzītiem valststiesību pamatprincipiem. Pastāv nopietns pamats šaubīties, vai tā tiks ar to galā.



Aivars
10. Jūnijs 2009 / 14:13
0
ATBILDĒT
Dīvlīmeņu teritoriju koncepcija Satversmes tiesas spriedumā bija pietiekami interesanta. Žēl, ka tiesību zinātnieki to nav izvērsti analizējuši un kritizējuši. Būtu interesanti palasīt vērtējumus!
Juriste
10. Jūnijs 2009 / 14:00
0
ATBILDĒT
D.A.Lēbers ir pamatojis no starptautisko tiesību viedokļa, ka Latvija bija okupēta, anektēta un inkorporēta 1940.gadā. Par viņa argumentiem attiecībā uz Latvijas valsts kontinuitātes doktrīnu nav nekādas šaubas. Cits jautājums ir valsts nekonsekventā rīcība starptautiskajā līmenī kopš 1990.gada 4.maija par šo valsts kontinuitātes doktrīnu. Pilnīgi nevietā ir aizrādījums uz civiltiesībām. Šeit runa ir par Satversmes piemērošanu uz tām teritorijām, kuras Satversmes tiesa nodēvēja par \"jauniegūtajām teritorijām\" un pār kurām Latvija ir zaudējusi valdījumu. Citiem vārdiem, Satversmes 77.pants kopsakarībā ar 3.pantu par obligātu tautas nobalsošanas rīkošanu jautajumos, kas skar teritorijas, kuras nav Latvijas valdījumā, no starptautisko tiesību viedokļa ir absurds un tās rezultāta izpilde neiespējama. Arī Satversmes \"tēviem\" nav bijušas citas domas. Šis jautājums, kā zināms, no starptautiskajām tiesībām, ir valstu valdību prerogativa. Mūsu valdība ir izlēmusi noslēgt robežlīgumu. Žēl, ka kritikas izteicējiem \"valdījums\" saistās tikai ar civiltiesībām. Tāpēc iesaku jums visiem cītīgi studēt un arī apgūt starptautiskās un konstitucionālās tiesības.
Bunge, Sinaiskis, Bukovskis
10. Jūnijs 2009 / 13:06
0
ATBILDĒT
"valdījuma zaudēšana pār Abrenes novadu" - tiešām smieklīgs arguments no šeit pilnīgi nerelevantās civiltiesību nozares! .. varbūt vēl kaut ko par aizklīdušiem govju pulkiem parunāt, kuras kāds cits ar gādīga saimnieka rūpību ir uz savas zemes barojis un tādējādi ieguvis turējumu, valdījumu un vēl kaut kādus murgus izklāstīt...

vai Tu esi lasījusi D.A.Lēbera perfekto vēsturisko un juridisko izklāstu, kā šis "valdījums" pār Abreni okupācijas apstākļos un ar okupācijas varas iestāžu savstarpēju vienošanos nelikumīgi tika zaudēts?
pajoliņš
10. Jūnijs 2009 / 10:36
0
ATBILDĒT
Taisnība, ka tieši prof. I. Ziemele kompetenti spēj pamatot pagātnes notikumu juridisko vērtējumu.



Nebūtu pareizi teikt teikt, ka viņa aizstāv \'Latvijas intereses\', jo tiesnese to nemaz nedrīkst darīt. Gluži vienkārši artikulētāk un kvalitatīvāk nekā lielākā daļa citu viņa izskaidro, kāpēc \'uzvarētāju taisnība\' nav \'uzvarētāju tiesības\'.



Un nav godīgi teikt, ka palikšana mazākumā vienā vai otrā lietā liecina par slikti darītu darbu. Tā drīzāk liecina par drosmīgi darītu darbu.



Varam uz nebēdu kasīties ar Latvijā tik bieži sastopamajiem puskoka lēcējiem, kuri rada ekscentriskas teorijas banālās biznesa tiesību nozarēs. Taču, kamēr īstus starptautisko tiesību speciālistus varam skaitīt uz pirkstiem, vienīgā atbilde kritiķiem ir \'dariet paši un dariet labāk\'. Ja spējat, izveidojiet vēl vienu 'Baltic Yearbook of International Law', un, ja spējat, rakstiet akadēmiskas publikācijas par to, kā tiesām vajadzētu lemt.
Jurists
10. Jūnijs 2009 / 10:21
0
ATBILDĒT
Tas ir pilnīgi bezjēdzīgi teikt, ka Ziemele ir vienīgā nopietnā starptautisko tiesību speciāliste Latvijā, kura ir pazīstama un tiek atzinīgi vērtētā starptautiskos forumos. Manuprāt, nav jārada Ziemeles \"personības kults\" vai kaut kā citādā veidā viņa jāglorificē. Kā atceramies, arī viņai bija tepat Latvijā žurnālā \"Jurista Vārds\" publicēts diezgan vāji argumentēts, vienpusīgs, šauri tendēts un tādējādi visnotaļ kritizējams raksts par Satversmes tiesas spriedumu t.s. robežlīguma lietā. Par daudziem svarīgiem jautājumiem un aspektiem, īpaši par valdījuma zaudēšanas pār Abrenes apriņķa pagastiem primāro lomu, Ziemele šajā rakstā bija klusējusi.

Juriste
9. Jūnijs 2009 / 23:17
0
ATBILDĒT
Ziemele ir vienīgā nopietnā starptautisko tiesību speciāliste Latvijā, kura ir pazīstama un tiek atzinīgi vērtētā starptautiskos forumos.



Tas, ka ka Latvijai ir dažreiz pagrūti panākt atbalstu savai pozīcijai, ir izskaidrojams ar to, ka starptautiskajās tiesībās politika spēlē daudz lielāku lomu nekā citās tiesību nozarēs. Un kamēr Krievija šeit darbina milzīgu propagandas aparātu, Latvijas valdība - politisku iemeslu dēļ - visus šos gadus ir vai nu pieklājīgi klusējusi, vai arī savu viedokli izteikusi ļoti neuzkrītoši. Raugoties uz nupat notikušo vēlēšanu rezultātiem, Latvijas valdības balss savas tiesiskās pozīcijas aizstāvēšanai, maigi izsakoties, nekļūs skaļāka. Bet tas ir arī finansu un personāla resursu jautājums.



Bet tā kā juridiski argumenti tomēr ir Latvijas pusē, tad kopumā ņemot, rezultāti nemaz tik slikti nav, kā varēja būt. Praktiski visas valstis, izņemot Krieviju, principā akceptē Latvijas valsts kontinuitāti. Un šeit lieli nopelni ir tieši Ziemelei.
Inga
9. Jūnijs 2009 / 22:46
0
ATBILDĒT
Runa ir par Ziemeles darbības kvalitāti.
hallo
9. Jūnijs 2009 / 20:12
0
ATBILDĒT
Hallo, vai partizāns a priori nevar būt noziedznieks? Kuras nodarbes vēl izslēdz šādu iespēju? Piem., vai karavīrs var būt marodieris un izvarotājs un nebūt noziedznieks? Policists kukuļņēmējs - arī nav noziedznieks? Robežsargs -cilvēku tirgotājs - arī pieder pie amata apraksta?
.
9. Jūnijs 2009 / 19:16
0
ATBILDĒT
Jātiesa noziedzniekus, nevis partizānus, jurists!
Otra puse
9. Jūnijs 2009 / 17:47
0
ATBILDĒT
Par Andrejevu man nav informācijas, bet par Kononovu gan mazliet ir.

Pirmā instance ECT lēma par labu Kononovam nevis Latvijai. Un kāpēc? Tiesneši no R-Eiropas dzīvo ilūzijā, ka vienīgais sliktais bija Hitlers (nu, labi, mazliet arī Benito un jestrā japāņu karadraudze), tāpēc krievus un viņu partizānus nevar tiesāt principa pēc. Savukārt otra daļa tiesnešu nāk no A-Eiropas un ir audzināti ar Maskavas propagandu. Viņi vienkārši fiziksi nevar pacelt roku un nobalsot par Latvijas taisnību, ja Latvija ir tiesājusi sarkano partizānu.
Sergejs
9. Jūnijs 2009 / 16:33
0
ATBILDĒT
varbūt Latvija Andrejevas lietu nemaz nevarēja uzvarēt? gadās lietas, kad nevar attaisnoties:)
Inga
9. Jūnijs 2009 / 13:08
0
ATBILDĒT
Interesanti, kādēļ šī dāma nav spējusi pārliecināt ECT tiesnešu vairākumu tik svarīgās lietās kā Kononova un Andrejevas lietas, kas tieši skar Baltijas valstu kontinuitātes jautājumus? Nu labi, Kononova lieta pagājušgad tika izšķirta ar vienas balss vairākumu. Bet Andrejevas lietā spriedums tika taisīts ar 16 balsīm pret vienu! Tas nozīmē, ka Ziemele nav spējusi pārliecināt absolūti NEVIENU no 16 tiesnešiem, un tas jau rada lielu izbrīnu. Es redzēju, ka viņa ir pievienojusi spriedumam Andrejevas lietā atsevišķās domas. Kādēļ tad šīs tēzes nevienu nepārliecināja?
visi numura raksti
Jānis Neimanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesībpolitiska kļūda ceļu satiksmes regulējumā
Saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 29. jūnija noteikumiem Nr. 571 "Ceļu satiksmes noteikumi" uz Latvijas ceļiem ir atļauts pārvietoties ar transportlīdzekļiem, kuru faktiskā masa nepārsniedz 40 tonnas (izņemot ar speciālām ...
Ilze Pumpuriņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai likumdevējs var atļauties būt nekonsekvents
Vieni no idejiski būtiskākajiem likumiem, kas nošķir "padomju laikus" no "4. maija Latvijas", ir likumi, kas attiecas uz īpašuma tiesību reformu. Jau nākamajā gadā pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas tika pieņemti likumi ...
Normunds Vilnītis
Nedēļas jurists
Normunds Vilnītis
Jūlija Aleksejeva, Baiba Lielkalne
Notikums
Atskats uz konferenci par komercdarījumu tiesisko regulējumu
Turpinot aizvadītajā gadā sākto tradīciju organizēt konferences par komerctiesību aktualitātēm, Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti šā gada 29. maijā Latvijas Universitātes Lielajā aulā ...
Kristaps Kretainis
Skaidrojumi. Viedokļi
Komercreģistra iestādes kompetence
Likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 14. pants ir centrālā tiesību norma komercreģistra vešanas administratīvajā procesā, jo tajā ietvertās formas regulē lēmuma pieņemšanas procedūru par ieraksta izdarīšanu ...
AUTORU KATALOGS