ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

9. Jūnijs 2009 /Nr.23 (566)

Vai likumdevējs var atļauties būt nekonsekvents
Ilze Pumpuriņa
zvērināta advokāta palīdze 

Vieni no idejiski būtiskākajiem likumiem, kas nošķir "padomju laikus" no "4. maija Latvijas", ir likumi, kas attiecas uz īpašuma tiesību reformu. Jau nākamajā gadā pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas tika pieņemti likumi "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" un "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem", kuri bijušajiem namīpašumu īpašniekiem vai viņu mantiniekiem ļāva pretendēt uz šo īpašumu atgūšanu, un vairāk nekā 10 300 namīpašnieku (no denacionalizēto māju īrnieku tiesību aizstāvības biedrības "Ausma" 1.08.2006. rezolūcijas) tagad ir atguvuši savus vai saviem radiem agrāk piederējušos īpašumus. Tāpat tika veikta zemes reforma, kas pakāpeniski sakārtoja zemes lietošanas un īpašuma tiesiskās attiecības, radot tiesisko pamatu zemes lietotāju un īpašnieku tiesību aizsardzībai. Šie likumi daļēji atjaunoja pēc 1940. gada 21. jūlija, tas ir, pēc īpašumu nacionalizācijas aktiem (piemēram, 22.07.1940. Saeimas pieņemtās Deklarācijas par zemes pasludināšanu tautas īpašumā, LPSR AP prezidija 28.10.1940. dekrēta "Par lielo namu nacionalizāciju" u. c.), iedragāto sociālo taisnīgumu attiecībā uz plašu fizisko personu grupu.

1992. gada 15. decembrī Latvijas Republikas Augstākā padome, pieņemot likumu "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām", vienlaikus pieņēma lēmumu "Par Latvijas Republikas likuma "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām" spēkā stāšanās kārtību", kura 12.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
0
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jānis Pleps, Ineta Ziemele
Intervija
Starptautiskās tiesības ir valsts interesēs
Šā gada pirmā puse Latvijā lielā mērā aizritējusi diskusijās par cilvēktiesībām. Ekonomiskā krīze un valsts budžeta tēriņu ierobežošana bijusi par pamatu tik bieži dzirdētajām atsaucēm uz valsts pienākumu nodrošināt personu ...
20 komentāri
Jānis Neimanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesībpolitiska kļūda ceļu satiksmes regulējumā
Saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 29. jūnija noteikumiem Nr. 571 "Ceļu satiksmes noteikumi" uz Latvijas ceļiem ir atļauts pārvietoties ar transportlīdzekļiem, kuru faktiskā masa nepārsniedz 40 tonnas (izņemot ar speciālām ...
Normunds Vilnītis
Nedēļas jurists
Normunds Vilnītis
Jūlija Aleksejeva, Baiba Lielkalne
Notikums
Atskats uz konferenci par komercdarījumu tiesisko regulējumu
Turpinot aizvadītajā gadā sākto tradīciju organizēt konferences par komerctiesību aktualitātēm, Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti šā gada 29. maijā Latvijas Universitātes Lielajā aulā ...
Kristaps Kretainis
Skaidrojumi. Viedokļi
Komercreģistra iestādes kompetence
Likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 14. pants ir centrālā tiesību norma komercreģistra vešanas administratīvajā procesā, jo tajā ietvertās formas regulē lēmuma pieņemšanas procedūru par ieraksta izdarīšanu ...
AUTORU KATALOGS