Sabiedriskās politikas centra Providus krimināltiesību eksperts
2008. gadā no 10 767 notiesātajām personām 2371 persona, tas ir, 22%, tika sodīta saskaņā ar Krimināllikuma (turpmāk – KL) 262. pantu, kas paredz atbildību par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē.1 Papildus tam 268 personām naudas sods un piespiedu darbs par šo nodarījumu tika piemērots ar prokurora priekšrakstiem par sodu.2 Latvijas noziedzības struktūrā noziedzīgi nodarījumi pret satiksmes drošību ieņem otro pozīciju, atpaliekot vien no kriminālnodarījumiem pret īpašumu,3 savukārt transportlīdzekļa vadīšana reibuma stāvoklī ir izplatītākais noziedzīgais nodarījums pret ceļu satiksmes drošību.
Vērtējot problēmas mērogu, jāņem vērā, ka par transportlīdzekļa vadīšanu reibuma stāvoklī ir noteikta ne tikai kriminālā, bet arī administratīvā atbildība. Saskaņā ar Valsts policijas un Tiesu informācijas sistēmas datiem 2008. gadā administratīvais sods par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola, narkotiku un psihotropo vielu ietekmē tika piemērots 14 544 personām – 10 391 gadījumā to piemēroja valsts policija4 un 4153 gadījumos – tiesneši.5
KL 262. pants tā sākotnējā redakcijā paredzēja atbildību par atkārtoti gada laikā transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē. 2005. gada 6. oktobrī Saeima grozīja KL 262. pantu, papildinot to ar otro daļu, kas paredz atbildību par transportlīdzekļa vadīšanu un mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja to izdarījusi persona, kura atrodas alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, ja viņai nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību.
KL 262. pantā definētie kriminālpārkāpumi apdraud ceļu satiksmes drošību. Gan panta pirmajā, gan arī otrajā daļā paredzēto noziedzīgu nodarījumu sastāvs ir formāls – persona saucama pie kriminālatbildības nevis par kaitējuma nodarīšanu svešām interesēm, bet par darbību, kas palielina ceļu satiksmes negadījumu risku.
Paredzot kriminālatbildību par transportlīdzekļa vadīšanu reibuma stāvoklī, likumdevējs ir deklarējis, ka nodarījuma kaitīgums ir tik liels, ka citi, mazāk represīvi juridiskās atbildības veidi šajā gadījumā nav pietiekami. Tomēr salīdzinājumā ar vairākiem citiem Krimināllikumā definētajiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuru kriminalizācija ir saprotama un nav apspriežama, nepieciešamība piemērot Krimināllikumu, lai sodītu par transportlīdzekļa vadīšanu reibuma stāvoklī, nav vērtējama viennozīmīgi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes