ŽURNĀLS Tiesību prakse

Neturpiniet rakstīt muļķības par tiesas nolēmumiem, izgudrojot savu procesuālo kārtību tiesā! Izlasiet vismaz APL 287.pantu. Tiesai ar likumu ir noteikts pienākums paziņot rakstveida procesā pieņemto tiesas lēmumu pa pastu bez jebkādām citām procesuālām darbībām.

Procesuālajās tiesībās ir tāda fundamentāla tiesiskā un demokrātiskā valstī pašsaprotama patiesība, ka tiesas nolēmumu saņemšana un pārsūdzība vienmēr būs lietas dalībnieka tiesība. Līdz ar to nav saprotama Jūsu tēze \"ierasties pēc rakstveida procesā pieņemtā tiesas lēmuma ir iespēja (tiesība - aut.) nevis pienākums, bet šāda lēmuma pārsūdzēšanas termiņu sāk skaitīt no lēmuma pieņemšanas dienas, padarot šo iespēju (tiesību - aut.) par pienākumu\". Vai Jūs apgalvojat, ka ierasties (saņemt) pēc tiesas nolēmuma ir lietas dalībnieka pienākums, vai arī lietas dalībnieka pienākums ir pārsūdzēt tiesas nolēmumu?

Izlasot publicēto rakstu un komentārus par šo rakstu, ir jāsecina, ka collin, 7 un Armands ir diletanti. Publicētajā rakstā jebkuram kvalificētam juristam ir jāspēj noteikt, kādas tiesību normu iztulkošanas pamatmetodes tiesa bez teleoloģiskās redukcijas un analoģijas, kas ir likuma robu aizpildīšanas metodes, ir pielietojusi. To apgūst Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Uz to, ka šīs personas ir diletanti, norāda arī tas, ka, kaut gan viņas atzīst, ka ierasties pēc rakstveida procesā pieņemtā tiesas lēmuma ir iespēja nevis pienākums, bet šāda lēmuma pārsūdzēšanas termiņu sāk skaitīt no lēmuma pieņemšanas dienas, padarot šo iespēju par pienākumu. Lasiet vēlreiz publicēto rakstu un, piemēram, J.Neimaņa monogrāfiju \"Tiesību tālākveidošana\" vai \"Ievads tiesībās\"!

Visnotaļ saprotams viedoklis. Jo korektāka būs tiesas rīcība, jo mazāk savstarpēja aizvainojuma un problēmu.

Otra problēma (kontekstā ar jau iepriekš aprakstīto pirmo problēmu):

Ne jau visi prāvnieki dzīvo Rīgā un pārējās pilsētās, kur atrodas tiesu nami, kuriem tādējādi salīdzinoši nav tik lielas neērtības aizbraukt/aiziet uz to tiesu pēc sava nolēmuma un aplauzties ar paziņojumu, ka nolēmums vēl nav pieejams. Bet domāju, ka lauku tantei no Pampāļiem, kas vēlas izšķirt administratīvo strīdu ar savu novada domi vai civiltiesisku strīdu ar kaimiņu par servitūta ceļu gan ir pamats būt visnotāl neapmierinātai, kad viņai, ierodoties tiesā tās noteiktajā datumā, paziņo, ka nolēmums nav sastādīts un lai brauc rīt. I tā diena izbojāta, i nākamā. Un nav arī pamata pārmest viņai, ka varēja taču pirms tam piezvanīt un pārliecināties, vai nolēmums ir sastādīts, tāpat kā nevar pārmest tiesai, kura izskatījusi lietu bez viena dalībnieka piedalīšanas, bet nav pārliecinājusies, vai gadījumā dalībnieks nav kādi attaisnojoši iemesli (piemēram, sastrēgumi u.tml.).

Izskatās, ka diskusija tiešām nebūs visai rezultatīva.

Žēl, - būtu gribējies, lai Jūs manas kvalifikācijas novērtējuma un `nevienam nezināmo` interpretācijas metožu uzskaitījuma vietā norādītu uz konkrētiem argumentiem, kuru dēļ Jūs uzskatāt, ka tiesas nepareizi piemēro 324.pantu.

Par to pašu tēmu, bet mazliet citā griezumā. Viss jau būtu skaisti - tiesa paziņo datumu, kad būs pieejams nolēmums, un dalībniekam ir tiesības pašam ierasties šajā dienā tiesā un saņemt nolēmumu vai arī gaidīt, kad to saņems pa pastu, rēķinoties ar to, ka tādā veidā faktiski tiek samazināts likumā noteiktais termiņš attiecīgo procesuālo darbību veikšanu.

Problēmas ir citā apstāklī. Pirmā problēma: tiesneši nolēmumus nesastāda pašu noteiktajā datumā (es saprotu, ka tiesas ir noslogtas un tā tālāk), bet lietas dalībnieks galu galā arī nav nekāds 2. šķiras subjekts, kuram nav nekā cita ko darīt, kā vien staigāt un zvanīt uz tiesu, lai beidzot dabūtu savu nolēmumu. Jo nereti gadās, ka, ierodoties tiesā tās noteiktajā datumā, paziņo, ka nolēmums nav vēl sastādīts, tāpēc lai nāk rīt, kad atkal paziņo, ka lai nāk parīt un tā mēnesi no vietas. Labi, nav problēmu piezvanīt, bet arī tad paziņo, ka tiesas noteiktajā datumā nolēmums nav, lai nāk rīt. Atnāc \"rīt\", bet tev paziņo, ka lēmums nav parakstīts, tāpēc nāciet parīt. Par nolēmumiem krimināllietās nemāku teikt, bet civillietās tā ir hroniska problēma - vairāk nekā puse spriedumu netiek sastādīti tiesas pašas noteiktajā datumā; pie tam vēl atrodas atsevišķi nekaunīgi tiesneši, kuri atļaujas kā pilna sprieduma sastādīšanas datumu norādīt nevis tā faktisko sastādīšanas datumu, bet gan pašu noteikto, kurā nav spējuši iekļauties - ej un tagad pierādi, ka esi zvanījis un gājis uz tiesu un tev teikuši, ka pilns nolēmums tad vēl nav bijis nav sastādīts). Administratīvajās tiesās situācija salīdzinoši ir vislabākā, bet arī tiek izmantoti atsevišķi \"knifiņi\" nolēmuma sastādīšanas termiņa pagarināšanai. Piemēram, paziņojot, ka nolēmums būs pieejams attiecīgā dienā plkst.?? Aizej uz tiesu, bet tur izrādās, ka plkst.?? darba laiks ir beidzies.

Iesaku nākošo Jūsu komentāru turpināt ar tiesību normu sitēmisko interpretācijas pamatmetodi, tiesību normu vēsturisko interpretācijas pamatmetodi un tiesību normu teleoloģisko interpretācijas pamatmetodi (APL 17.pants). Šķiet, ka Jūs neesat kvalificēts jurists, ja Jūs aprobežojaties tikai ar tiesību normu gramatisko interpretācijas pamatmetodi un nepielietojat pārējās tiesību normu interpretācijas pamatmetodes. Mācaties no publicētā raksta autores!

Tiesas neuzliek dalībniekam pienākumu ierasties pēc noraksta!

Tiesa norāda, kad lēmums būs pieejams un ka tiks nosūtīts triju dienu laikā.



Ja runājam par funkciju nodalīšanu - tieši Jūsu interpretācija par 324.pantu man šķiet kā \"varas dalīšanas\" principa neievērošana - likumdevējs ir skaidri noteicis, ka 1)blakus sūdzības izskata rakstveida procesā, un 2) 324.panta otrā daļa attiecas uz lēmumiem par blakus sūdzībām, tātad, rakstveida procesu.

Tiešām nesaprotu, ar kādu juridisko metodi var tajā normā \"ielasīt\" kaut ko par mutvārdu procesu!



Es varētu piekrist teorētiskai diskusijai par to, vai nebūtu lietderīgi pagarināt termiņu 324.panta otrās daļas \"kategorijas jautājumiem\", jo jautājums par to, vai lieta ir vai nav skatāma adm.procesa kārtībā, nereti ir sarežģītāks par vienu otru lietu pēc būtības. Bet nekādi nevaru piekrist Jūsu nostājai, ka administratīvās tiesas šajā jautājumā kaut ko ne tā iztulkotu!

APL normas ir saistošas gan to piemērotājam, gan administratīvā procesa dalībniekiem. Tiesa nevar demokrātiskā un tiesiskā valstī uzņemties likumdevēja funkcijas. Lūdzu skatīt Satversmes tiesas spriedumus par varas dalīšanu un šo principu skaidrojumu! Kā administratīvā procesa dalībnieks paļaujos uz to, ka visu instanču administratīvās tiesas ievēros gan LR Satversmi, gan Administratīvā procesa principus, nevis izdomās savu tiesas lēmuma paziņošanas kārtību un patvaļīgi noteiks termiņu blakus sūdzības iesniegšnai, kā tas notiek totalitārā valstī. Man savukārt ir jājautā, vai Jums paziņojumā administratīvā tiesa ir norādījusi, uz kādas tiesību normas pamata Jums ir jāierodas tiesā, lai saņemtu rakstveida procesā pieņemtā tiesas lēmuma norakstu. Ja tādas normas nav, tad tā ir tiesas patvaļa. Demokrātiskā un tiesiskā valstī atšķirībā no totalitāras valsts likumdevējs (Saeima) pieņem likumus. Plašsaziņas līdzekļi informē par konkrētā likuma pieņemšanu. Saeimas mājas lapā var atrast, kāds likumprojekts būs izskatīts Saeimas sēdē. Internetā uzreiz pēc likuma pieņemšanas var atrast arī pieņemtā likuma tekstu. Taču tā nav likuma paziņošana. Likums, lai stātos spēkā, ir jāizsludina saskaņā ar likumdevēja noteikto kārtību. Tam ir principiāla nozīme demokrātiskā un tiesiskā valstī. Līdzīgi ir arī ar tiesas lēmuma paziņošanu. Tiesa nevar pieprasīt no administratīvā procesa dalībnieka izpildīt darbības, kas nav paredzētas nevienā likumā vai šajā gadījumā pat ir pretrunā ar visu tiesību sistēmu. Padomājiet par šo jautājumu, pielietojot visas tiesību normas interpretācijas pamatmetodes! Jūs gadījumā nestrādājat administratīvajā tiesā?

Kas totalitārs ir pieņēmumā, ka lietas dalībniekam interesē, kas notiek ar viņa lietu un kāds lēmums ticis pieņemts?

Iet uz tiesu pēc noraksta neviens nav spiests - tas vienīgi ir paša interesēs, lai tās divas dienas, kad lēmums ceļo pa pastu, varētu izmantot iespējamās pārsūdzības gatavošanai.

Cik man ar to bijis jāsaskaras - tiesas nemaz nestiep gumiju ar norakstu nosūtīšanu un, ja nav īpaši pieteikts, ka dalībnieks nāks pakaļ, nosūta nekavējoties.



Atkal piekrītot collin, jājautā - cik tad bieži esat piedalījies blakus sūdzības izskatīšanā mutvārdu procesā, lai teiktu, ka tieši tam domāta 324.panta otrā daļa?

Nedaudz precizēju: runa ir par APL 324.panta otrajā daļā minēto 10 dienu termiņu no tiesas lēmuma pieņemšanas dienas. Tieši tas ir attiecināms tikai uz mutvārdu procesu ar administratīvā procesa dalībnieku piedalīšanos. Ja tiesas lēmumus ir pieņemts rakstveida procesā, tad 10 dienu termiņš ir skaitāms, kā tas ir noteikts APL 316.panta trešajā daļā. Tas, ka visu instanču administratīvās tiesas izdomājušas pienākumu ierasties pēc tiesas lēmuma noraksta, liecina par totalitāras valsts dziļajām saknēm mūsu valsts tiesu sistēmā un padomju režīmā augušo pilsoņu pakļaušanu šādai tiesas patvaļai. Tas,lūk, rupji pārkāpj tiesiskas valsts principu.

Tā ir Jūsu individuālā interpretācija, ka 324.pants ir piemērojams tikai mutvārdu procesam. Tā kā blakus sūdzības principā izskata rakstveida procesā, ja vien īpaša izņēmuma kārtībā nenosaka mutvārdu procesu, šāda interpretācija tomēr raisa šaubas. Un diemžēl grūti saprast, kādu tieši saistību Jūs saskatāt starp 287. un 324.pantu. Jā, 287.pants uzliek pienākumu par lēmumiem paziņot procesa dalībniekiem, bet tas nemaina apstākli, ka ir lēmumi, par kuru pieņemšanu procesa dalībniekam ir zināms jau iepriekš, un kurus viņam ir iespēja (nevis pienākums, Jums taisnība) saņemt kaut tajā pašā dienā, un ir lēmumi, par kuru pieņemšanu viņam iepriekš nav ne jausmas. Bet es jau sāku atkārtoties, acīmredzot katram šeit ir savs stingrs viedoklis un diskusija ir bezmērķīga.

Vēlreiz Jums atgādinu, ka Jūs patvaļīgi izdomājat tiesas lēmuma paziņošanas kārtību, kas nav minēta APL. Jūsu argumenti nebalstās ne uz vienu tiesību normu, bet uz paša izgudrojumu. APL 324.panta otrā daļa i r p i e m ē r o j a m a t i k a i m u t v ā r d u p r o c e s ā a r a d m i n i s t r a t ī v ā p r o c e s a d a l ī b n i e k u p i e d a l ī š a n o s. Vai Jūs uzskatāt, ka Latvija ir nevis tiesiska valsts, bet totalitāra valsts? APL 287.pants uzliek pienākumu tiesai, nevis administratīvā procesa dalībniekiem.

Noderīgs komentārs. Paldies. Ļoti laba valoda un izteiksmes veids. Gribētos lasīt vēl kaut ko no jaunās autores:)

Man ir tāda sajūta, ka runājam par dažādiem likumiem.

Likumdevējs APL 324.pantā ir bijis neparasti precīzs un pietiekami prātīgs.

Tas attiecas uz lēmumu par blakus sūdzību un lietas dalībnieki ir informēti par lēmuma sastādīšanas un pieejamības datumu.

Ja gadījumā lēmumu tomēr sastāda vēlākā datumā, dalībniekam, pirmkārt, būtu jāinteresējas par savu lietu, otrkārt, termiņš sanāk vēlāks, nevis agrāks. Bet ja kādā konkrētā gadījumā ir īpaši apstākļi, termiņu var arī atjaunot!

Man patika. Noteikti

Ja Jūs pilnīgi piekrītat collin par APL 324.pantu, tad Jūs esat uzurpējis likumdevēja funkcijas, izgrozot APL 287.pantu ar savu izgudroto tiesas lēmuma paziņošanas kārtību.

Pilnīgi piekrītu collin par 324.pantu.



Sistēmiski iztulkojot, būtu jāpamana, ka ir atšķirība, vai persona zina vai nezina, kad lēmums tiks sastādīts un vai var plānot savu laiku tā pārsūdzībai.



Jūs varbūt gribētu arī spriedumu pārsūdzēt no saņemšanas dienas?