ŽURNĀLS Intervija

Ko domājat par konstitucionālās kontroles institūta attīstību un tās lomu konstitucionalitātes nodrošināšanā?

Daudzās valstīs, kur ir ASV konstitucionālās kontroles modelis, pašlaik notiek konstitucionālo institūciju specializēšanās. Mūsdienās šis jautājums ir aktuāls, jo konstitucionālās kontroles institūts ir salīdzinoši jauns. Pirmā konstitucionālā tiesa bija izveidota Austrijā 1920. gadā. Pēc Otrā pasaules kara konstitucionālās tiesas ir izveidotas jau 110 valstīs. Šis institūts noteikti attīstīsies un reformēsies.

Nav nevienas valsts, izņemot Kazahstānu, kur vispirms izveidota konstitucionālā tiesa un tad tā reformēta par konstitucionālo padomi. Šādas diskusijas gan pavīdēja Francijā un Vācijā, tomēr konstitucionālās tiesas attīstījās un kļuva par pilnvērtīgām institūcijām.

Īstenībā problēma ir pavisam cita: cik daudz pilnvaru ir konstitucionālajai tiesai, lai realizētu savas konstitucionālās funkcijas. Funkcijām ir jābūt tādām, lai tā spētu garantēt konstitūcijas virsvaldību, bet konstitūcijas virsvaldības realizācijas mērķis ir nodrošināt tiesību virsvaldību. Lai to izdarītu, ir jāatrisina trīs galvenās problēmas: pirmkārt, jānodrošina tiesību aktu atbilstība konstitūcijai, otrkārt, jānodrošina tieša konstitucionālo tiesību piemērošana un, treškārt, jāatrisina strīdi par konstitucionālo institūciju pilnvarām.

Ja šīs funkcijas nerealizējas, tad nav iespējams nodrošināt konstitūcijas virsvaldību. Konstitucionālajām tiesām ir jābūt pilnvarām, lai varētu pilnvērtīgi realizēt šīs funkcijas.

Vai Armēnijā šīs trīs funkcijas tiek realizētas?

Nē, mums līdz galam tas nav izdevies. 2005. gadā Armēnijā tika veiktas konstitucionālās reformas, kuru ietvaros gribējām atrisināt šo problēmu. Tika sperti pirmie soļi, tomēr līdz galam tas neizdevās. Problēma bija tāda, ka, lai arī konstitucionālajai tiesai bija noteiktas funkcijas, tomēr tā tās nevarēja realizēt, jo bija ļoti šaurs to subjektu loks, kas varēja vērsties konstitucionālajā tiesā.

Proti, neviens nevērsās konstitucionālajā tiesā?

Konstitucionālajā tiesā varēja vērsties dažas tiesas, parlaments un valsts prezidents, bet indivīdi to nevarēja darīt. Latvijā iespējas iesniegt konstitucionālo sūdzību nebija līdz 2001. gadam, savukārt Armēnijā – līdz 2005. gadam. Pat Vācijā konstitucionālās sūdzības pamatelementus ierakstīja jau 1949. gada Pamatlikumā, tomēr pilnvērtīgi realizēt šo tiesību institūtu spēja tikai 1969. gadā, kad Pamatlikumā tika ieviestas noteiktas izmaiņas.

Attiecībā uz konstitucionālās tiesas darbu Armēnijā ir dažas problēmas. Pirmkārt, konstitucionālās sūdzības institūts nav pilnvērtīgs, jo pilsoņi tajā var vērsties tikai par likuma normas atbilstību konstitūcijai. Par citu normatīvo aktu atbilstību konstitūcijai indivīdi nevar vērsties konstitucionālajā tiesā. Otrkārt, konstitucionālie strīdi netiek risināti ar konstitucionālās tiesas palīdzību. Strīdi par valsts institūciju funkcijām un pilnvarām tiek risināti citur. Tas var spēcīgi ietekmēt sabiedrības stabilitāti. Vācijā to laikus saprata un pieņēma Pamatlikuma 93. pantu, ka konstitucionālajai tiesai ir pilnvaras atrisināt noteiktus ar konstitucionālām tiesībām saistītus strīdus un sniegt konstitūcijas skaidrojumus.

Ir tāds vispārīgs princips – politiskie strīdi jārisina tiesiski, bet tiesību strīdus nedrīkst risināt politiski. Visas “krāsainās revolūcijas” un sociālās kataklizmas rodas tādēļ, ka dažādām sociālajām problēmām nav tiesisku risināšanas mehānismu.

Sabiedrības imūnsistēmas elements

Kādas ir attiecības starp konstitucionālo tiesu un citām politiskajām institūcijām Armēnijā?

Armēnijā ir bijušas un vēl joprojām ir daudz problēmu, jo, piemēram, lai arī konstitucionālā tiesa atzīst likuma normu par antikonstitucionālu, bieži vien tam nav nekādu rezultātu. No parlamenta un tiesību piemērotāju puses nav pietiekami operatīvas reakcijas uz tiesas pieņemtajiem nolēmumiem. Lai situāciju kaut cik uzlabotu, konstitucionālā tiesa katru gadu apkopo un publicē iepriekšējā gada darbības rezultātus, novērtē nolēmumu izpildes efektivitāti un apspriež konstitūcijas virsvaldību valstī. Šī informācija tiek izsūtīta visām valsts institūcijām un publicēta konstitucionālās tiesas mājaslapā. Tādas aktivitātes ir ļoti efektīvas, jo sabiedrība uzzina, kāpēc konkrētās problēmas valstī netiek risinātas.

Tomēr jāatzīmē, ka, ņemot vērā pēdējos konstitucionālās tiesas nolēmumus, parlaments bija spiests sasaukt ārkārtas sesiju, lai realizētu tiesas nolemto un atrisinātu problēmas, jo tiesa nosprauda konkrētus termiņus. Tagad arī parlamentā ir izveidota speciāla deputātu grupa, kura apspriež katru tiesas nolēmumu un nepieciešamības gadījumā gatavo likumprojektus, lai realizētu konstitucionālās tiesas nolemto un atrisinātu problēmu.

Turklāt kā katru gadu arī šogad oktobrī Erevānā norisināsies ikgadēja starptautiska konference. Šogad konferences tēma būs par parlamenta un konstitucionālās tiesas sadarbību konstitūcijas virsvaldības nodrošināšanā. Konferencē piedalīsies daudzu valstu konstitucionālo kontroles institūciju un parlamentu pārstāvji.

Kopumā vērtējot, Armēnijā šajā jautājumā ir novērojams progress. Tagad neviens vairs neuzdrošinās noraidīt vai nepievērst uzmanību konstitucionālās tiesas tiesiskajai pozīcijai ...

… vai arī runāt par to, ka konstitucionālā tiesa ir jālikvidē?

Tas pavisam nav iedomājams. Ja kāds par to runā, tas nozīmē, ka cilvēkam ir ļoti zems zināšanu un tiesību izpratnes līmenis. Pasaulē šis jautājums jau sen ir izrunāts un izbeigts.

Armēnijā par šo jautājumu vairs nerunā?

Nē, un šādām runām nevajadzētu arī būt. Indivīdam ir tiesības uz konstitucionālo tiesvedību. Tās ir vienas no cilvēka pamattiesībām. Tas ir jāatzīst un jārealizē. Turklāt galvenais nav institucionālais, bet tiesas funkcionālais aspekts. Šīs funkcijas realizācijai ir divi modeļi – amerikāņu un eiropiešu. Amerikāņi šo funkciju realizē vispārējās jurisdikcijas tiesās, savukārt eiropieši ir atzinuši, ka tas ir par maz, jo bez konkrētās kontroles ir nepieciešama arī abstraktā kontrole. Tas ir vajadzīgs tiesiskai sistēmai. Kontinentālā tiesību saime prasa abstrakto kontroli, un to nevar realizēt caur vispārējās jurisdikcijas tiesām.

Dažkārt politiķi aiz nezināšanas apspriež konstitucionālās tiesas likvidāciju. Šo jautājumu apsprieda arī šogad notikušajā starptautiskajā forumā Keiptaunā, kurā piedalījās 93 konstitucionālo tiesu pārstāvji. Šajā forumā tika apspriesta arī ideja par pirmo pasaules konstitucionālo tiesu kongresu. Tika izveidots kongresa birojs ar 10 dalībniekiem, to skaitā esmu arī es. Kongresa birojs ir izstrādājis pasaules organizācijas reglamentu, kurā noteikts: ja kādā valstī konstitucionālās kontroles institūcijai rodas šķērsli saistībā ar konstitucionālas kontroles realizāciju, pasaules kongresam ir jāizskata konkrētais gadījums.

Par konstitucionālās kontroles institūcijas nepieciešamību un konstitucionālas sistēmas attīstības tendencēm esmu rakstījis grāmatās “Konstitucionālā kultūra” (“Конституционная культура”) un “Vēstures mācības” (“Уроки истории”). Jau 1999. gadā publicēju grāmatu “Konstitucionālās justīcijas mūsdienu pasaulē” (“Конституционные юстиции в современном мире”). Tajā analizēts konstitucionālās kontroles process visā pasaulē. Ņemot vērā, ka sabiedrība ir kā cilvēka organisms, esmu salīdzinājis cilvēka imūnsistēmas darbības principus ar procesiem sabiedrībā. Cilvēkam tā ir attīstījusies simtiem miljonu gadu, bet cilvēku sabiedrība eksistē tikai desmit tūkstošus gadu. Tā ir visnepilnīgākā sistēma, jo tai nav perfekta pašaizsardzības mehānisma. Juristiem ir labi zināms, ka viena no konstitūcijas prasībām ir pēc iekšējas pašaizsardzības mehānisma. Konstitūcija ir pilnīga tikai tad, kad šis mehānisms ir pašā konstitūcijā. Konstitūcija ir sabiedriskās sistēmas modelis. Sistēmai ir jābūt pašaizsardzības mehānismam. Pēc Otrā pasaules kara Vācijā izdevās izveidot visatbilstošāko konstitucionālās kontroles sistēmu, jo vācieši saprata, ka ir vajadzīgs tieši sabiedriskās pašaizsardzības mehānisms. Patiesībā konstitucionālā kontrole ir stiprākais sabiedrības imūnsistēmas elements. Mūsdienās visbīstamākā “pārejas sabiedrības” slimība ir sabiedrības imūnsistēmas nepietiekamība.

Tiesas lēmumi ietekmē valsti

Kādi ir lielākie Armēnijas Konstitucionālās tiesas sasniegumi un kuri lēmumi visvairāk ir ietekmējuši sabiedrību?

Armēnijas Konstitucionālā tiesa ir pieņēmusi daudz būtisku lēmumu, kuri ir iespaidojuši konstitucionālos procesus. Kā būtisks būtu vērtējams lēmums par nekustamā īpašuma atsavināšanu, jo ar šo lēmumu tūkstošiem cilvēku tika atjaunotas tiesības uz nekustamo īpašumu. Par antikonstitucionālām tika atzītas vairākas Civilkodeksa un Zemes kodeksa normas, kā arī vairāki valdības lēmumi, uz kuriem pamatojoties cilvēkiem bija atsavināts privātīpašums.

Tiesa ir vērtējusi arī jautājumu par “sociālajām kartēm”. Proti, katram cilvēkam tika piešķirta “sociālā karte” ar numuru, pēc kura tika uzkrāta zināma informācija par cilvēku. Tie, kuri nevēlējās tās izmantot, tika atlaisti no darba. Izvērtējot šo attiecīgo regulējumu, tiesa vairākas tiesību normas atzina par prettiesiskām.

Daudzi pēdējie tiesas nolēmumi ir saistīti ar Civilprocesa un Kriminālprocesa kodeksa normām. Desmitiem normu tiesa ir atzinusi par antikonstitucionālām, lai nodrošinātu personām efektīvu tiesību aizsardzību un pieeju tiesai.

Tiesa ir atzinusi par antikonstitucionālām arī Administratīvā kodeksa normas. Armēnijā nav tāda administratīvo tiesu sistēma kā Latvijā. Tika izveidota tikai pirmā instance un kasācijas instance, turklāt procesu noteica Civilprocesa kodekss. Tomēr, kā zināms, administratīvajam procesam ir savas īpatnības. Tajā ir ne tikai privāttiesību, bet arī publisko tiesību elementi. Tas viss netika ņemts vērā, tādēļ konstitucionālā tiesa atzina par antikonstitucionāliem veselus tiesību institūtus, kuri neļāva efektīvi pārsūdzēt iestāžu aktus.

Kādas ir šo lēmumu sekas?

Sakarā ar šiem lēmumiem, kā jau tika minēts, tika sasaukta parlamenta ārkārtas sesija. Tika izdarīti būtiski grozījumi procesuālajos likumos. Kasācijas tiesā tiesnešu skaits tika palielināts par desmit un tika izveidotas divas atsevišķas palātas – administratīvo lietu un civillietu. Tika veiktas reformas arī specializētajās tiesās, kas nodarbojas ar civillietām un krimināllietām, jo daudzas tiesību normas, uz kuru pamata tās tika izveidotas, tika atzītas par antikonstitucionālām.

Līdz ar to tiesas lēmumi ir būtiski ietekmējuši izmaiņas valstī. Pēdējos 3–4 mēnešos ir veiktas reformas, kas balstītas uz mūsu pieņemtajiem lēmumiem. Sakarā ar tiesisko drošību valstī lēmumus apsprieda pat Nacionālās drošības padome. Šis jautājums tika analizēts Nacionālās drošības padomē, jo konstitucionālā tiesa veselus tiesību institūtus atzina par antikonstitucionāliem.

Ļoti interesanta lieta bija par papildizmeklēšanu kriminālprocesā. Konstitucionālajā tiesā vērsās apsūdzētais, kas apgalvoja, ka Kriminālprocesa kodeksa 311. pants, kas paredz lietas atdošanu atpakaļ papildu izmeklēšanai, ir antikonstitucionāls. Tiesa izskatīja šo lietu un secināja, ka par antikonstitucionālu atzīstams viss papildu izmeklēšanas tiesību institūts. Tiesai ir tiesības pārbaudīt ne tikai sūdzībā norādītās tiesību normas atbilstību konstitūcijai, bet arī citas ar šo normu saistītās tiesību normas viena normatīvā akta ietvaros. Atšķirībā no Lietuvas Armēnijas Konstitucionālā tiesa tikai viena normatīvā akta robežās pēc savas iniciatīvas var vērtēt arī citas tiesību normas. Armēnijas Konstitucionālajā tiesā darbojas princips: tiesai ir ne tikai jāatbild uz doto jautājumu, bet arī jāatrisina problēma.

Armēnijas Konstitucionālā tiesa diezgan aktīvi sadarbojas ar Satversmes tiesu. Latvijas tiesneši ir teikuši, ka dažus darba principus jūs esat pārņēmuši no viņiem. Ko konkrēti Armēnijas Konstitucionālā tiesa ir pārņēmusi un ko noteikti negribētu pārņemt?

Faktiski mēs sadarbojamies jau kopš abu konstitucionālo tiesu dibināšanas. Starp abām tiesām ir ļoti labas attiecības un kontakti. Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš deva būtisku ieguldījumu koncepcijas izstrādē, kurā tika apkopoti priekšlikumi Armēnijas konstitucionālās sistēmas reformēšanai.

Armēnijas Konstitucionālajā tiesā ir speciāls departaments, kas apkopo un pēta starptautisko pieredzi un visu konstitucionālo tiesu tiesiskās pozīcijas konkrētos jautājumos, kas ir Armēnijas Konstitucionālās tiesas dienaskārtībā. Šajā datubāzē ir arī desmitiem Latvijas konstitucionālās tiesas nolēmumu. Tie ir ļoti interesanti lēmumi ar interesantām pieejām. Visvairāk man patīk Latvijas konstitucionālās tiesas tiesiskā pozīcija cilvēktiesību ierobežošanā – kā tiek vērtēts ierobežojumu samērīgums, mērķis un izvērtētas citas iespējas tiesību ierobežošanas realizācijai.

Latvijas konstitucionālajai tiesai ir ļoti interesanta tiesiskā pozīcija lietās par pašas tiesas likumu, pensiju nodrošināšanu, kā arī par prokuratūru. Tagad apspriešanā ir daudzi jautājumi, kas saistīti ar vides tiesībām. Armēnijas Konstitucionālā tiesa cenšas izpētīt visus lēmumus.

Attiecībā uz to, ko Armēnijas Konstitucionālā tiesa varētu pārņemt, jāteic, ka ļoti interesanti šķiet tas, ka Latvijas konstitucionālā tiesa savos spriedumos atspoguļo ne tikai savu pozīciju, bet arī citu institūciju, piemēram, cilvēktiesību aizsardzības iestāžu, pozīcijas. Šī pieeja ir ļoti interesanta, un ne visās valstīs ir tāda prakse. To varētu izmantot arī Armēnijā.

Vai Armēnijā, tāpat kā Latvijā, konstitucionālā tiesa savos nolēmumos atsaucas uz citu valstu tiesu nolēmumiem?

Armēnijā mēs necitējam citu valstu tiesu nolēmumus, bet gan vispārīgi norādām, ka ir zināma starptautiska pozīcija konkrētajā jautājumā. To ievērojot, mēs attīstām savu pozīciju.

Armēnijas Konstitucionālā tiesa analizē savas valsts tiesības un to piemērošanas praksi. Nepieciešamības gadījumā tā atsaucas uz citu valstu konstitucionālo tiesu nolēmumiem, Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi un starptautiskajiem līgumiem, kurus Armēnija ir ratificējusi, kā arī uz tiem, kurus nav, bet kuri skaitās kā starptautisko tiesību normas.

Lasot Armēnijas Konstitucionālās tiesas nolēmumus, ir jāņem vērā kāda būtiska nianse, kas nav novērojama citās valstīs. Nolēmumu rezolutīvajā daļā var būt rakstīts: tiesību norma atbilst konstitūcijai tajās robežās, ko nosaka konstitucionālās tiesas tiesiskā pozīcija. Tas tiek darīts, lai uzsvērtu, ka konkrētā tiesību norma ir izprotama un piemērojama atbilstoši konstitucionālās tiesas pozīcijai. Ja praksē tiesību norma tiek tulkota citādi, tad konstitucionālā tiesa raksta, ka tiesību norma neatbilst konstitūcijai, ņemot vērā tiesību piemērošanas praksi un to saturu.

Varas dalīšana nav mehāniska

Esam dzirdējuši, ka jūs 1998. gadā esat aizstāvējis savu doktora disertāciju, kur piedāvājāt ļoti interesantu valsts varas dalīšanas formulu, proti, ka ar matemātisku metodi ir iespējams novērtēt valsts varas dalīšanu.

Būtiski ir precīzi noteikt valsts varas nodalīšanas kritērijus. Nevar abstrakti vai mehāniski pieiet šim jautājumam. Ir tāds zinātnes novirziens kā tiesiskā kibernētika – tas ir noteiktu matemātisku paņēmienu un moduļu lietojums saistībā ar tiesisku problēmu risināšanu. Disertācijā piedāvāju kritērijus valsts varas dalīšanai, tāpēc uzskatu, ka tā var skaidrāk un precīzāk realizēt konstitucionālo principu. Ir jāpievērš uzmanība tam, ka konstitucionālajiem institūtiem ir trīs pilnvaru formas – funkcionālās pilnvaras, ierobežojumu pilnvaras un pretsvara pilnvaras.

Ja nenosaka, kāda pilnvara atbilst konkrētajai grupai, nav iespējams izveidot normālu konstitūciju un nevarēs līdzsvarot valsts varas pilnvaras. Tieši tāpēc ir jānosaka kritēriji, nevis pret konstitucionāliem lēmumiem jāattiecas abstrakti vai mehāniski.

Vai Armēnijā valsts varas pilnvaras ir sadalītas atbilstoši šiem kritērijiem?

Nē, Armēnijā tas nav izdevies. Man kā zinātniekam ir ļoti daudz pretenziju par valsts varas pilnvaru sadalījumu. Tas ir konstitucionālās attīstības process. Savukārt konstitucionālās attīstības process notiek, ne tikai pamatojoties uz konstitucionālām izmaiņām. Ir šādi konstitucionālās attīstības kanāli: grozījumi konstitūcijā, konstitucionālo normu tulkojumi, konstitucionālie likumi un to grozījumi, starptautiskie līgumi un starptautisko tiesu prakse. Ja tie visi darbojas, tad ir noteikts konstitūcijas attīstības process un šī attīstība ir jānodrošina sabalansēti, ievērojot minētos kritērijus. Bet Armēnijā ir daudz problēmu: nav konstitucionālo likumu, līdz galam nav atrisināta problēma par konstitucionālo tiesu nolēmumu iztulkošanu, konstitucionālajai tiesai nav pilnvaras sniegt konstitūcijas normu skaidrojumu un atrisināt strīdus par konstitucionālo institūciju kompetenci, grūti veikt izmaiņas, jo konstitūcijas grozījumu kārtība ir ļoti sarežģīta. No tā var rasties daudz problēmu un pat attīstīties konstitucionālā krīze. Konstitucionālā krīze var attīstīties, ja konstitucionāli tiesiskie procesi neveidojas kopā ar sabiedrību. Tas ir ļoti bīstami, īpaši pārejas valstīm.