ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Nobeigums. Sākums "JV" Nr.31, 04.08.2009.

3. Eiropas privātās sabiedrības daļa un pamatkapitāls

3.1. SPE pamatkapitāls

Regulas projekta ceturtā nodaļa reglamentē jautājumus, kas saistīti ar minimālo SPE pamatkapitālu, dividenžu izmaksu, dividenžu atmaksu (ja dividendes saņemtas uz neatbilstoša tiesiska pamata), tiesībām sabiedrībai pašai iegūt savas pamatkapitāla daļas, kreditoru aizsardzības noteikumus pamatkapitāla samazināšanas gadījumā un gada pārskatu iesniegšanu.

Regulas projektā reglamentētie jautājumi, kas saistīti ar dividenžu izmaksu, atmaksu (ja dividendes saņemtas uz neatbilstoša tiesiska pamata), tiesībām sabiedrībai pašai iegūt savas pamatkapitāla daļas, kreditoru aizsardzības noteikumiem pamatkapitāla samazināšanas gadījumā un gada pārskatu iesniegšanu, neatšķiras no nacionāla līmeņa sabiedrības pamatpazīmēm, kuras paredz Komerclikuma noteikumi. Tādējādi autors norāda, ka šādas prasības jau ir pazīstamas ne tikai Latvijas, bet arī citu valstu tiesību sistēmās, piemēram, Vācijā.

Regulas projekta 19. panta 4. punkts noteic, ka SPE minimālais pamatkapitāls ir vismaz viens eiro. Komisija vairākkārt ir uzsvērusi, ka mūsdienu ekonomiskajā vidē sabiedrības pamatkapitāla apmērs nav vienīgais kritērijs, kas raksturo sabiedrības maksātspēju – to nodrošina, piemēram, arī apgrozījums. Turklāt var uzskatīt, ka mūsdienās minimālā pamatkapitāla summai vairāk ir simboliska nozīme un to vairs neuzlūko kā samaksu par īpašnieka atbildības ierobežošanu. Turklāt pastāv valdes locekļu atbildība, mazākuma dalībnieku aizsardzība, kā arī kreditoru tiesību un likumisko interešu aizsardzība, tāpēc būtu iespējams nenoteikt lielu SPE pamatkapitāla apmēru.¹ Pēc šāda Komisijas priekšlikuma var runāt par jaunu kreditoru aizsardzības izpratni.² Taču sabiedrības pamatkapitāla uzdevums ir dot ekonomisko pamatu sabiedrības darbības uzsākšanai un zināmu drošību sabiedrības kreditoriem, kā arī paredzēt atskaites punktu dalībnieku balsu noteikšanai un dividenžu sadalei.³ Autors pieļauj, ka SPE pamatkapitāls viena eiro apmērā varētu nenodrošināt minēto sabiedrības pamatkapitāla uzdevumu realizāciju.

Līdz šim Eiropas Savienības likumdevēji nav noteikuši vienotas sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāla minimuma prasības, kā tas, piemēram, ir noteikts akciju sabiedrībām ar Padomes Otro direktīvu, paredzot, ka tas nedrīkst būt mazāks par 25 000 Eiropas norēķinu vienību.⁴ Līdz ar to šobrīd dalībvalstu normatīvie akti paredz dažādas prasības minimālā pamatkapitāla apmēram.

Saskaņā ar kontinentālās Eiropas komerctiesību principiem lielākā daļa valstu ir noteikušas pamatkapitāla minimumu šādā apmērā: Austrijā – 35 000 eiro,⁵ Horvātijā – 2740 eiro, Čehijā – 7273 eiro, Dānijā – 67 100 eiro, Igaunijā – 2560 eiro, Vācijā – 25 000 eiro, Nīderlandē – 18 000 eiro⁶ un Latvijā – 2000 latu, citas Eiropas Savienības valstis normatīvajos aktos ir noteikušas pamatkapitāla minimumu, kas ir lielāks par 1000 eiro.⁷ Izņēmums ir Lielbritānija,⁸ kas nav noteikusi minimālo pamatkapitāla apmēru, un Rumānija,⁹ kas noteikusi minimālo pamatkapitāla apmēru 2,98 eiro apmērā. Var secināt, ka pamatkapitāla jēgai, juridiskajai dabai un nozīmei kā kreditoru aizsardzības institūtam ir divas galvenās pieejas, proti, kontinentālās Eiropas un anglosakšu tiesību pieeja. Taču, kā norāda arī grāmatas par "jaunās" Eiropas vienotiem komerctiesību principiem autori, minimālā pamatkapitāla noteikšana ir obligāta komercsabiedrības sastāvdaļa, un šajā gadījumā tiek paredzēts, ka minimālais pamatkapitāla apmērs ir 5000 eiro.¹⁰

Kontinentālajā Eiropā minimālais pamatkapitāls kā viens no obligātajiem kapitālsabiedrības elementiem, nosakot tā apmēru, pastāv jau vairāk nekā gadsimtu. Arī Latvijas Komerclikums paredz sabiedrības ar ierobežotu atbildību minimālā pamatkapitāla nepieciešamību. Pamatkapitāls tiek uzskatīts par kreditoru garantiju, jo tas ir lielums, kas fiksēts statūtos un ierakstīts publiskā reģistrā, tam jābūt nosegtam ar reālu mantu (naudu, lietām vai tiesībām), to nevar samazināt bez kreditoru informēšanas un nodrošināšanas, kā arī to nevar samazināt zem likumā noteiktā minimuma. Pamatkapitāla kā kreditoru aizsargājoša elementa būtība slēpjas apsvērumā, ka statūtos ierakstītais abstraktais lielums ir "jāpiepilda" ar reālu mantu – naudu, lietām vai tiesībām.¹¹ Pamatkapitāls tiek uzskatīts par "atbildības fondu" jeb nodrošinājumu kreditoriem,¹² citiem vārdiem sakot, veicot pamatkapitāla apmaksu vai mantisko ieguldījumu, rodas sabiedrības mantiskā atbildība iespējamo kreditoru priekšā. Līdz ar to vēsturiski tas ir bijis par pamatu vairumam kontinentālās Eiropas valstu noteikt salīdzinoši lielu minimālā pamatkapitāla apmēru. Šādu kreditoru aizsardzības pieeju netieši paredz arī Padomes Otrā direktīva, kas nosaka minimālā pamatkapitāla apjomu publiskām sabiedrībām.¹³

Kontinentālās Eiropas tiesību sistēmā pamatkapitāla īpašā loma kreditoru aizsardzības interešu ievērošanā ir noteikta, jo nav valdes locekļu atbildības pret trešajām personām, t. i., pret kreditoriem un dalībniekiem. Valdes loceklis ir atbildīgs tikai pret sabiedrību.¹⁴ Savukārt anglosakšu tiesības paredz valdes locekļu atbildību arī pret kreditoriem.¹⁵ Līdz ar to var secināt, ka minimālā pamatkapitāla prasības neesamība anglosakšu tiesībās tiek kompensēta ar pastiprinātu valdes atbildību kreditoru priekšā.