ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Procesuālie piespiedu līdzekļi

[1] Vairāki grozījumi veikti KPL 13. nodaļā reglamentētajos piespiedu līdzekļu piemērošanas vispārīgajos noteikumos. Daļa no tiem ir redakcionāla, precizējoša rakstura vai arī veikti, lai nodrošinātu KPL normu savstarpēju saskaņotību. Tā, piemēram, divi grozījumi veikti KPL 241. pantā "Procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas pamats". Pirmkārt, grozījumi veikti KPL 241. panta otrajā daļā – procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas nosacījums "izvairīsies no izmeklēšanas un tiesas" aizstāts ar "traucēs pirmstiesas kriminālprocesu vai tiesu vai izvairīsies no šā procesa vai tiesas". Tādējādi KPL 241. panta otrās daļas redakcija saskaņota ar KPL 272. panta pirmo daļu un 249. panta otro daļu. Vairākos pantos veikti grozījumi, aizstājot vārdu "tuvi radinieki" ar "tuvinieki" (KPL 247., 248. pants)

Par būtisku jauninājumu piespiedu līdzekļu piemērošanas vispārīgajos noteikumos uzskatāmas izmaiņas KPL 241. panta trešajā daļā, kura papildināta ar teikumu "gadījumos, kad par smagu vai sevišķi smagu noziegumu tiesa piespriedusi brīvības atņemšanas sodu, notiesājošs spriedums var būt par pamatu drošības līdzekļa – apcietinājuma – izraudzīšanai". Šāds grozījums atbilst starptautiskai cilvēktiesību aizsardzības praksei un vērtējams atzinīgi. Vēlamies tikai īpaši norādīt uz to, ka KPL 241. panta trešajā daļā ietvertā nostāja nevis paredz, ka notiesājošs spriedums automātiski ir pamats apcietināšanai, bet gan noteic, ka tas var būt pamats, kas nozīmē, ka apcietinājuma piemērošana notiesājoša sprieduma gadījumā, ar kuru piespriests brīvības atņemšanas sods, ir jāizvērtē katrā konkrētā gadījumā.

[2] Būtiskas izmaiņas KPL veiktas attiecībā uz sūtījumu saņemšanas adreses paziņošanu (KPL 243. panta pirmās daļas 1. punkts, 252. pants), izslēdzot no drošības līdzekļu loka un iekļaujot attiecīgu pienākumu kā personas, kurai tiesības uz aizstāvību, tiesiskā statusa elementu. Šiem grozījumiem sīkāk pievērsāmies jau šīs rakstu kopas otrajā rakstā, tādēļ šoreiz tos sīkāk vairs neapskatīsim.

[3] Līdz ar KPL 244. panta trešajā daļā veiktajām izmaiņām sašaurināts to nepilngadīgo cietušo loks, kuriem nevar piemērot procesuālos piespiedu līdzekļus. Iepriekšējo norādi, kas piespiedu līdzekļu piemērošanas liegumu attiecināja uz ikvienu nepilngadīgu cietušo, nomainījusi norāde, saskaņā ar kuru "procesuālo piespiedu līdzekli nevar piemērot nepilngadīgai cietušajai personai, kas cietusi no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietusī persona ir materiāli vai citādi atkarīga, vai seksuālas izmantošanas, kā arī mazgadīgai cietušajai personai". Jānorāda, ka šie grozījumi nav saskaņoti ar Bērnu tiesību aizsardzības likumā (Bērnu tiesību aizsardzības likums. Latvijas Vēstnesis, 08.07.1998, Nr. 199/200. Pieejams arī: www.likumi.lv, skatīts 04.07.2009.) ietvertajām nostādnēm, konkrēti – šā likuma 52. panta trešās daļas 4. punktu. Saskaņā ar to "bērnu, kurš kļuvis par vardarbības (prettiesisku darbību) upuri, aizliegts pakļaut jebkādu piespiedu līdzekļu pielietošanai informācijas iegūšanas vai citā nolūkā". Mūsuprāt, kamēr KPL un Bērnu tiesību aizsardzības likumā pretrunas nav novērstas, piespiedu līdzekļu piemērošanas ierobežojumu noteikšanā kā bērnam labvēlīgas un arī procesuālo piespiedu līdzekļu piemērošanas lieguma jēgai atbilstošākas vērā būtu ņemamas Bērnu tiesību aizsardzības likuma normas.

[4] KPL 245. pantā "Lēmums par procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanu" veikti grozījumi, no pirmās daļas izslēdzot norādi, ka par aizturēšanu motivētu rakstveida lēmumu nepieņem, vienlaikus papildinot pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā: "Lēmumu par personas aizturēšanu nepieņem." Pirmkārt, uzskatāms, ka šie grozījumi būtiski neko nemaina, jo pēc būtības vienāda nostāja tiek "pārcelta" no panta pirmās uz ceturto daļu. Otrkārt, joprojām diskutējams ir jautājums par to, vai KPL ir paredzēta viena aizturēšana vai divu veidu aizturēšanas. KPL 242. pantā, kurā iekļauts kriminālprocesuālo piespiedu līdzekļu uzskaitījums, minēta tikai norāde uz "aizturēšanu". Savukārt KPL 15. nodaļā ietverta KPL 264. pantā paredzētā aizturēšana un KPL 270. pantā paredzētā "aizdomās turētā, apsūdzētā vai personas, pret kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, aizturēšana", katrai no tām veltot būtiski atšķirīgu kriminālprocesuālu reglamentāciju. Domājams, ka šie divi aizturēšanas veidi būtu nošķirami, par to norādot gan KPL 242. pantā, gan uzsverot atšķirīgu pieeju attiecībā uz lēmuma par procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanu pieņemšanas nepieciešamību, to ietverot KPL 245. pantā. Tāpat domājams, ka attiecībā uz KPL 264. pantā paredzēto personas aizturēšanu patiesi atsevišķs rakstveida lēmums nebūtu nepieciešams, savukārt attiecībā uz KPL 270. pantā paredzēto aizturēšanu lēmums būtu jāpieņem.

[5] Mūsuprāt, vieni no būtiskākajiem jauninājumiem, kas stājās spēkā 2009. gada 1. jūlijā, ir KPL 246. pantā. Tajā veikti divi grozījumi. Saskaņā ar pirmo no tiem panta pirmajā daļā ietvertā nostāja "uzsākot procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanu, persona, kura to piemēro, informē personu, kurai piespiedu līdzeklis tiek piemērots, par pieņemto lēmumu, kā arī izskaidro piespiedu līdzekļa būtību, saturu, pārsūdzības kārtību un piespiedu līdzekļa neievērošanas sekas" turpmāk vairs netiek attiecināta uz piespiedu atvešanu. Domājams, ka šāds jauninājums ir diskutējams. Protams, attiecībā uz piespiedu atvešanu nav izpildāma visu iepriekš norādīto aspektu izskaidrošanas izpilde (piemēram, piespiedu atvešanas procesuālās būtības dēļ nav iespējams izskaidrot šī piespiedu līdzekļa neievērošanas sekas). Tomēr nav skaidrs, kāpēc jāizslēdz norāde, ka pirms piespiedu atvešanas personu informē par lēmumu, izskaidro šī piespiedu līdzekļa būtību, pārsūdzības iespējamību un procedūru.

Jaunā redakcijā izteikta arī KPL 246. panta otrā daļa. Līdz šim spēkā bija nostāja, ka "persona, kura īsteno tiesības uz aizstāvību, ir tiesīga iepazīties ar procesuālajiem dokumentiem, kuros fiksētās ziņas par faktiem izmantotas, lai pamatotu procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanu. Ja šāda iepazīstināšana apdraud pirmstiesas izmeklēšanu vai arī trešajai personai vai sabiedrībai svarīgas intereses, ar procesa virzītāja lēmumu to var atlikt līdz attiecīgā apdraudējuma novēršanai". Savukārt kopš 2009. gada 1. jūlija šī nostāja ir mainīta un šobrīd 246. panta otrā daļa izteikta šādā redakcijā: "Pirms pieņemt lēmumu par tāda drošības līdzekļa piemērošanu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, procesa virzītājs izsniedz personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tā ierosinājuma kopiju, kurā pamatota drošības līdzekļa izvēle."

Līdz ar to veiktas vairākas būtiskas izmaiņas: 1) panta norma vairs netiek attiecināta uz ikviena procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanu, bet tikai uz tiem piespiedu līdzekļiem, kas saistīti ar brīvības atņemšanu; 2) personas, kurai piemēro piespiedu līdzekli, tiesības iepazīties ar konkrētiem procesuāliem dokumentiem, kuros iekļautās ziņas izmanto, lai pamatotu drošības līdzekļa piemērošanu, aizstātas ar obligātu procesa virzītāja pamatota ierosinājuma piemērot drošības līdzekli kopijas izsniegšanu. Mūsuprāt, šīm izmaiņām ir gan pozitīvi, gan negatīvi aspekti. Visnotaļ pozitīvi vērtējams tas, ka personai, attiecībā uz kuru tiek lemts par drošības līdzekļa piemērošanu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, tiek izsniegta ierosinājuma piemērot drošības līdzekli kopija.