Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Intervija

22. Septembris 2009 /Nr.38 (581)

Satversmes jautājumi ekonomiskās krīzes apstākļos
18 komentāri
Dr.iur.h.c.
Egils Levits
Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis,
Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs,
intervijā Jānim Plepam un Gatim Litvinam 

Šajā vasarā par ierastu kļuva ziņa, ka Satversmes tiesa slīkst iedzīvotāju konstitucionālajās sūdzībās, kurās tiek lūgts pārvērtēt vairāku grozījumu normatīvajos aktos atbilstību Satversmei. Līdztekus tam ar zināmu regularitāti plašsaziņas līdzekļos notiek Satversmes tiesas priekšsēdētāja diskusija ar politiķiem, kur, no vienas puses, tiek atgādināts, ka Satversme arī šodien turpina noteikt politikas ietvarus, savukārt, no otras puses, tiesa tiek aicināta nenovest valsts budžetu līdz bankrotam.

Kopumā konstitucionālo tiesību jautājumi ekonomiskās krīzes apstākļos nav zaudējuši savu aktualitāti, bet tieši pretēji – tie nonākuši plašas sabiedrības apspriešanā. Tiesiskā paļāvība, Satversmes tiesa, sociālā solidaritāte un citi jēdzieni jau vairākus mēnešus ir aktuālu diskusiju atslēgas vārdi.

Šobrīd ir daudz jautājumu. Skaidru atbilžu mazāk, vairāk ir versijas un varbūtības. Lai lasītājam piedāvātu atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par Satversmes darbību ekonomiskās krīzes apstākļos, kā arī par dažiem citiem valststiesību jautājumiem (pilsonisko līdzdalību, nacionālu valsti), "Jurista Vārds" uz plašāku sarunu aicināja autoritatīvo Latvijas valststiesību ekspertu – Eiropas Kopienu tiesas tiesnesi un Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētāju profesoru Dr.iur.h.c. Ass.iur. Dipl.-Pol. Egilu Levitu.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
23
komentāri (18)
18 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Ierēdne
24. Septembris 2009 / 19:50
0
ATBILDĒT
Paldies par skaidro skatījumu - Saeimas deputātiem un ministriem šī intervija noteikti jāizlasa un jāsāk rīkoties!
Helasie
24. Septembris 2009 / 15:34
0
ATBILDĒT
"Un es ceru, ka nākamreiz Egils Levits neatteiksies kandidēt par prezidentu. Mums vajag gudru prezidentu!"

-----------------

Vai tad E.L. atteicās? Kliķei vnk vajadzēja vienu paklausīgu. Es pats ļoti cerēju uz 2. kārtu un E.L. Pie visām vārgajām VP funkcijām valsts būtu labākā situācijā. Varbūt E.L. laiks vnk vēl nebija pienācis, un LV gaišās dienas vēl priekšā!:)
Ieva R.
24. Septembris 2009 / 13:43
0
ATBILDĒT
Gudras domas!
J
23. Septembris 2009 / 23:54
0
ATBILDĒT
Egils Levits nav ieliekams kādā noteiktā "atvilknītē", bet ir neatkarīgs domātājs, vienlaikus latvisks un eiropeisks, un kurš spēj saredzēt kopsakarības un piedāvāt saprātīgus risinājumus. Šī intervija man daudzas lietas padarīja skaidrākas.
Morpheus
23. Septembris 2009 / 22:52
0
ATBILDĒT
Interesanta provokācija raksta formā.

Jāatzīst, ka autoram meistarīgi ir izdevies savienot labēji nacionalistiskās un mežonīgās sociāldemokrātijas idejas.
Aigars
23. Septembris 2009 / 09:41
0
ATBILDĒT
>>Kādēļ Levits no ārpuses šitā var pateikt, bet >>Latvijā uz vietas visi pinas kā vistas pa >>pakulām?



Vienkārši Latvijā neviens gudram cilvēkam neko neprasa - var sanākt šmuce. :)



Kopumā jau skaisti, taču Levits skatās uz lietām caur rozā brillēm, iespējams, no ārpasaules puses tā arī izskatās. Nepiekrītu Levitam, ka šī ir tikai ekonomiskā krīze. Patiesībā mums jau sen ir demokrātijas un valstiskuma krīze, un ekonomiskā krīze to tikai saasināja. Godīgi sakot, neizskatās, ka šai valstij ir izredzes (tiesības?) uz pastāvēšanu. Lai gan, no otras puse, nav jau ko likt vietā... Acīmredzot būs vien jāatīstās evolucionāri vēl kādus gadus 50, kamēr sapratīsim to, kas tad īsti ir tā demokrātija.
jurists
23. Septembris 2009 / 09:28
0
ATBILDĒT
Izcili!
Juris B.
23. Septembris 2009 / 02:42
0
ATBILDĒT
Sen nebiju tik skaidras un sakarīgas domas lasījis. Egils Levits ir vienlīdz izcils gan kā jurists, gan kā politisks analītiķis. Lieliska ir plutokrātijas kritika - Levits sauc lietas īstajā vārdā!
:)
22. Septembris 2009 / 23:32
0
ATBILDĒT
Apzinīgam pilsonim ir jāatbalsta sava valsts, bet

vai nepazinīgas valsts, kas nerūpējas par saviem pilsoņiem, atbalstīšana nav muļķība? :)
Vidzemnieks
22. Septembris 2009 / 19:00
0
ATBILDĒT
Kas man sevišķi patīk, ir ka Egils Levits ne vien skaidri analizē situāciju, saucot lietas īstajos vārdos (attīstība plutokrātijas virzienā!) un norāda uz aizmirstām vai aiz pārāk lielas kautrības nepieminētām pašsaprotamībām (Latvija ir nacionāla valsts tāpat kā Zviedrija vai Nīderlande, un mums nav tas jānoliedz!), bet arī uzrāda konstruktīvus, reāli iespējamus risinājumus (partiju finansēšanas modelis, pilsonības likuma referoma atbilstoši nācijas interesēm). Saeimas deputātiem vajadzētu izlasīt šo interviju un ķerties pie autora priekšlikumu īstenošanas. Tas nav grūti, ja vien ir politiskā griba.

Un es ceru, ka nākamreiz Egils Levits neatteiksies kandidēt par prezidentu. Mums vajag gudru prezidentu!
LV
22. Septembris 2009 / 16:55
0
ATBILDĒT
Levita kungs, latviešu tauta tā nīkst, pati tā savā zemē "neaug" kā nākas, savediet to kārtībā!
Gunārs
22. Septembris 2009 / 16:40
0
ATBILDĒT
Lieliskas idejas, lieliska intervija. Gandrīz kā manifests, kas nosūtāms Saeimai, kā šī valsts jāpārvalda.
7
22. Septembris 2009 / 13:42
0
ATBILDĒT
Viena no skaistākajām pērlēm šajā intervijā bija, ka individuāls devums sociālās solidaritātes nodrošināšanai ir patriotiska pilsoņa dabiska, taisnīga un pareiza reakcija.

Rietums
22. Septembris 2009 / 12:59
0
ATBILDĒT
Levita viedoklis balstās mūsdienu Eiropas izpratnē par sociālo mieru - bagātie (vairāk vai mazāk) labprātīgi padalās ar nabagajiem, lai miers būtu visiem. Tas bij aarī galvenais iemesls, kādēļ Latviju uzņēma ES - lai Eiropā visas valstis būtu daudz maz normālas. Visiem taču skaidrs, ka nabadzība un izmisums (gan valsts ietvaros, gan starptautiskajās attiecībās) baro agresiju un radikālas idejas. Austrumu izpratnē šīs problēmas risina ar spēka metodēm: nabagos neņem galvā vai vienkārši apklusina.

Jautājums ir: kuras metodes prevalē Latvijā?
pilsonis
22. Septembris 2009 / 12:50
0
ATBILDĒT
Apzinīgam pilsonim ir jāatbalsta sava valsts, un valstij pret visiem ir jāizturas taisnīgi. Arī sociālo nastu sadalījumam ir jābūt taisnīgam - no tā, kuram ir vairāk, var prasīt vairāk, no tā, kuram ir mazāk, jāprasa mazāk....

...Oranžā mafija šādu principu ieviešanu dzīvē nekādā gadījumā nepieļaus, jo visa viņu politika visu laiku ir bijusi balstīta uz citiem principiem- bagātos pēc iespējas neaiztikt, lai nabagie izdzīvo paši kā var.
birzniex
22. Septembris 2009 / 12:14
0
ATBILDĒT
Līdz sociālajai solidaritātei gan mūsu divkopienu sabiedrība nav nonākusi un tik drīz arī nenonāks . Cita lieta, ka šis varētu būtu laiks, lai realizētu fizisko personu nodokļu amnestiju, t.i. samaksājot 5000 - 10 000 ls tiktu iegūta "indulgence" pret nodokļu auditu par pēdējiem trim gadiem. Vienlaicīgi tiktu iegūti naudas līdzekļi gan no iespējamām iemaksām, gan no VieD amatpersonu liekas nenodarbināšanas. Rezultātā palielinātos "solidaritāte" ar valsti.
Super!
22. Septembris 2009 / 11:59
0
ATBILDĒT
Kā ar āmuru pa galvu! Skaidri, korekti un precīzi. Kādēļ Levits no ārpuses šitā var pateikt, bet Latvijā uz vietas visi pinas kā vistas pa pakulām? Nevienam nav sava konkrēta viedokļa (vismaz vairumam politiķu), katrs kaut ko mēģina izbīdīt, saskaņot ar citiem utt.
Dupate
22. Septembris 2009 / 11:56
0
ATBILDĒT
Nepiekrītu, ka pilsnība piešķirama visiem, kas ir latvieši un tā nebūtu diskriminācija pret cittautiešiem. Lieta tāda, ka nosakot etnisko piederību diskriminācijas kontekstā prevelē sociālā etniskā piederība,nevis tiesiskā, kas balstīta uz senču etnisko piederību.

Jāatzīst gan, ka konstatēt sociālo etnisko piederību tiesiski būtu ļoti sarežģīti.

Kopumā pilnībā atbalstu dubultpilsonības piešķiršanu, tomēr ievērojot diskriminācijas aizlieguma principu, t.sk, atkarībā no valsts piederības.
visi numura raksti
Dzintra Pededze
Skaidrojumi. Viedokļi
Parakstītāju daudzums neatsver trūkumus pieteikuma saturā

Acīmredzami nekvalitatīva advokātes I. Bašas darba dēļ Satversmes tiesa ir spiesta atteikties ierosināt lietu par pieteikumu Satversmes tiesai, ko parakstījuši vairāk nekā trīs simti vecāku.

82 komentāri
Ieva Čudina
Skaidrojumi. Viedokļi
Bērna izcelšanās noteikšana: procesuālo tiesību nepilnības
Vērtējot Latvijas Republikas normatīvos aktus un tiesu praksi, analizējot Latvijas tiesību vēsturi bērnu izcelšanās noteikšanas institūta evolūcijas aspektā, secināms, ka normatīvie akti, jau sākot no pamatregulējuma Civillikumā un ...
1 komentāri
Artis Stucka
Nedēļas jurists
Artis Stucka
11 komentāri
Sannija Matule
Notikums
Pirmajam Latvijas prezidentam Jānim Čakstem – 150
Latvijas Valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes 150. gadskārtai veltītajā piemiņas pasākumā Latvijas Universitātes Mazajā aulā 14. septembrī daudzkārt izskanēja atzinība par šī valstsvīra nopelniem tiesiskuma un demokrātijas ...
Leonards Pāvils
Notikums
Diskusija par valsts un sabiedrības drošību
Rīgas Stradiņa universitātē aizvadītajā nedēļā, 16. septembrī, notika starptautiska zinātniska konference "Drošības nostiprināšanas problēmas krīzes apstākļos", kurā piedalījās un uzstājās augsta līmeņa tiesību ...
AUTORU KATALOGS