Šā gada 5. oktobrī notika diskusija, kuras mērķis bija apspriest aktuālus jautājumus, kas saistīti ar Krimināllikumā paredzēto papildsodu – policijas kontrole. Diskusija tika organizēta, lai pievērstu uzmanību grozījumiem Krimināllikumā, kas stājās spēkā 2009. gada 1. jūlijā, kā arī lai veicinātu vienotas prakses veidošanu, piemērojot tiesību normas, kas regulē policijas kontroles piespriešanu, izpildi un aizstāšanu ar brīvības atņemšanu. Diskusijā piedalījās Augstākās tiesas Senāta krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Ēriks Kalnmeiers, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Metodiskās vadības nodaļas galvenā inspektore Iveta Štrausa un Sabiedriskās politikas centra "Providus" krimināltiesību eksperts, Latvijas Policijas akadēmijas asociētais profesors Andrejs Judins.
Policijas kontrole ir viens no Krimināllikumā (turpmāk – KL) paredzētajiem papildsodiem, ko drīkst piemērot tikai kopā ar reālu brīvības atņemšanu. Nosakot policijas kontroli uz laiku no viena gada līdz trim gadiem, tiesa paredz, ka personai pēc piespriestās brīvības atņemšanas izciešanas jāierodas policijas iestādē, bet policijai, izpildot šo sodu, spriedumā noteiktajā laikā jāveic notiesātā uzvedības uzraudzība un jākontrolē viņam noteikto uzvedības ierobežojumu ievērošana. Policijas kontrole ir plaši piemērojams un atzinīgi vērtējams kriminālsods. 2008. gadā šo sodu tiesas piesprieda 968 reizes, 2009. gada pirmajā pusgadā – 523 reizes.1 Vairākos KL sevišķās daļas pantos ir paredzēta obligāta policijas kontroles piemērošana, tomēr tas nav vienīgais faktors, kas izskaidro šādu tiesu praksi. Viedoklis, ka pēc personas atbrīvošanas no ieslodzījuma vietas ir jākontrolē viņas uzvedība, ir plaši atbalstāms praktiķu vidū. Policijas kontroles izpildes laiks ir kā pārejas posms no stingri kontrolējamās dzīves ieslodzījuma vietā uz atbildīgu dzīvi sabiedrībā. Protams, tā ir teorijā, bet praksē kontrole ne vienmēr tiek organizēta efektīvi un veicina kriminālsodu mērķu sasniegšanu.
Policijas kontroles ideja un mērķis
Ē. Kalnmeiers: "Domāju, ka ar policijas kontroli KL nosprausto mērķi – uzraudzīt notiesāto uzvedību un pakļaut viņu ierobežojumiem – sasniedzam formāli. Prakse rāda, ka šā soda piemērošana nav nekāds šķērslis noziedzīgam recidīvam. Tiesu praksē tā ir ikdiena, kad tiek tiesātas personas, kuras jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarījušas, izciešot šo papildsodu."
A. Judins: "Tā ir. Tomēr problēma nav ar ideju – nepieciešamību uzraudzīt personas, kuras izcietušas brīvības atņemšanas sodu un pielāgojas dzīvei sabiedrībā. Problēma ir ar soda saturu un izpratni par to, kas institūcijai, kas atbildīga par šā soda izpildi, jādara, lai sasniegtu kriminālsoda mērķus."
Ē. Kalnmeiers: "Patlaban šī papildsoda patiesā jēga izpaužas vien tajā apstāklī, ka, izdarot jaunu noziedzīgu nodarījumu, personas neizciestais policijas kontroles laiks ir aizstājams ar brīvības atņemšanu, pieskaitot to no jauna piespriestajam sodam."
A. Judins: "Un te ir problēma. Pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas iespēja atgriezties cietumā vairs nav tas, kas var novērst jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, atturēt personu no likumpārkāpuma izdarīšanas. Persona jau ir bijusi cietumā un labi saprot, kā arī tur var dzīvot.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes