ŽURNĀLS Notikums

27. Oktobris 2009 /Nr.43 (586)

Saeima pārkāpj tiesneša personiskās neatkarības principu
21 komentāri

Pagājušajā nedēļā, 22. oktobrī, Saeima neapstiprināja Māri Vīgantu Augstākās tiesas tiesneša amatā, līdz ar to viņam jāturpina darbs līdzšinējā – Administratīvās apgabaltiesas tiesneša amatā. Par M. Vīganta kandidatūru balsoja 26, pret – 43, bet atturējās 14 deputāti. Šis bija viens no ļoti retajiem gadījumiem, kad Saeima neapstiprina amatā tiesnesi pretēji tiesnešu pašpārvaldes institūciju ieteikumam.

M. Vīganta virzību un Augstāko tiesu bija atbalstījusi gan Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, gan Saeimas Juridiskā komisija, kurā nekādi deputātu iebildumi pret kandidātu nebija izskanējuši.

komentāri (21)
21 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
A.S.
31. Oktobris 2009 / 19:19
0
ATBILDĒT
>> Cilvēku sabiedrībā vēl nesen bija pieņemts,

>> ka tie, kas kādu jautājumu neizprot, par to

>> vispār neizsakās, lai nekļūtu visiem par

>> apsmieklu.





Cilvēku sabiedrībā ir pozīcijas (amati), kurus ieņemošie cilvēki nedrīkst neizteikties.



>>Kas ir tas cienījamais cilvēks? Kam viņš ir

>>cienījams?



Runa bija tikai par vienu konkrētu cilvēku. Kam viņš ir cienījams? Par piemēru - man, un, cik zinu, ĻOTI daudziem maniem kolēģiem.
Lobsang Tenzin Chedrup
30. Oktobris 2009 / 22:14
0
ATBILDĒT
Citāts: "kad cilvēku sabiedrībā tika pieņemts, ka daudziem, un it īpaši augsti stāvošām amatpersonām, pirms ir noskaidroti apstākļi, ir jāizsakās piesardzīgi"

Cilvēku sabiedrībā vēl nesen bija pieņemts, ka tie, kas kādu jautājumu neizprot, par to vispār neizsakās, lai nekļūtu visiem par apsmieklu.



Citāts : "Turklāt neizpratnes izteikšanai no cienījama cilvēka mutes ir 100x lielāks svars... utt."

Kas ir tas cienījamais cilvēks? Kam viņš ir cienījams?
A.S.
30. Oktobris 2009 / 11:58
0
ATBILDĒT
:D Steigā iepriekšējo komentāru uzrakstīu ieliku to, ar kuru paretam ielienu citos portālos. Iepriekšējais komenārs ir manējais, tā ka diskusija turpinās :)
Jurčiks
30. Oktobris 2009 / 11:39
0
ATBILDĒT
Tas ir kopš tā laika, kad cilvēku sabiedrībā tika pieņemts, ka daudziem, un it īpaši augsti stāvošām amatpersonām, pirms ir noskaidroti apstākļi, ir jāizsakās piesardzīgi. Un tā ir pilnīgi loģiska uzvedības norma. Ar to arī atšķiras, piemēram, AT tiesnesis no DELFu komentētētāja :)



Turklāt neizpratnes izteikšanai no cienījama cilvēka mutes ir 100x lielāks svars nekā duča puskoka lēcēju demonstrācijai (ar šiem es nedomāju tiesnešus, protams, tā ir hiperbola). Un šādai neizpratnes izteikšanai parasti ir sekas.



Bet tā arī neesmu saņēmis atbildi uz savu 2x uzdoto jautājumu - vai kāds uzskata G.Aigaru par konformistu dēļ tā, ka viņš neleca pa gaisu, bet izteica neizpratni?
Lobsang Tenzin Chedrup
29. Oktobris 2009 / 22:23
0
ATBILDĒT
Kopš kura laika "izteica neizpratni" nozīmē "parādīja attieksmi"? Neizpratne laikam tomēr nozīmē attieksmes trūkumu, jo, lai būtu pret ko attiekties, tas vispirms ir jāizprot.
A.S.
29. Oktobris 2009 / 21:05
0
ATBILDĒT
Man nav nekas pret jaunības maksimālismu, taču pārspīlēts pozitīvisms ir apmēram tikpat kaitīgs kā pārspīlēts ne-pozitīvisms :)



Starp citu, es ceru, ka ar 'pēdējiem' netika domāts, piemēram, Gunārs Aigars, kura reakcija bija tiesneša cienīga: izteica neizpratni (resp., parādīja attieksmi), taču nemētājās ar nepārbaudītiem apgalvojumiem?



Un vēl - nevajag diskusiju pārnest uz padomju mantojumu, par to nav runa. Runa ir, ja tā varētu teikt, par tiesneša brīvības robežām, resp., pietiekami konkrēta.
Anonīms lietotājs
29. Oktobris 2009 / 19:49
0
ATBILDĒT
Bingo
miauu to A.S
29. Oktobris 2009 / 18:29
0
ATBILDĒT
Tad jau labāk veselīgs jaunības maksimālisms, nekā brieduma gadi marksisma-ļeņinisma un pārspīlētā pozitīvisma mērcē :) Jāatzīst, ka pēdējie visus neatkarības gadus spēlēja un turpina spēlēt ļaunu joku ar demokrātiskas valsts tiesiskuma izpratni :(
Anonīms lietotājs
29. Oktobris 2009 / 17:23
0
ATBILDĒT
Taču tieši administratīvie tiesneši ir aktualizējuši diskusiju par nenormālo tiesnešu apstiprināšanas kārtību. Un tiesnešu biedrība tikai klusi noskatījās, kā Vīgantu izrūnīja.
A.S
29. Oktobris 2009 / 16:16
0
ATBILDĒT
>>Tā jau nav tiesu lieta, ka jāmeklē kaut kādi

>>pierādījumi.



Nevajag ķerties pie vārdiem, nav jau tiesu lieta ;) Lai notiek, palabošu: nevis pierādījumi, bet PĀRBAUDĪTA INFORMĀCIJA



>>Visiem skaidri redzams šāda balsojuma iemesls



Šaubos, vai visiem, un šaubos arī vai tik labi redzams...



>>Ne tikai biedrībai vajadzēja nākt ar šādu

>>paziņojumu, bet arī citām tiesu pārstāvošām

>>amatpersonām.



Acīmredzot, citas "tiesu pārstāvošas amatpersonas" tā neuzskata, un, manuprāt, pareizi. Manuprāt administratīvo tiesnešu jaunības maksimālisms ir izspēlējis ar viņiem ļaunu joku. Man nesalīdzināmi labāk patika Gunāra Aigara reakcija, kurš pateica, ka viņam nav izskaidrojuma (vai ko tamlīdzīgu). Un neviens pat nemēģinās G.Aigaru apvainot konformismā tikai par to, ka viņš lieki nerunā bez PĀRBAUDĪTAS informācijas.



Bet es arī nesaku, ka jākļūst par konformistu :)
EMK
29. Oktobris 2009 / 10:02
0
ATBILDĒT
Tā jau nav tiesu lieta, ka jāmeklē kaut kādi pierādījumi. Pietiek ar situāciju kā tādu. Visiem skaidri redzams šāda balsojuma iemesls un būtu muļķigi domāt, ka kāds deputāts teiks, ka viņu kāds palūdzis tā darīt.

Ne tikai biedrībai vajadzēja nākt ar šādu paziņojumu, bet arī citām tiesu pārstāvošām amatpersonām.

A.S.
29. Oktobris 2009 / 09:13
0
ATBILDĒT
Aldim taisnība. Saeima arī ir neatkarīga. Nepatīk - nākamreiz vēlēšanās balsojiet savādāk.



Daudzi arī uzskata, ka šā balsojuma iemesls esot bijuši šā tiesneša spriedumi? Vai kāds to ir pierādījis? Vai kāds deputāts ir atzinies? Mani visvairāk pārsteidza tas tiesnešu paziņojums par šo jautājumu. Tiesnešiem jau nu tā kā vajadzētu apjēgt pierādījumu nozīmi pirms mētāties ar šādiem apgalvojumiem.
Anonīms lietotājs
27. Oktobris 2009 / 13:13
0
ATBILDĒT
Demokrātiskas valsts princips noteic arī politiķu politiskās uzvedības kultūru. Deputātu lēmumiem ir jābūt pamatotiem (debatēs, plašsaziņas līdzekļos izskanējuši viedokļi, kulāru sarunas u.tml.).

Sabiedrībai nevajadzētu rasties iespaidam, ka Saeima balsojusi pret kādu tiesnesi, tāpēc ka viņa lēmums neapmierina kādu konkrētu/tus cilvēkus.
Anonīms lietotājs
27. Oktobris 2009 / 12:02
0
ATBILDĒT
Visiem valsts vīriem/ sievām, bez izņēmuma, ir jābūt atbildīgiem sabiedrības priekšā/ sabiedrības akceptētajām vērtībām. Ja tiem nebūtu šī saikne, tad tas būtu despotisms. Atbildība sabiedrības priekšā nav tiesnešu neatkarības drauds. Tieši pretēji. Sabiedrības uzticība tiesu varai ir tiesnešu neatkarības garants. Check and balance pastāv starp valsts varas atzariem, bet nevis valsts varu un sabiedrību.



Apspriedes noslēpums neatbrīvo no pienākuma izdot pamatīgi un visaptveroši argumentētus lēmumus. Šis institūts kalpo kam citam. Tas palīdz novērts to, ka no tiesas nāk viengabalains verdikts. Ar to arī atšķiras Satversmes tiesas process no parastās tiesas procesa, kurā tiesnesis nevar pievienot atsevišķās domas.
Aldis
27. Oktobris 2009 / 11:23
0
ATBILDĒT
Šis nav diskusiju forums. Tiesnešiem tāpat kā deputātiem nevienam nav jāatskaitās. Vēl vairāk-tiesnešiem ir garantēts apspriedes noslēpums. Tas arī jūsuprāt ir despotisms? Lasiet uzmanīgi: Nākošajās vēlēšanās vēlētāji varēs par to izteikt savu viedokli. Tiesnešus kontrolē augstāka līmeņa tiesa, deputātus- vēlētāji. Tā ir demokrātija.

Anonīms lietotājs
27. Oktobris 2009 / 11:04
0
ATBILDĒT
Pag, pag .. "Saeimai par to nevienam nav arī jāatskaitās". Kur paliek sabiedrība, atklātība un galvenokārt tiesiskums? Pēc Jūsu teiktā sanāk tā, ka Saeima var pieņem diezin ko un nekāds pamatojums tam nav nepieciešams? Ja sākumā Jūs runājāt par rietumu demokrātīju, tad tagad pieļaujat despotismu. Cerams, ka Jūs neesat tiesnesis. :)
Aldis
27. Oktobris 2009 / 11:00
0
ATBILDĒT
Arī tiesu spriedumus lasot ne vienmēr tajos parādās tas, kas runāts un debatēts tiesas sēdē. Par Lemberga vizīti Saeimā es nekā nezinu tāpat, kā nevaru zināt, kas ir bijis aizgājis pie tiesneša pirms sprieduma pasludināšanas.... Tas tad jau ir pavisam citas dabas jautājums, bet principā apstiprināt vai neapstiprinat tiesnesi ir tikai un vienīgi Saeimas kompetence un Saeimai par to nevienam nav arī jāatskaitās. Nākošajās vēlēšanās vēlētāji varēs par to izteikt savu viedokli.
kaža
27. Oktobris 2009 / 10:36
0
ATBILDĒT
Protams, apstiprināt vai neapstiprināt tiesnesi ir Saeimas kompetence un tiesai nav tiesību tās lēmumos iejaukties. Taču Saeimas lēmumam, tāpat kā tiesas spriedumam, jābūt pamatotam.Vismaz ar kaut kādu daudz maz saprotamu argumentu. Kaut debatēs pirms lēmuma pieņemšanu vajadzēja izskanēt kādam argumentam pret tiesnesi. Tādu nebija, bet bija Lemberga vizīte Saeimā....
lasītāja
27. Oktobris 2009 / 09:58
0
ATBILDĒT
Bet Saeima jau šajā gadījumā iejaucās. Tiesiskā valstī Saeimas balsojums nevar būt atkarīgs no tā, vai tiesneis kādam lilam cilvēkam ir izlēmis par labi vai nē.
collin
27. Oktobris 2009 / 09:54
0
ATBILDĒT
Teorētiski Jums ir taisnība. Check & balances ir ielikts Satversmē ar apdomu.

Diemžēl, cik godprātīga ir ievēlētā Saeima, tik godprātīga ir tās ietekme uz tiesu varu, izmantojot Satversmē paredzēto varas līdzsvarošanas mehānismu.

ŠĪ Saeima diemžēl ir pielikusi roku, lai tiesneši izdarītu "pareizos" secinājumus par to, kā būs spriest tiesu.

Cerība ir tikai jaunā Saeima.

Tauta, saņemies.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 1
visi numura raksti
Jānis Neimanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesneša neatkarības saturs bieži tiek pārprasts vai pārspīlēts
Finanšu ministrija ir izstrādājusi un Ministru kabinets skata likumprojektu "Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu". Likumprojekts ir slepens. Publiski pieejams sākotnējais likumprojekta ...
20 komentāri
Klinta Ločmele
Diskusija
Juridiskā izglītība Latvijā: sarežģīta sistēma, daudz spēlētāju, neapdomīgi lēmumi  
Juristam ar zināšanām un labu reputāciju vienmēr būs darbs, uzsver visi "Jurista Vārda" uzrunātie akadēmiskās un profesionālās tiesību zinātņu vides pārstāvji. Nav šaubu, ka par abu priekšnoteikumu veiksmīgu realizāciju ...
7 komentāri
Jānis Bite
Skaidrojumi. Viedokļi
Pirmpirkuma tiesības, atsavinot slēgtu kapitālsabiedrību daļas
Komerclikumā trūkst tiesiskās aizsardzības mehānisma, kas būtu piemērojams gadījumos, kad netiek ievērotas slēgtas kapitālsabiedrības dalībnieku pirmpirkuma tiesības, un tas noved gan pie teorētiska, gan praktiska rakstura ...
2 komentāri
Gunārs Aigars
Nedēļas jurists
Gunārs Aigars
2 komentāri
Kristaps Mikoss
Skaidrojumi. Viedokļi
Pārmērīgi līgumsodi
Šogad pieņemtie Civillikuma (CL) grozījumi1 apstiprina tiesu praksē jau atrasto formulu: tiesai, balstoties uz taisnīguma apziņu un vispārējiem tiesību principiem, ir tiesības pielīgto līgumsodu samazināt. Taču problēmas sagādā tas, ...
3 komentāri
AUTORU KATALOGS