ŽURNĀLS

"Latvijas Vēstneša" 27. maija numurā tika publicēts A.Lošmaņa raksts "Par topošo Latvijas komerctiesību aktuālajiem mezgla punktiem". Tā kā diskusija par šo tematu ir ļoti aktuāla, uzskatu, ka uzsākto viedokļu apmaiņa turpināma. Tas varētu palīdzēt gan uzlabot Komerclikuma projektu, gan attīstīt izpratni par dažādiem komerctiesību institūtiem. Tas dotu arī iespēju izskaidrot plašākai sabiedrībai Komerclikuma projekta nostādnes un autoru argumentāciju.

Sakarā ar to, ka atsevišķiem A.Lošmaņa priekšlikumiem varu piekrist (piemēram, par notariāli apliecināmo dokumentu skaita samazināšanu, fakultatīvu padomi sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, personvārdu izmantošanu firmā, par individuālā komersanta rīcībspēju, jēdziena "līguma laušana" aizstāšanu ar jēdzienu "atkāpšanās no līguma" u.c.), pievērsīšos galvenokārt tiem autora secinājumiem un iebildumiem, kuri radušies no Komerclikuma projekta neprecīzas izpratnes un kuri nešķiet pietiekami argumentēti.

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Viens no galvenajiem raksta autora iebildumiem ir balstīts uz attiecību traktējumu starp Civillikumu un Komerclikumu. Autors, balstoties uz 1897. gada vācu Komerclikumu (HGB) un 1896. gada vācu Civillikumu (BGB), apstrīd Komerclikuma projektā iestrādātos principus, kas nosaka šīs attiecības Latvijas apstākļos. Jautājums ir par to, kādā veidā notiks civiltiesību un komerctiesību sasaiste Latvijas tiesību sistēmā. Diemžēl autora izteikumi vietām ir pretrunīgi, tāpēc gribētos vēlreiz izanalizēt šīs attiecības.

Autors uzskata, ka "privāttiesības, resp., Civillikumā ietverto normu kopums, attiecas uz jebkuru privāttiesību subjektu" un ka "komerctiesības nepastāv pašas par sevi, bet gan modificē un papildina vispārējo civiltiesisko regulējumu". Līdz ar to autora izpratnē komercattiecībās "piemērojamas Civillikuma normas, ciktāl Komerclikumā un citos komercdarbību regulējošos likumos nav noteikts citādi" . Tai pašā laikā autors atzīst, ka civiltiesības ir subsidiāras attiecībā pret komerctiesībām.

Nevar pilnībā piekrist autora apgalvojumam, ka privāttiesības ir Civillikumā ietverto normu kopums. Civillikumā ietvertās normas ir tikai daļa no privāttiesībām. Otra privāttiesību daļa ir komerctiesības, kuras kopā ar civiltiesībām veido privāttiesību nozari. Tādējādi komerctiesības ir privāttiesību sastāvdaļa tāpat kā civiltiesības. Te gan ir jāpiebilst par divām lietām. Pirmkārt, atsevišķas komerctiesību normas ir ārpus privāttiesiskās sfēras un ietilpst publisko tiesību sfērā, kā, piemēram, normas par pienākumu reģistrēt komercsabiedrību publiskā reģistrā.