ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

24. Augusts 2010 /Nr.34 (629)

Atbildība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu
Tiesiskais regulējums Krievijā un Ukrainā
1 komentāri
Juris Juriss
Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietuizmeklēšanas nodaļas prokurors 

Daudzās Eiropas valstīs un ne tikai tajās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršana gan normatīvajos aktos, gan arī tiesu praksē ir risināta agrāk, nekā tas noticis Latvijā. Mūsu valsts tiesu praksi šajā jomā var vērtēt kā relatīvi neilgu un vēl nestabilu, par ko liecina tās nevienveidība, tomēr vienlaikus jāatzīst, ka vairāk nekā desmit gadi ir pilnīgi pietiekams laiks, lai normatīvo aktu regulējums tiktu sakārtots, lai praksē nerastos duālas situācijas, piemērojot attiecīgās normas.

Iemeslu, kāpēc citās valstīs noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas jautājumi ir risināti efektīvāk nekā Latvijā, var izskaidrot šādi: pirmkārt, piemēram, ASV tiesību aizsardzības iestādes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu kā organizētās noziedzības aktivitātes identificēja jau trīsdesmitajos gados, tādēļ pilnīgi saprotams, ka ASV šobrīd ir apkopojusi lielu praksi šajā jautājumā. Līdzīgi arī daudzas Eiropas valstis, kaut arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu kā noziegumu kriminalizēja tikai astoņdesmitajos gados, tomēr jau ir paguvušas apkopot tiesu praksi un virzīt savu valstu nacionālo likumdošanas procesu optimālajā virzienā cīņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Otrkārt, šīm valstīm ir liela pieredze, kura gūta starptautiskā tiesiskā regulējuma izstrādē. Šajā aspektā var minēt daudzas rekomendācijas un konvencijas, kas sekmē cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Kā piemēru var nosaukt tā dēvētās Bāzeles komitejas izstrādātās rekomendācijas par bankas operācijām. Šīs komitejas sastāvā ietilpst ASV, Kanāda, Japāna, Francija, Vācija, Lielbritānija, Itālija, Beļģija, Šveice un Zviedrija.

Ņemot vērā ārvalstu lielo pieredzi tādu tiesību aktu izstrādē, kas vērsti uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu, to piemērošanu praksē, šajā rakstā piedāvāts ieskats Krievijas Federācijas un Ukrainas nacionālajos likumos, kā arī tiesu praksē šajā jomā. Ieskats citu valstu – Apvienotās Karalistes, ASV, Itālijas, Francijas, Vācijas Federatīvās Republikas un Šveices – tiesu praksē un nacionālajos likumos tiks sniegts turpmākajās publikācijās.

 

Kriminālatbildības īpatnības Krievijas Federācijā

Līdzi kā citās Eiropas valstīs arī Krievijas Federācijā (turpmāk tekstā – KF) tiesību norma, kas paredz atbildību par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ir uzskatāma par relatīvi jaunu tiesību normu Krievijas Federācijas Kriminālkodeksā1 (turpmāk tekstā – KF KK). Arī KF KK līdzīgi kā Krimināllikums Latvijā (turpmāk šajā nodaļā – KL) ir piedzīvojis vairākus būtiskus konkrētās normas grozījumus. Tomēr jau sākotnēji KF likumdevējs, paredzot kriminālatbildību par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu (atmazgāšanu), ir izvēlējies konstruēt tiesību normu tā, lai pēc iespējas plašāk ar Kriminālkodeksu ierobežotu jebkādu nelikumīgo aktivitāšu (likumpārkāpumu) rezultātā iegūto līdzekļu legalizācijas procesus. Par atskaites punktu šādas speciālās normas ieviešanai KF jāmin 1996. gads, kad KF KK tika ietverta jauna norma – "174. pants. Nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu vai citas mantas legalizēšana (atmazgāšana)", kuras panta pirmās daļas dispozīcija paredzēja atbildību par "finanšu operāciju un citu darījumu veikšanu ar naudas līdzekļiem vai citu mantu, kas iepriekš iegūta nelikumīgā veidā, kā arī par šādu līdzekļu vai citas mantas izmantošanu, lai nodrošinātu komercdarbību vai citu ekonomisku darbību". 2

Panta otrajā daļā tika noteikta paaugstināta atbildība par panta pirmajā daļā paredzēto darbību veikšanu: a) personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās; b) vairākkārt (atkārtoti); c) to izdarījusi persona, izmantojot savu dienesta stāvokli. Savukārt panta trešajā daļā tika paredzēts naudas atmazgāšanas kvalificēts sastāvs:

1) organizēta grupa;

2) liels apmērs.

Lai izprastu minētās normas juridisko konstrukciju, tiek piedāvāts aplūkot sastāva objektīvo un subjektīvo pazīmju kopumu. Analizējamā panta izpratnē ar darījumiem saprot "fizisko un juridisko personu darbību nolūkā dibināt, mainīt vai pārtraukt civiltiesiskās attiecības (tiesības un pienākumus)".3

Pēc saturiskās jēgas minētais darījuma definējums nav krasi atšķirīgs no citu valstu normatīvajos aktos definētā darījuma jēdziena. Tā, piemēram, mūsu valsts Civillikuma Ceturtajā daļā Saistību tiesību 1403. pants paredz: "Tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai."4

Noziedzīgā nodarījuma grupas objektu veido ekonomiskās intereses, bet ar galveno tiešo noziedzīgā nodarījuma objektu saprot ekonomikas intereses finanšu jomā, normatīvajos aktos noteikto finanšu līdzekļu un citas mantas aprites kārtību, kas faktiski sakrīt ar KL 195. pantā definēto grupas objektu (tautsaimniecības intereses) un galveno tiešo noziedzīgā nodarījuma objektu.

Jau sākotnēji KF likumdevējs, paredzot kriminālatbildību par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu (atmazgāšanu), ir izvēlējies konstruēt tiesību normu tā, lai pēc iespējas plašāk ar Kriminālkodeksu ierobežotu jebkādu nelikumīgo aktivitāšu (likumpārkāpumu) rezultātā iegūto līdzekļu legalizācijas procesus.

Objektīvo pusi raksturo finanšu operāciju un citu darījumu veikšana ar naudas līdzekļiem vai citu mantu, kas iepriekš iegūta nelikumīgā veidā, kā arī šādu līdzekļu vai citas mantas izmantošana, lai nodrošinātu komercdarbību vai citu ekonomisku darbību.

Noziedzīgajam nodarījumam ir formāls sastāvs un tas skaitās pabeigts ar finanšu vai citu darījumu veikšanas atzīšanas brīdi vai ar minēto darījumu noslēgšanas brīdi (naudas līdzekļu pārskaitījums, valūtas pirkšana u. c.).

Ar nelikumīgu naudas līdzekļu vai citas mantas iegūšanu atbilstoši pantam jāsaprot naudas līdzekļu vai citas mantas vai tiesību uz šādiem līdzekļiem vai mantu iegūšana bez nepieciešamā tiesiskā pamata.

Citi darījumi panta izpratnē – fizisko un juridisko personu darījumi nolūkā dibināt, mainīt vai pārtraukt civiltiesiskās attiecības (tiesības un pienākumus).

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
1
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Turība
27. Augusts 2010 / 10:50
0
ATBILDĒT
Mūsu superīgais pasniedzējs!
visi numura raksti
Kalvis Torgāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Valstiskā uzraudzība pār šķīrējtiesas spriedumu tiesiskumu
Tiesu prakses apkopojums par izpildu rakstu izsniegšanu šķīrējtiesas nolēmumu piespiedu izpildei, ko veikusi Augstākā tiesa 2008. gadā,1 sniedz visai plašu un detalizētu ieskatu gan par kļūmēm šķīrējtiesu un rajonu tiesu darbā, ...
8 komentāri
Edvīns Balševics, Egīls Doroško
Intervija
Tiesu procesi būs iespējami arī attālināti
Tiesu administrācija Latvijas tiesu sistēmā ievieš būtiskus jauninājumus, lai ar video un skaņu iekārtu starpniecību varētu attālināti veikt tiesvedības procesus. Izmantojot Šveices valdības piešķirto finansējumu, Tiesu ...
Ineta Ziemele
Nedēļas jurists
Ineta Ziemele
5 komentāri
Mārtiņš Drāke, Evija Ajute
Akadēmiskā dzīve
Cik daudz juristi zina par informācijas tehnoloģijām
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Studentu pētnieciskā laboratorija 2010. gadā ir veikusi eksprespētījumu par dažādu informācijas resursu izmantošanu juristu praktiskajā darbā. Pētījuma mērķis bija noskaidrot juristu ...
9 komentāri
Tiesību prakse
Atbilstīga atlīdzinājuma noteikšana morālā kaitējuma gadījumā
Latvijas Republikas Satversme ikvienam garantē tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā, tostarp nodarīta morālā kaitējuma gadījumā. Tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par tiesību aizskārumu, ...
AUTORU KATALOGS