ŽURNĀLS Redaktora sleja

14. Septembris 2010 /Nr.37 (632)

Latvijas vēlētāja raksturojums
2 komentāri

Jā, teiksit: cik var runāt par vēlēšanām, jo ar reklāmām un saukļiem pilns televīziju un radio ēters, politisko partiju programmas raisa mulsumu un izbīli. Laikā starp vēlēšanām par tām neviens nerunā, vēlēšanu laikā visiem apnicis runāt. Bet kad tad lai runā? Demokrātija bez politikas nav iedomājama, līdz ar to par vēlēšanām ir jādebatē vismaz dažas nedēļas pirms 2. oktobra.

Nav vērts runāt par vēlēšanu sistēmu, biļetenu krāsu vai vēlēšanu rezultātiem, ja aizmirstam par galveno. Satversmes 2. pants nosaka, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Līdz ar to galvenā loma šajā pasākumā ir Latvijas vēlētājam. Pagājušajā nedēļā režisors Alvis Hermanis vēlētājiem veltīja ļoti asus vārdus. Viņš izteicās, ka “Latvijas politiskais baseins ir stipri piečurāts. Tas, ka ūdens dzeltens, ir redzams. Bet cilvēkiem laikam patīk peldēties dzeltenā ūdenī. To, ka latviešu lielākais vairums iet zem nosaukuma “muļķi”, jau pierādīja parakstu vākšana referendumam par Saeimas atlaišanu”.

A. Hermanis aforismu veidā pateica ļoti vienkāršu lietu: Latvijā vēlētājam ir ļoti īsa atmiņa. Pašreizējo ASV prezidentu Baraku Huseinu Obamu 2009. gada sākumā, kad viņu inaugurēja par 44. ASV prezidentu, pozitīvi vērtēja gandrīz 70% amerikāņu. Ir pagājis aptuveni pusotrs gads, un šis vērtējums ir būtiski krities. No 502 priekšvēlēšanu solījumiem izpildīti 121, lauzti 22 un 81 solījumi “ielikti atvilktnē”. Tātad vismaz amerikāņu vēlētājs ar atmiņas zudumu nesirgst.

Bet varbūt Latvijas vēlētājam atmiņu nemaz nevajag? Viss tāpat tiek uzskatīts par sliktu, pat jaunā Saeima nākamajā dienā pēc tās ievēlēšanas. Sabiedrībā valda arī uzskats, ka nav vērts doties vēlēt. Ja arī aizej, tad vajagot mest tukšu aploksni. Arī šī filozofija raksturo vidējo Latvijas vēlētāju: bezatbildība pret valsti un bezatbildība sadzīvē. Latvijas vēlētājs baidās uzņemties iniciatīvu, sajusties atbildīgs un izvēlēties.

Ja arī iepriekš minētais ir tikai mīts, tad jādara viss, lai tā vietā veidotu mītu par Latvijas vēlētāju kā ieinteresētu, atbildīgu un aktīvu. Mītiem ir spēcīga ietekme, kas neapzināti ietekmē cilvēka rīcību. Katrā cilvēkā ir neapzināts spēks. Bez tūkstošu armijas to ir pierādījis, piemēram, Mahatma Gandijs (kurš, starp citu, bija Lielbritānijā izglītots jurists). Katrs no mums var mainīt apkārtējo vidi. Sāksim ar to, ka būsim Aristoteļa definētās sabiedriski politiskās būtnes un 2. oktobrī tiksimies vēlēšanu iecirknī!

0
komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Neo
14. Septembris 2010 / 09:57
0
ATBILDĒT
Tas ir jautājums, vai valstij nepieciešami pilsoņi, kas nepilda savus pilsoņu uzdevumus? Varētu teikt, ka neatkarīgi no tā, tie maksā nodokļus, bet arī šis gadījums Latvijā bieži vien neizpildās. Līdz ar to valsts ar šādiem pilsoņiem lemta iznīcībai.
Francis Ksavers
14. Septembris 2010 / 00:50
0
ATBILDĒT
Lūk, kas ir interesanti. Latviešu juristi un politiķi vēl joprojām diskutē par t.s. "nepilsoņu" statusu. Ar jēdzienu "nepilsoņi" mūsu juridiskajā terminoloģijā apzīmē ar īpašu tiesisko statusu apveltītus bezvalstniekus, kas ir likuma "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" subjekti.



Taču tas nav īsti pareizi, jo šāda definīcija neatbilst vārda "nepilsoņi" semantiskajam tvērumam, ja mēs to aplūkojam burtiskā nozīmē. Arī loģiski tas nav, jo uz zemes ir vairāki miljardi cilvēku, kuŗi nav Latvijas pilsoņi, bet tikai maza kripatiņa no viņiem ir "nepilsoņi" iepriekšminētajā nozīmē.



Īstenībā ar vārdu "nepilsonis" drīzāk būtu jāapzīmē cilvēks, kuŗam nav pilsoniskās apziņas (un tiesību nihilisms ir viens no šāda pilsoniskās apziņas tŗūkuma simptomiem). Viņš īgni dīc, lamādams Saeimu un valdību, taču vēlēšanās nepiedalās, un jau nākamajā dienā sāk lādēt jauno Saeimu un jauno valdību. Viņš absolūti neciena sevi, un tādēļ neciena arī citus, t.i., sabiedrību, kuŗā dzīvo. Kad korumpētas valsts pārvaldes iestādes pārkāpj viņa tiesības, viņš nevis cīnās par taisnīgumu, bet guļ uz dīvāna, žēlojas un sūc sievas pirkto alu. Uz politiķiem un ierēdņiem nepilsonis raugās tāpat, kā viņa senči pirms divsimt gadiem raudzījās uz nīsto vācu baronu un viņa vagaru – lai gan īstenībā viņš pats ir šo politiķu un ierēdņu darba devējs. Viņu nemaz neuztrauc Latvijas politiskās dzīves paradigma, kas sastāv no tādiem jēdzieniem, kā "schēmošana", "sarunāšana", "virzīšana", "bīdīšana" u.tml. Viņš neprot sevi aizsargāt. Viņš – kā jau tas izriet no paša termina – ir pilsoņa antitēze.



Krievija laiku par laikam pārmet Latvijai "masveida nepilsonības problēmu". Bet vai tad šāda smaga problēma patiešām nepastāv (tikai ne tādā nozīmē, kā Krievijas valdība to saprot)? Cik Latvijas pilsoņi īstenībā ir nepilsoņi?
visi numura raksti
Arta Snipe, Normunds Šlitke
Skaidrojumi. Viedokļi
Par jauno Maksātnespējas likumu un ne tikai
Jau kopš jūnija, kad Valsts prezidents otrreizējai caurlūkošanai Saeimā atdeva atpakaļ jaunpieņemto Maksātnespējas likumu,1 likumprojekts ir raisījis plašu polemiku sabiedrībā un presē. Tomēr diskusija galvenokārt risinājusies ap ...
2 komentāri
Aldis Gobzems
Skaidrojumi. Viedokļi
Spēkā esošā un jaunā Maksātnespējas likuma salīdzinājums
Maksātnespējas procesu un procesus, kas vērsti uz maksātspējas atjaunošanu, kā komersantiem, tā arī fiziskām personām Latvijā regulē Maksātnespējas likums,1 kas spēkā stājies 2008. gada 1. janvārī. Likums grozīts vienu reizi – ...
Kristaps Ābelis
Skaidrojumi. Viedokļi
Fiziskās personas maksātnespējas procesa jaunais regulējums
2010. gada 1. novembrī stāsies spēkā jaunais Maksātnespējas likums1 (turpmāk tekstā – Jaunais likums). Par Jauno likumu publiskajā telpā ir izskanējuši pretēji viedokļi tieši saistībā ar fizisko personu maksātnespējas procesu. ...
Ēriks Kalnmeiers
Nedēļas jurists
Ēriks Kalnmeiers
1 komentāri
Notikums
"Jurista Vārds" meklē talantus tiesību zinātnē
Jau piekto gadu tiek izsludināts "Jurista Vārda" rīkotais pētniecisko darbu konkurss. Šī konkursa mērķis ir veicināt juristu diskusiju par tiesību teoriju un praksi Latvijā, tajā iesaistot jaunos juristus, kā arī atbalstīt Latvijas ...
2 komentāri
AUTORU KATALOGS