ŽURNĀLS Tiesību prakse

23. Novembris 2010 /Nr.47 (642)

Publiskas lietas pieejamība un tās nodošana sevišķajai izmantošanai
AT Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums
Lietā Nr. SKA–101
2010. gada 22. februārī
2 komentāri

Valstij piederošais galvaspilsētas Stacijas laukums ir lieta, kura tāpat kā tilti un ostas kalpo sabiedrības vajadzībām. Tādējādi Stacijas laukumam ir publiskas lietas statuss.

Publiskās lietas parasti ir sabiedriski izmantojamas, proti, tās bez īpašas atļaujas var izmantot neierobežota sabiedrības daļa. Atsevišķos gadījumos sabiedrības tiesības izmantot publisku lietu var tikt ierobežotas, piešķirot tās izmantošanas tiesības kādai konkrētai personai vai personām. Tādā gadījumā lieta iegūst sevišķi izmantojamās publiskās lietas statusu.

Valstij ir pienākums nodrošināt, lai tās īpašumā esošās publiskās lietas tiktu izmantotas atbilstoši sabiedrības interesēm. Sabiedrības intereses ir jāievēro gan gadījumos, kad publisko lietu var izmantot ikviens, gan gadījumos, kad publiskā lieta tiek nodota sevišķajai izmantošanai. Līdz ar to, nosakot kādai publiskai lietai sevišķi izmantojamas lietas statusu, valstij ir jāizvērtē šādas rīcības lietderība, proti, jāvērtē, vai lēmums par publiskās lietas nodošanu sevišķajai izmantošanai ir nepieciešams, lai sasniegtu tiesisku mērķi, vai lēmums ir piemērots šā mērķa sasniegšanai un vai lēmums ir samērīgs ar sabiedrības interešu ierobežojumu.

Nododot publisko lietu sevišķajai izmantošanai, valsts netiek atbrīvota no publisko tiesību principu, tostarp vienlīdzības un diskriminācijas aizlieguma principu, ievērošanas. Līdz ar to, ja iestāde atzīst, ka publiskās lietas nodošana sevišķajai izmantošanai ir lietderīga, tai saskaņā ar vienlīdzības principu ir jānodrošina, lai ikvienam būtu vienlīdzīgas iespējas pretendēt uz publiskās lietas nodošanu sevišķajai izmantošanai.

Lemjot par publiskas lietas nodošanu sevišķajai izmantošanai, iestādei jāvērtē arī tas, vai ir attaisnojami publiskās lietas izmantošanu piešķirt tikai noteiktam personu lokam un vai tādā veidā netiek sniegts nepamatots valsts atbalsts kādam atsevišķam komersantam.

Nododot publisko lietu sevišķajai izmantošanai, valsts pārvaldes iestāde rīkojas publisko tiesību jomā. Tādējādi uz publisko lietu nodošanu sevišķajai izmantošanai attiecas administratīvā procesa tiesiskais regulējums.

komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Adro
23. Novembris 2010 / 11:46
0
ATBILDĒT
Interesanti, ka Senāts, kas pamatā ir vācu administratīvo tiesību skolas ietekmē, spriedumā par publisko lietu tiesībām balstās franču doktrīnā. Pie tam tajās tās idejās, kas kopumā ir atzītas jau par novecojušām ;). Senātam atsaukties uz studenta rakstu, kurā pārsvarā pausts visai galējs viedoklis publisko lietu tiesību jautājumos kā nopietnu avotu ... Var jau, protams, iebilst, ka nekā cita nav (uzraksti pats labāk ;) utt.), tomēr būtu nopietnāk jāvērtē avoti uz kuriem tāds, visnotaļ cienījams, kantoris kā Senāts atsaucas savos spriedumos.
ce
23. Novembris 2010 / 08:53
0
ATBILDĒT
Un žogs ir tiesisks darījums Civillikuma izpratnē
visi numura raksti
Ingrīda Labucka
Skaidrojumi. Viedokļi
Eiropas Savienības Vispārējās tiesas judikatūra valsts atbalsta un konkurences lietās
Pirmās instances tiesa, kas līdz ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos tika pārdēvēta par Vispārējo tiesu, savu darbību sāka 1989. gadā. Tās izveidei bija divējāds pamats – nepieciešamība izlīdzināt arvien pieaugošo darba ...
2 komentāri
Ludvigs Švarcs
Notikums
Sagatavoti būtiski pilnveidojumi vienotā atalgojuma sistēmā
Ministru kabinets 16. novembra sēdē akceptēja Tieslietu ministrijas rosinātos likumprojektus, kas paredz veikt būtiskus grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk tekstā – ...
6 komentāri
Aldis Gobzems
Skaidrojumi. Viedokļi
Maksātnespējas likuma mērķis – parādu piedziņa
2010. gada 1. novembrī spēkā stājās jaunais, Saeimas 2010. gada 26. jūlijā pieņemtais, Maksātnespējas likums.1 Ar jaunā likuma spēkā stāšanos spēku zaudēja 2008. gada 1. janvāra likums ar tādu pašu nosaukumu2 (turpmāk ...
11 komentāri
Katrīne Pļaviņa
Nedēļas jurists
Katrīne Pļaviņa
25 komentāri
Aloizs Vaznis
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai drošības līdzeklis vienmēr ir pamatots cilvēktiesību ierobežojums
Latvijas Republikas Satversmes 94. pantā noteikts, ka nevienam nedrīkst atņemt vai ierobežot brīvību citādi kā tikai saskaņā ar likumu. Nenoliedzami, ka Kriminālprocesa likumā paredzētie procesuālie piespiedu līdzekļi ir brīvības ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS