ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

14. Jūnijs 2011 /Nr.24 (671)

Juridiskās izglītības standarts Vācijā
6 komentāri
LL.M.
Magda Papēde
Freiburgas Alberta Ludviga universitātes Juridiskās fakultātes doktorante 

Par Latvijas juridiskās izglītības kvalitāti tiek diskutēts jau vairākus gadus, atkal un atkal izskanot aicinājumam ieviest vienoto valsts eksāmenu jurista kvalifikācijas iegūšanai. Kā iespējamie ieguvumi sistēmas maiņas gadījumā tiek minēti tādi argumenti kā juridiskās izglītības kvalitātes celšana,1 plaša profila juristu sagatavošana,2 kā arī objektīvi un publiski pieejami izglītības iestāžu reitingi.3 Vienotā eksāmena idejai ir arī pretinieki. Izglītības kvalitātes kontroli jau nodrošinot valsts akreditācija. Turklāt esošā sistēma augstskolas studentiem varot piedāvāt daudzveidīgākas studiju programmas,4 tādējādi veicinot konkurenci gan augstskolu, gan juristu vidū.5

Meklējot atbildi, vai vienotais valsts eksāmens varētu būt risinājums Latvijas apstākļiem, ir vērts aplūkot citu valstu tiesību zinātņu studiju norisi. Paraugam nereti tiek nosaukts Vācijas modelis,6 kas ar laika gaitā veiktiem uzlabojumiem un papildinājumiem darbojas jau kopš 18. gadsimta vidus.7

Vācijas juridiskās izglītības sistēmas mērķis ir sagatavot plaša profila juristus, kuri labi pārzina visas trīs lielās tiesību nozares – civiltiesības, krimināltiesības un publiskās tiesības –un kuri īsā laikā spēj iestrādāties jebkurā no juridiskajām profesijām.8 Tāpēc studijas ir pamatīgas, apjomīgas un laikietilpīgas. Pilna juridiskā izglītība Vācijā sastāv no diviem posmiem – akadēmiskām jurisprudences studijām universitātē un divu gadu ilgas sagatavošanas prakses. Katrs posms noslēdzas ar vienoto valsts eksāmenu. Kopumā tas prasa vismaz astoņus gadus.

Federālā līmenī juridiskās izglītības prasības nosaka Vācijas likuma par tiesnešiem9 5.–6. pants. Vācijā ir 16 federālās zemes, un juridisko izglītību var iegūt gandrīz 40 augstskolās. Studiju plāns un prasības visur nav vienādas, tie atšķiras atkarībā no federālās zemes un fakultātes. Vienotas, tomēr ar nelielām modifikācijām ir eksāmena prasības. Turpmāk tiks apskatītas vispārējās un kopīgās iezīmes.

 

Studijas universitātē

Jurisprudences studijas sastāv no pamatstudijām un galvenajām studijām. Tam seko gatavošanās eksāmenam, kā arī pirmais juridiskais eksāmens.

a) Studijas

Studiju saturu nosaka Vācijas likuma par tiesnešiem10 5.a panta otrā un trešā daļa. Studijas sastāv no obligātajiem kursiem un brīvās izvēles specializācijas kursiem. Obligātie kursi ir civiltiesību, krimināltiesību un publisko tiesību pamatjomas, tai skaitā procesuālās tiesības, ievērojot Eiropas tiesību aspektus, juridisko metodi, kā arī filozofijas, vēstures un sabiedrības pamatus.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
1
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (6)
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
dr.iur.
17. Jūnijs 2011 / 15:41
0
ATBILDĒT
Fiziķim ir piedodami nezināt jurista specialitātes specifiku. Tiem, kas grib strādāt privātbiznesā, vienots valsts eksāmens nav vajadzīgs, bet tiem, kas grib strādāt tiesā, prokuratūrā un advokātūtā, tāds ir nepieciešams. Agri vai vēlu Latvija pie tādas prakses būs spiesta atgriezties.
Maģ.studente LU
16. Jūnijs 2011 / 19:50
0
ATBILDĒT
Vajadzētu sākt ar to, ka valsts eksāmenam kāzusu risināšanā studenti tiktu gatavoti. Šobrīd sanāk, ka, piemēram, pēc bakalaura,magistratūras studiju ietvaros students nav izvēlējies kriminālltiesību studiju kursu (izvēles priekšmets), bet šajā studiju "blokā" ir jāliek valsts eksāmens. LU noteikti vajadzēu valsts eksāmenam kāzusu risināšanā tieši pievērst uzmanību - treniņu kāzusi līdz eksāmenam u.tml., nevis viena formāla nodarbība pirms eksāmena - izstāstot vispārīgas prasības, kas jāievēro, lai sekmīgi uzrakstītu kāzusu.



Tāpēc būtu ieteicams, maģistratūras pēdējā gadā , kad raksta maģistra darbu (lekciju praktiski nav) veltīt un organizēt nodarbības kāzusu risināšanā visos piecos studiju blokos.



Pretējā gadījumā, tie studenti, kas izvēlējušies attiecīgos kursus, turklāt, pēc studiju plānojuma nav iespējams īzvēlēties attiecīgos studiju blokus, kur paredzēts valsts eksāmens kāzusu risināšanā, ir "labvēlīgākā" situācijā par tiem, kuri nav izvēlējušies šos kursus, bet priekšroku devuši citiem izvēles studiju kursiem.



Noteikti LU vajag veltīt pienācīgāku akadēmisko uzmanību valsts eksāmena kāzusu risināšanā, organizējot praktisksas nodarbības, risināt kāzusus, kas līdzīgi eksāmena. Šobrīd uzskatu, ka no LU puses ir vairāk "formāla" pieeja
fizikis
16. Jūnijs 2011 / 18:43
0
ATBILDĒT
....un inženierus būtu jāeksaminē Ekonomikas ministrijai, agronomus -Zemkopības, bet ārstus - Veselības?
drf.iur.
16. Jūnijs 2011 / 15:27
0
ATBILDĒT
sen vajag ieviest vienotu valsts eksāmenu. un tas būtu jāorganizē tieslietu ministrijai.
Anonīms lietotājs
14. Jūnijs 2011 / 10:55
0
ATBILDĒT
Šobrīd ir pieci kāzusi.



Aizgūt kaut ko no Vācijas ir interesanta tendence, kas pašlaik vērojama vairākās jomās: adm.tiesības, civiltiesības, teorija utt. :)
Kāzuss
14. Jūnijs 2011 / 10:11
0
ATBILDĒT
"Tāpēc būtu jāpārņem gan Vācijā, gan daudzās citās valstīs praktizētā kārtība eksāmenā uzdot kāzusu risināšanu, nevis atprasīt teorētiskus, iepriekš zināmus jautājumus"



LU pirms gadiem sešiem, septiņiem bija gan kāzuss jārisina valsts eksāmena ietvaros, gan teorētiskās zināšanas tika pārbaudītas vairākos eksāmenos. Šobrīd laikam tā vairs nav...
visi numura raksti
Māris Leja
Skaidrojumi. Viedokļi
Noziedzīga nodarījuma izdarīšana aiz neuzmanības
Kāda 2010. gadā tiesā izskatīta lieta rosināja mani tuvāk pievērsties neuzmanības jēdziena izpratnei krimināltiesībās. Šī lieta neizceļas ne ar ko īpašu. Ar līdzīgām situācijām var nākties saskarties bieži. Tomēr, lai ...
1 komentāri
Tiesību prakse
Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmuma atziņas
Patērētāju tiesību aizsardzības centra atziņas privāto autostāvvietu pakalpojumu sniegšanas jomā, kas izriet no 2010. gada 1. decembra lēmuma par nevienlīdzīgiem un netaisnīgiem līguma noteikumiem Nr. 4-lg un 2010. gada 25. novembra ...
1 komentāri
Uldis Ķinis
Nedēļas jurists
Uldis Ķinis
1 komentāri
Ludvigs Švarcs
Juridiskā literatūra
Satversmes tiesas spriedumu jaunais krājums
Tiesu namu aģentūras apgādā nācis klajā jaunais Satversmes tiesas spriedumu krājums, kurā apkopoti Satversmes tiesas taisītie spriedumi 2009. gadā ierosinātajās lietās (Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumi 2009. Rīga: ...
Ludvigs Švarcs
Juridiskā literatūra
Klajā nācis tiesībzinātnieku rakstu krājums
Latvijas Universitātē (LU) ik gadu notiek gadskārtējā zinātniskā konference, kas ierasti aptver visas zinātņu nozares un apakšnozares. Daudzi referāti tiek prezentēti un apspriesti arī sekcijās, kas veltītas atsevišķu juridiskās ...
3 komentāri
AUTORU KATALOGS