ŽURNĀLS Notikums

20. Decembris 2011 /Nr.51 (698)

Satversmes tiesai – 15
15 domas par Satversmes tiesas paveikto 15 gados
4 komentāri
Foto: Boriss Koļesņikovs

Pirms 15 gadiem – 1996. gada decembrī – Latvijas konstitucionālajā sistēmā sāka funkcionēt jauna institūcija – Latvijas Republikas Satversmes tiesa (turpmāk – ST). Plašāk konstitucionālās tiesvedības piecpadsmitgade tika atzīmēta šā gada 29. un 30. septembrī rīkotajā starptautiskajā konferencē "Konstitucionālās tiesas loma konstitucionālo vērtību aizsardzībā", kurā piedalījās ne vien Latvijas juristi un politiķi, bet arī ievērojams skaits citu valstu konstitucionālo tiesu pārstāvju. Vairākas šajā forumā izskanējušās runas jau ir publicētas "Jurista Vārda" slejās, citas, iespējams, tiks publicētas nākotnē.

Tomēr, sekojot tradīcijai, ka Satversmes tiesas "dzimšanas diena" tiek atzīmēta decembra sākumā, šā gada 8. decembrī ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris un bijušais ST priekšsēdētājs Aivars Endziņš uzrunāja esošos un bijušos ST tiesnešus un darbiniekus, kas kuplā skaitā bija pulcējušies ST sēžu zālē, lai kopīgi atcerētos svarīgākos sasniegumus, skaistākos mirkļus, skumjos brīžus, kā arī daudzšķautņaino ST ikdienu.

Šā raksta autore pieder ne vien tai darbinieku trijotnei, kuri ST nostrādājuši visilgāk, proti, no 1996. gada decembra, bet arī pirms tam ir bijusi klāt Satversmes tiesas likuma (turpmāk – ST likums) projekta tapšanā Saeimas Juridiskajā komisijā. Ņemot vērā minēto pieredzi, lasītājam tiek piedāvātas 15 domas par ST paveikto šajos 15 gados. Taču šis raksts nepretendē uz pilnīgu ST paveiktā apkopojumu, jo to šādā formātā nemaz nav iespējams izdarīt.

 

1. Konstitucionālās tiesvedības idejas īstenojums

Konstitucionālās tiesvedības ideja Latvijā ir ievērojami vecāka par ST. Tā kā šis raksts galvenokārt vērsts uz ST darbības 15 gadiem, sīkāk nekavēšos nedz pie vēsturiskās attīstības līkločiem, ko konstitucionālās tiesvedības ideja Latvijā ir piedzīvojusi pirms ST likuma un likuma "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" pieņemšanas 1996. gada 5. jūnijā, nedz arī pie šo likumu projektu ērkšķainā tapšanas ceļa. Turklāt interesentiem par to "Jurista Vārda" slejās jau ir pieejama informācija.1

Aicinot 6. Saeimas deputātus atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu, kas paredzēja grozīt Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 85. pantu, A. Endziņš, toreiz vēl Saeimas deputāts, uzsvēra: "Aicinu cienījamo Saeimu apzināties šā soļa svarīgumu un to, ka Satversmes tiesa demokrātiskai valstij ir akūti nepieciešama institūcija."2 Vēlāk, jau ST priekšsēdētāja statusā, A. Endziņš teica: "Konstitucionālās tiesas vēsturiskā misija ir garantēt, lai politiskā vara netiktu izlietota ļaunprātīgi. Tas pirms vairāk nekā piecdesmit gadiem tika uzsvērts Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas inaugurācijas ceremonijā, to pašu mēs varam apgalvot, atskatoties paši uz savu ikdienas darbu."3

Konstitucionālās tiesvedības izveidošana visupirms ir jāvērtē kontekstā ar Satversmes darbības atjaunošanu un nepieciešamību pilnveidot Satversmes aizsardzības mehānismu. Lai arī visas trīs Baltijas valstis savas neatkarības atjaunošanu balstīja uz valstiskuma kontinuitātes doktrīnu, gan Lietuva, gan arī Igaunija savu kādreizējo konstitūciju darbību atjaunoja tikai simboliski, pēc tam pieņemot jaunas konstitūcijas. Satversmes darbības atjaunošana pilnā apjomā savulaik bija saprātīgs, bet zināmā mērā arī riskants solis. Nedrīkst aizmirst, ka pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados Satversme nebija nodrošinājusi tādu efektīvu mehānismu, kas nepieļautu autoritārisma nodibināšanos. Savukārt ST izveidošana bija būtisks solis Satversmes aizsardzības mehānisma pilnveidošanā.

Šo, tēlaini izsakoties, ugunsdzēsēja jeb "sargsuņa" funkciju grūti novērtēt ar skaitļiem par izskatītajām lietām vai spriedumu tekstu domas dziļumu un labskanību. Pats fakts, ka pastāv ST, kas ir apveltīta ar pilnvarām un autoritāti, iespējams, bieži ir atturējis un attur pārkāpt Satversmi, motivē meklēt Satversmei atbilstošus risinājumus. Iespējams, šo gadījumu ir pat vairāk nekā ST spriedumos konstatēto un novērsto Satversmes pārkāpumu. Par ugunsdrošības kvalitāti jau arī nevar spriest pēc nodzēsto ugunsgrēku skaita… No šā viedokļa raugoties, ST 15 gadu devums visupirms pozitīvi vērtējams kontekstā ar to, ka Latvijai ir izdevies nosargāt un attīstīt Satversmi un tajā nostiprināto demokrātiju, nepieļaut vēstures atkārtošanos.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
0
komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
arī jurists>juristam
26. Decembris 2011 / 22:46
0
ATBILDĒT
Neticami, ka Muižniece Kūtri tā varējusi aptīt ap pirkstu! Vai varbūt tur citi iemesli?

Bet kas viņai par iekšām - cits būtu no kauna zemē ielīdis, bet viņa, skaidri zinādama, ko izdarījusi, tēlo jaunavu Mariju.
tiesai
25. Decembris 2011 / 19:27
0
ATBILDĒT
Ja nekļūdos, Muižniece fotogrāfijā redzama pirmajā rindā?

Vai tas, Kūtra kungs, negrauj Satversmes tiesas prestižu, kas jau tāpat, salīdzinot ar pirmo tiesas sastāvu, nevar lepoties ar uzticību no sabiedrības puses?

Ja arī Muižniece netiks atzīta par vainīgu dokumentu viltošanā( jo viņai AT taču ir \" savējie\", kuri tur nonāca pateicoties Tautas partijai), vai viņa varēs lepoties ar nevainojamu reputāciju, lai ieņemtu tiesneses vietu?
jurists
25. Decembris 2011 / 09:57
0
ATBILDĒT
Cik esmu dzirdējis, tad Muižniece tuprina strādāt Satversmes tiesā! Godīgos cilvēkus sakarā ar krīzi atlaiž no darba, bet visādi apšaubāmi korumpanti turpina strādāt.
Andris
20. Decembris 2011 / 05:49
0
ATBILDĒT
Saeima Satversmes tiesai lielajā jubilejā pasniegusi skaistu dāvanu Muižnieces personā.
visi numura raksti
Sanita Osipova
Domu mantojums
Nacionālo tiesību nenacionālie avoti
Latviešu tauta ir izveidojusies un turpina pastāvēt, pateicoties tautu vienojošai nacionālai kultūrai. Neviena nācija, kura pazaudējusi savu kultūru, kā nācija nepastāv.1 Neatņemama kultūras sastāvdaļa ir juridiskā kultūra un ...
4 komentāri
Jānis Rušenieks
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai Rīgas kinostudijā radītās televīzijas mākslas filmas pieder Latvijai
Latvijā jau vairākus gadus turpinās konflikts starp Latvijas valsti Kultūras ministrijas personā un savulaik privatizēto valsts uzņēmumu "Rīgas kinostudija". Latvijas valsts uzskata, ka tieši tai pieder visas tiesības uz padomju ...
Ilze Skultāne
Nedēļas jurists
Ilze Skultāne
3 komentāri
Sannija Matule
Juridiskā literatūra
Mācību grāmata darba tiesībās
Darba tiesībām veltītās literatūras klāstā šis gads bijis jo īpaši nozīmīgs – tā sākumā klajā nāca jaunākie Darba likuma komentāri, savukārt tagad, gada izskaņā, lasītāju vērtējumam ir nodota Velgas Slaidiņas un Ilzes ...
Dainis Pudelis
Akadēmiskā dzīve
Vai no Satversmes izriet tiesības slēpties un neatklāt patiesību
Jau trīspadsmito reizi šī gada 10. decembrī – Pasaules cilvēktiesību dienā – norisinājās Kārļa Dišlera tiesas procesa izspēles konstitucionālajās tiesībās.
5 komentāri
AUTORU KATALOGS