ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

31. Janvāris 2012 /Nr.5 (704)

Pagaidu noregulējums Satversmes tiesas procesā
3 komentāri
Mg.iur.
Matīss Šķiņķis
zvērināta advokāta palīgs, zvērinātu advokātu birojs "BORENIUS" 

Satversmes tiesa 2012. gada 20. janvārī pieņēma lēmumu lietā Nr. 2012-03-01 par pieteikuma iesniedzēja lūgumu apturēt ar Centrālās vēlēšanas komisijas 2012. gada 3. janvāra lēmumu Nr. 1 izsludināto tautas nobalsošanu par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē".1 Šis lēmums tā sauktajā Referenduma lietā bija nozīmīgs ne vien tādēļ, ka ar to netika apturēta tautas nobalsošana par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē2 (turpmāk – Satversme), bet arī tādēļ, ka Satversmes tiesai bija jālemj, vai tās kompetencē ir tāda pagaidu noregulējuma līdzekļa piemērošana, kas Satversmes tiesas likumā3 tieši nav paredzēts. Ievērojot aktualizēto jautājumu par pagaidu noregulējuma institūtu Satversmes tiesas procesā, autors analizē pagaidu noregulējuma institūta būtību, secina, kādi pagaidu noregulējuma līdzekļi ir pieejami Satversmes tiesas procesā, un izvērtē nepieciešamību Satversmes tiesas procesā paredzēt jaunus pagaidu noregulējuma līdzekļus.

1. Pagaidu noregulējuma mērķis un būtība

Pagaidu noregulējums ir tiesību institūts, kas pastāv dažādu valstu un pārnacionālo institūciju tiesu procesos. Pagaidu noregulējuma pieejamības pamats ir ilgais laiks, kas pastāv starp brīdi, kad persona vēršas tiesā, līdz brīdim, kad lieta faktiski tiek atrisināta.4 Minētajā starpposmā tiesas procesa ilgums var radīt neatgriezeniskas sekas personai, kura savu tiesību aizsardzībai ir vērsusies tiesā, atņemot tai iespēju tiesas procesa noslēgumā novērst radīto tiesību aizskārumu vai saņemt pienācīgu atlīdzinājumu.5 Lai novērstu tiesas procesa ilguma radītās negatīvās sekas, likumdevējam ir pienākums tiesvedību procesu regulējošajos normatīvajos aktos ietvert tādus tiesību institūtus, kuri ļauj panākt procesa dalībnieku pagaidu tiesas aizsardzību. Kā atzīts tiesību literatūrā, tiesas process, kura gaitā nav pieejama pagaidu tiesas aizsardzība, nevar tikt uzskatīts par efektīvu tiesību aizsardzības mehānismu.6

Prasība pēc efektīva tiesas procesa izriet no Satversmes 92. panta, kas prasa ne vien formāli garantēt, bet arī praktiski nodrošināt efektīvu tiesas procesu. Cilvēktiesību aizsardzība kā viena no tiesiskas valsts svarīgākajām garantijām nosaka valsts pienākumu nodrošināt efektīvu aizsardzību ikvienam, kura tiesības ir pārkāptas.7 Kā norādījusi Satversmes tiesa, tiesiskā valstī tiesības ne tikai jādeklarē, bet arī jānodrošina to praktiska īstenošana.8 Tiesību aizsardzības mehānismu nevar uzskatīt par efektīvu, ja tas nenodrošina pilnvērtīgu un atbilstošu personas tiesību aizsardzību.9 Tiesības uz taisnīgu tiesu nav iespējams realizēt, ja tiesas process neparedz tādus mehānismus, kas ļauj lietas dalībniekiem aizsargāt savas intereses visa tiesas procesa gaitā. Ja pastāv šķēršļi, lai praktiski nodrošinātu efektīvu un tiesiskai valstij atbilstošu tiesas procesu, valstij ir jāpieņem attiecīgas procesuālās normas, kas šādus šķēršļus nojauc.10

No minētā secināms, ka no Satversmes 92. panta izriet valsts pienākums nodrošināt personai iespējas aizsargāt savas tiesības arī tiesas procesa gaitā. Līdz ar to Satversmei atbilstošs tiesas process ir tikai tāds, kurā ir pieejami efektīvi pagaidu noregulējuma līdzekļi.

 

2. Satversmes tiesas process un tā efektivitāte

Prasība pēc efektīva tiesas procesa ir vienlīdz attiecināma arī uz Satversmes tiesas procesu. Mūsdienās lielākajā daļā Eiropas valstu pastāv konstitucionālās tiesas vai tām pielīdzināmas institūcijas.11 Konstitucionālo tiesu kompetences apjoms ir un var būt atšķirīgs dažādās valstīs, jo to nosaka šo valstu vēsturiskie un sociāli politiskie procesi, tiesību izpratne un prakse.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
2
komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Andris
2. Februāris 2012 / 12:05
0
ATBILDĒT
Sakarīgs raksts. Proficius Aliri => nav saprotams, ko vēlējies mums ar savu komentāru pateikt.
Proficius Aliri
31. Janvāris 2012 / 12:17
0
ATBILDĒT
Lai arī ST procesam ir jāatbilst Satversmes 92.p. un jāietver iedarbīgi pagaidu noregulējuma līdzekļi, tomēr ir jāņem vērā vairākas atšķirības no „parastā” tiesas procesa. Pirmkārt, jāņem vērā, ka Satversmes tiesas procesā tiek izšķirta abstraktā kontrole, konkrētā kontrole un konstitucionālā sūdzība, turklāt pirmā no tām pēc savām funkcijām un lomas visai krasi atšķiras no pēdējām divām. Otrkārt, teiksim, administratīvajā procesā izdala divus kritērijus, ko vērtē pagaidu noregulējuma piemērošanas kontekstā – pirmšķietams prettiesiskums (objektīvais kritērijs) un iespējama būtiska kaitējuma rašanās (subjektīvais kritērijs), turklāt objektīvais kritērijs vērtējams pirmām kārtām. ST atšķirībā no tā, piemērojot pagaidu noregulējumu pieteikuma pirmšķietamu pamatotību nemaz nevērtē (vismaz expressis verbis tas nav bijis uzsvērts).

Ņemot vērā šīs un vēl citas atšķirības, tad arī jāvērtē iespēja paplašināt ST kompetenci piemērot jaunus pagaidu noregulējuma līdzekļus.
ML
31. Janvāris 2012 / 08:50
0
ATBILDĒT
Sen jau bija laiks ST likumā ielikt pagaidu noregulējumu!
visi numura raksti
Dina Gailīte, Ivars Bičkovičs
Diskusija
Reformām jābūt labi pārdomātām
Šī gada 10. janvāra sēdē Tieslietu padome, atsaucoties uz Saeimas Juridiskās komisijas aicinājumu, apsprieda Tieslietu ministrijas sagatavotos priekšlikumus likumprojektam "Grozījumi Kriminālprocesa likumā",* vislielāko vērību veltot ...
11 komentāri
Kalvis Torgāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Prasības pieteikumi maza apmēra prasībām
Turpinot meklējumus civilo strīdu ātrākai un efektīvākai izšķiršanai un tiesu noslodzes mazināšanai, Saeima civilprocesā ir ieviesusi īpašu procedūru maza apmēra prasību izskatīšanai (CPL 30.3 nodaļa). Nosakot par maza apmēra ...
20 komentāri
Sigita Eižvertiņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai maksātnespējas process ir parādu piedziņas instruments
Ik pa laikam kopš Maksātnespējas likuma pieņemšanas Saeimā 2010. gada 26. jūlijā publiskajā vidē izskan apgalvojumi, ka jaunā Maksātnespējas likuma redakcija ir veicinājusi maksātnespējas procesu izmantot kā parādu piedziņas ...
11 komentāri
Vita Jonase
Nedēļas jurists
Vita Jonase
Juris Stukāns
Diskusija
Grozījumu nevirzīšana būs kļūda un balstās tikai uz subjektīviem apsvērumiem
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas tiesnesis Juris Stukāns 16. janvārī nosūtītajā vēstulē Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājai Ilmai Čepānei un Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas ...
13 komentāri
AUTORU KATALOGS