Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Notikums

8. Maijs 2012 /Nr.19 (718)

"Legāla revolūcija" nav iespējama
4 komentāri
Foto: Boriss Koļesņikovs

Lekcijas sākumā E. Levits norādīja, ka ar valsts konstitūcijas saturu nevar saprast tikai to, kas konstitūcijā expressis verbis ierakstīts. Vēsture ir pierādījusi, ka šāda pozitīva konstitūcijas interpretācija noved pie demokrātiskas valsts iekārtas sabrukuma. Piemēram, Veimāras konstitūcijas interpretācijā bija procesuāla demokrātija bez materiāla satura. Suverēns ir visvarens (omnipotents), un tas var likvidēt gan savu valsti, gan tās demokrātisko valsts ...

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
0
0
komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
andis
13. Maijs 2012 / 15:42
0
ATBILDĒT
Sveicināti,

Vai kāds var palidzēts, norādot literatūru par:

1-konstitūcijas kodolu teoriju (doktrīnu, jursiprudenci);

2-virsprincipiem un to tiešā veida paredzēšanu konstitūcijā.
Sandra J.
12. Maijs 2012 / 13:23
0
ATBILDĒT
Ļoti interesanta un aktuāla tēma. Žēl, ka iepriekš nezināju un nebiju aizgājusi uz šo referātu. Skaidrs, ka tad, ja Latvijā valsts valoda vairs nebūtu tikai latviešu valoda, bet varbūt arī (vai tikai) angļu un krievu valoda, tad tā vairs nebūs šī Latvijas valsts, tātad nacionāla latviešu valsts (ar minoritātēm), bet gan būs cita valsts. Tādēļ primitīva pieeja pieeja te neder. Par Satversmes kodolu mums jārunā gan valsts nacionālās identitātes, gan nākotnes federatīvās Eiropas sakarā. Mums jāmēģina definēt tā saturu. Labi, ka diskusija ir aizsākusies. Par to gan laikam paldies pienākas nevis mūsu juristiem, bet gan Lindermanim :)
Jurčiks
11. Maijs 2012 / 09:23
0
ATBILDĒT
Tā visa ir matu skaldīšana. Kā tauta nolems, tā būs, ar kodolu vai bez tā. Punkts!
Ivars S.
10. Maijs 2012 / 10:07
0
ATBILDĒT
Ļoti interesants raksts, tomēr ir skaidri redzama starpība starp konstitūcijas kodola izpratni minētajās valstīs un izpratni, kas tiek piedāvāta saistībā ar nesen notikušo referendumu. Ja būtībā jāpiekrīt, ka Satversmes 1., 2. vai cilvēktiesību pantu grozīšanu varētu uzskatīt par \"demokrātiskas valsts pašnāvību\" tad 3. un 4. panta grozījumiem ar valsts eksistenci un tās demokrātisko būtību saistības vispār nav.



Ja pieņemt, ka 2012. gada 10. maija referendumā Latvijas tauta nobalsotu par to, ka Latvijas teritorija sastāv no Latgales, Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Sēlijias, Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru un zilām heraldiskām lilijām, bet valsts valodas ir latviešu un esperanto, tad 2012. gada 11. maijā mēs pamostos tieši tikpat (un varbūt pat nedaudz vairāk) suverēnā, neatkarīgā un demokrātiskā republikā.



Tātad, ņemot vērā to, ka līdz šim pašam brīdim neviens nav izteicis ideju, ka vajadzētu grozīt Satversmi, nosakot, ka Latvija ir totalitāra impērija, kurā suverēnā vara pieder brahmaņu kastai, nav īsti saprotams, kādpēc visi tik ļoti ņemas ap šo jautājumu.
visi numura raksti
Valentija Liholaja, Diāna Hamkova
Skaidrojumi. Viedokļi
Vardarbīgi noziedzīgi nodarījumi un to izraisītās sekas
3 komentāri
Ludvigs Švarcs
Notikums
Baltijas un Taivānas zinātnieku diskusijas par demokrātiju
Latvijas Zinātņu akadēmija un Taivānas Demokrātijas fonds sadarbībā ar Latvijas institūtu, Rīgas domi, Bauskas novada domi un Latvijas Juristu biedrību 27. un 28. aprīlī organizēja konferenci "Demokrātija un attīstība – Taivānas ...
Inguss Kalniņš
Nedēļas jurists
Inguss Kalniņš
4 komentāri
Sannija Matule
Notikums
Nacionālo augstāko tiesu loma cilvēktiesību aizsardzībā
Tieši ar šādu nosaukumu aizvadītajā nedēļā, 2. maijā, aizritēja starptautiska konference, ko organizēja Augstākā tiesa un Rīgas Juridiskā augstskola (RJA). Atklāšanas uzrunā Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs ...
3 komentāri
Notikums
Aizritējušas Juristu dienas
Aprīļa nogalē notika kārtējās Latvijas Juristu biedrības organizētās Juristu dienas. To ietvaros noritēja vairāki pasākumi – gan ar zinātnisku, gan juridiski praktisku ievirzi, gan arī tādi, kas pulcēja ne vien juristus, bet arī ...
AUTORU KATALOGS