ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

8. Maijs 2012 /Nr.19 (718)

Vardarbīgi noziedzīgi nodarījumi un to izraisītās sekas
3 komentāri
Dr.iur.
Valentija Liholaja
Latvijas Universitātes profesore 
Dr.iur.
Diāna Hamkova
LU Juridiskās fakultātes docente 

[1] Krimināllikumā1 (turpmāk arī – KL) ir ietverta virkne normu, kurās paredzēta atbildība par vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem – tie veido aptuveni vienu ceturto daļu no visiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Analizējot šo krimināltiesību normu saturu, jāsecina, ka norāde uz noziedzīgā nodarījuma vardarbīgo raksturu tiek izteikta, izmantojot dažādus likumdošanas tehnikas paņēmienus un terminoloģiju.

[2] Pirmkārt, noziedzīgu nodarījumu, kas klasificējami kā vardarbīgi, sastāvi tiek aprakstīti, panta dispozīcijā tieši ietverot terminu “vardarbība vai tās piedraudējums" vai tikai “draudi", kas veido vai nu pamatsastāvu, vai arī norādīts kā kvalificējoša pazīme. Pie tam vardarbība un / vai draudi var būt gan kā vienīgais, gan arī kā alternatīvais kriminālatbildības nosacījums. Tā, piemēram, KL 176. panta pirmajā daļā tieši norādīts, ka laupīšanas sastāvs veidojas tikai tad, ja svešas kustamas mantas nolaupīšana ir bijusi saistīta ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu. KL 159. un 160. panta pirmajā daļā vardarbība un draudi ir alternatīvi (līdz ar bezpalīdzības stāvokļa izmantošanu) obligātas izvarošanas un vardarbīgas dzimumtieksmes apmierināšanas pretdabiskā veidā pamatsastāva pazīmes, savukārt ķīlnieku sagrābšanas (KL 154. panta pirmā daļa) pamatsastāva pazīme ir draudi noslepkavot, nodarīt miesas bojājumus vai turpmāk aizturēt šo personu, bet izspiešanas sastāvā (KL 183. pants) vardarbības draudi ir norādīti kopā ar vēl triju veidu draudiem. Citos gadījumos vardarbība vai tās piedraudējums veido kvalificētu sastāvu, piemēram bēgšanai no īslaicīgās aizturēšanas vai ieslodzījuma vietas (KL 310. panta otrā daļa), vai sevišķi kvalificētu sastāvu, KL 252. panta trešajā daļā nosakot pastiprinātu atbildību par narkotisko vai psihotropo vielu ievadīšanu pret personas gribu, ja tas izdarīts, lietojot vardarbību vai draudot lietot vardarbību.

[3] Otrkārt, uz noziedzīgā nodarījuma vardarbīgo raksturu norāda vairāki krimināltiesību normās ietvertie jēdzieni, piemēram, “uzbrukums" (KL 86., 87., 269., 311. pants), “piespiešana" (KL 136. pants, 178. panta otrā daļa, 337. pants), “cietsirdība" un “cietsirdīga apiešanās" (KL 124., 174. pants), “spīdzināšana" (KL 712., 74. pants, 130. panta trešā daļa, 294. panta otrā daļa, 301. panta trešā daļa) u. c.

[4] Un, treškārt, var nošķirt krimināltiesību normas, kurās neviens no iepriekš norādītajiem jēdzieniem minēts netiek, taču uz vardarbības izpausmēm norāda jau paša noziedzīgā nodarījuma definīcija, kā tas ir, piemēram, KL 71. un 712. pantā, kur noteikta atbildība par genocīdu un noziegumiem pret cilvēci, KL ietvertajos pantos par tīšu nonāvēšanu (116.–122. pants) un par tīšu miesas bojājumu nodarīšanu (125.–130. pants).

[5] Tajā pašā laikā jānorāda, ka Krimināllikumā nav jēdziena “vardarbība" legāla skaidrojuma, nav arī skaidrības par uzvedības vardarbīgo formu terminoloģiskajām atšķirībām, jo likumdevējs uz to atbildi nesniedz, savukārt krimināltiesību teorijā vardarbīgu noziegumu kvalifikācijas teorētiskie pamati nav izstrādāti un tas, tāpat kā LR Augstākās tiesas plēnuma lēmumos un prakses apkopojumos, tiek apspriests galvenokārt atsevišķu vardarbīgu noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijas kontekstā.

[6] Minētais ļauj izvirzīt divus uzdevumus – pirmkārt, noformulēt vardarbības un uzvedības vardarbīgu izpausmju izpratni no krimināltiesiskā aspekta, un, otrkārt, analizēt vardarbīgu noziedzīgu nodarījumu izraisītās sekas.

 

1. Vardarbības jēdziens un veidi

[7] Termins “vardarbība" latviešu valodā tiek skaidrots kā “rupjas varas, fiziska spēka lietošana"2, arī kā 1) despotisms, tirānija, varmācība; 2) piespiešana; 3) vara; 4) pārkāpšana.3 Savukārt kā sinonīms terminam “vardarbības draudi" tiek minēta personas aizskaršana, bet vārdam “vardarbīgs" – 1) varmākas, varmācīgs; 2) ar varu piespiests, uzspiests.4 Saskaņā ar Sociālā darba terminoloģijas vārdnīcā ietverto skaidrojumu vardarbība ir noteiktas sociālas grupas vai indivīda lietota piespiedu metode pret citu sociālu grupu vai indivīdu5, bet Juridisko terminu vārdnīcā vardarbība skaidrota kā līdzeklis noteikta noziedzīga mērķa sasniegšanai.6

[8] Līdzīgs šo terminu gramatiskais skaidrojums rodams arī krievu valodnieku darbos, raksturojot tos kā kādas darbības, kas izdarīta pret kādu pret viņa gribu (vēlmi), izdarīšanu, brīvas gribas izpausmes apspiešanu, svešas gribas uzspiešanu.7 Tuvāka krimināltiesību būtībai termina “vardarbība" interpretācija rodama vēlākā laikā izdotajās vārdnīcās, skaidrojot to kā fizisku spēku pret kādu, piespiedu, tas ir, pret cita cilvēka gribu, iedarbību uz kādu, nelikumīgu spēka lietošanu, apspiešanu, nelikumību.8 Tieši tāda vardarbības interpretācija tika pārņemta krimināltiesību teorijā un praksē, analizējot fizisko vardarbību kā vienu no vardarbības veidiem, kas izpaužas kā fiziska spēka lietošana pret cietušo, kas “pēc savas intensitātes var būt saistīta kā ar fizisku sāpju sagādāšanu vai miesas bojājumu nodarīšanu, tā arī bez fizisku sāpju nodarīšanas, piemēram, sasiešana, ievietošana noslēgtā telpā".9

[9] Taču, tā kā krimināltiesībās bez fiziskās vardarbības nošķir arī psihisko vardarbību, kam tāpat jārod savs atspoguļojums vardarbības definīcijā, domājams, par pamatu varētu izmantot L. Serdjuka (Л. Сердюк) piedāvāto: “Tā ir citu personu ārēja, tīša un prettiesiska fiziska vai psihiska iedarbība uz cilvēku (vai cilvēku grupu), kura tiek īstenota pret cietušā gribu vai neņemot to vērā un kura spējīga nodarīt viņam organisku, fizioloģisku vai psihisku traumu, kā arī ierobežot viņa gribas izpausmes un darbības brīvību."10 Tāpat visai veiksmīgi analizējamo krimināltiesību jēdzienu atklāj arī R. Šarapova (Р.Д. Шарапов) izstrādātā vardarbības definīcija: “Vardarbība krimināltiesībās ir cilvēka personiskās drošības prettiesisks apdraudējums, tīši prettiesiski fiziski vai psihiski kaitējot cietušajam pret viņa gribu, enerģētiski (fiziski) vai informatīvi (psihiski) iedarbojoties uz cilvēka organismu (orgāniem, audiem, fizioloģiskām funkcijām, psihi."11

[10] Tiesību avotos bez fiziskas (enerģētiskas, mehāniskas) un psihiskas vardarbības, ko dēvē arī par emocionālo jeb informatīvo vardarbību, rodama norāde arī uz citiem vardarbības veidiem. Tā, piemēram, Bērnu tiesību aizsardzības likumā12 minēts vēl viens vardarbības veids – seksuālā vardarbība, savukārt ANO Konvencijā par bērna tiesībām13 – arī psiholoģiskā vardarbība. Fiziskās, emocionālās un seksuālās vardarbības iespējamās izpausmes komentētas Bērnu tiesību aizsardzības likuma 1. pantā, kur skaidroti likumā lietotie termini, kas gan pēc satura ir šaurākas, salīdzinājumā ar krimināltiesību teorijā un praksē pieņemtajām. Taču, tā kā turpmāk īpaša analīze tiks veltīta arī vardarbībai pret nepilngadīgajiem, jāpakavējas arī pie šajā likumā ietvertā skaidrojuma, vienlaikus salīdzinot to ar krimināltiesībās nostiprināto.

[11] Bērnu tiesību aizsardzības likumā fiziskā vardarbība skaidrota kā bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka lietojums saskarsmē ar bērnu, kas pēc būtības atbilst miesas bojājumu nodarīšanas un slepkavības gadījumiem.

komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jaut.
9. Maijs 2012 / 21:58
0
ATBILDĒT
Vai Latvijā ir tik daudz speciālistu - tiesu psihologu/psihiatru? Un, ko darīt ar naudas trūkumu, t.i. valstij nav naudas, lai samaksātu par ekspertīzēm, tāpēc ieviestas kvotas.

Jau tagad ir garas rindas uz tiesu ekspertīzēm.
:))
9. Maijs 2012 / 10:38
0
ATBILDĒT
jā, jākriminalizē arī informatīvā, emocionālā un psiholoģiskā vardarbība. un vispār, ja es jūtos slikti, kādam par to noteikti ir jāatbild :))
atvainojiet
8. Maijs 2012 / 15:32
0
ATBILDĒT
Autores piedāvā: \"nodarīti smagi miesas bojājumi, psihiskas vai psiholoģiskas dabas traucējumi vismaz vienai personai\"

Skaidrības labad - vai traucējumiem vismaz vienai personai jābūt smagiem? Vai arī - traucējumu esamība per se jau ir smagas sekas?
visi numura raksti
Ludvigs Švarcs
Notikums
Baltijas un Taivānas zinātnieku diskusijas par demokrātiju
Latvijas Zinātņu akadēmija un Taivānas Demokrātijas fonds sadarbībā ar Latvijas institūtu, Rīgas domi, Bauskas novada domi un Latvijas Juristu biedrību 27. un 28. aprīlī organizēja konferenci "Demokrātija un attīstība – Taivānas ...
Gatis Litvins
Notikums
"Legāla revolūcija" nav iespējama
4 komentāri
Inguss Kalniņš
Nedēļas jurists
Inguss Kalniņš
4 komentāri
Sannija Matule
Notikums
Nacionālo augstāko tiesu loma cilvēktiesību aizsardzībā
Tieši ar šādu nosaukumu aizvadītajā nedēļā, 2. maijā, aizritēja starptautiska konference, ko organizēja Augstākā tiesa un Rīgas Juridiskā augstskola (RJA). Atklāšanas uzrunā Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs ...
3 komentāri
Notikums
Aizritējušas Juristu dienas
Aprīļa nogalē notika kārtējās Latvijas Juristu biedrības organizētās Juristu dienas. To ietvaros noritēja vairāki pasākumi – gan ar zinātnisku, gan juridiski praktisku ievirzi, gan arī tādi, kas pulcēja ne vien juristus, bet arī ...
AUTORU KATALOGS