ŽURNĀLS Diskusija

Gan Eiropas Savienības līmenī, gan daudzās valstīs diskutē par nepieciešamību skaidri noteikt fiskālās disciplīnas principu par konstitucionāla ranga tiesību principu. Dažās valstīs šāds princips jau ir expressis verbis noteikts konstitūcijās. Vācijas Federatīvās Republikas konstitūcijas 110. panta pirmajā daļā iekļautais princips nosaka budžeta plānošanu vairākiem gadiem, paredzot, ka valsts ieņēmumi un izdevumi tiek atspoguļoti budžeta plānā, kas tiek izstrādāts vienam vai vairākiem gadiem. Polijas Republikas konstitūcijas 125. panta piektā daļa nosaka, ka nav atļauts izsniegt aizdevumus un garantijas, ja tā rezultātā valsts parāds pārsniedz trīs piektdaļas no gada iekšzemes kopprodukta, savukārt gada iekšzemes kopprodukta vērtības un valsts parāda vērtības aprēķināšanas metodi Polijā nosaka speciāls likums. Igaunijas Republikas Konstitūcijas 116. pantā noteikts: ja ierosinātie grozījumi valsts budžetā vai tā projektā rada ietekmi uz paredzamo ieņēmumu samazināšanos, izdevumu palielināšanos vai izdevumu pārdali, grozījumu ierosinātājam ir jāpievieno aprēķini, kas norāda avotus šo izdevumu segšanai.

Arī Latvijā jau pagājušā gada nogalē Finanšu ministrija izstrādāja un Ministru kabinets iesniedza Saeimas izskatīšanai Satversmes 66. panta grozījumu projektu, kas paredz noteikt, ka Saeima ir atbildīga par taupīgu budžetu un uzkrājumu izveidošanu valsts attīstībai un finanšu stabilitātei. Grozījumu projektā paredzēts arī, ka Saeima katru gadu pirms saimnieciskā gada sākuma lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu vairāku gadu budžeta plāna ietvaros. Budžeta projektus Saeimai iesniedz Ministru kabinets, kas kārto valsts finanšu lietas sabalansēti. Ja Saeima pieņem lēmumu, kas saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā jāparedz līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus. Pēc budžeta gada notecēšanas Ministru kabinets iesniedz Saeimai apstiprināšanai norēķinus par budžeta izpildīšanu.

Satversmes grozījumu nepieciešamību projekta autori pamato ar to, ka, negrozot konstitūciju, iecerētajam Fiskālās disciplīnas likumam nevar tikt piešķirta nepieciešamā hierarhiski augstākā vieta tiesību sistēmā. Jāatzīmē tomēr, ka šobrīd Satversmes 66. panta grozījumu projekts iegūlis Saeimas Juridiskajā komisijā un šobrīd netiek tālāk virzīts.

Šobrīd Saeima pirmajā lasījumā jau pieņēmusi likumprojektu "Fiskālās disciplīnas likums", kura mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu valsts attīstību, makroekonomisko stabilitāti un samazināt tautsaimniecības ievainojamību ārējo satricinājumu rezultātā. Likums noteiks fiskālās politikas veidošanas principus (taupības, uzkrājuma veidošanas, stabilitātes, fiskālā taisnīguma principus u. c.), tās plānošanas un realizēšanas instrumentus un fiskālos nosacījumus. Plānots katru gadu turpmāko trīs gadu periodam izstrādāt vidēja termiņa budžeta ietvara likumu, kurā maksimāli pieļaujamais valsts konsolidētā budžeta izdevumu kopējais apjoms pirmajam un otrajam vidēja termiņa budžeta ietvara likuma perioda gadam pārmantots no iepriekšējā vidēja termiņa budžeta ietvara likuma perioda otrā un trešā gada.

Izdarot grozījumus vidēja termiņa budžeta ietvara likumā, nedrīkstēs paaugstināt vidēja termiņa budžeta ietvara likuma perioda pirmajam un otrajam gadam noteikto koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts konsolidētā budžeta izdevumu kopējo apjomu.

Gadskārtējā valsts budžeta likumprojekts būs jāsagatavo saskaņā ar to vidēja termiņa budžeta ietvara likumu, kura pirmais gads sakrīt ar sagatavojamā budžeta gadu. Ar gadskārtējā valsts budžeta likuma grozījumiem nedrīkstēs uzsākt finansēt gadskārtējā valsts budžetā likumā neplānotus pasākumus ar negatīvu fiskālo ietekmi uz turpmāko gadu valsts konsolidētā kopbudžeta bilanci, izņemot likumā noteiktajos gadījumos.