Par un pret darbību ārzonā
Lauris Leja, juridiskā biroja “Carrington, Hall & Hamburg” jurists, — “Latvijas Vēstnesim”
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”
ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) un Anglijas Skotlendjarda pēdējie ziņojumi, kas publicēti “Financial Times”, liecina, ka pasaulē ir izveidoti gandrīz septiņdesmit ofšoru (ārzonu) finansu centri un ka šobrīd vairāk nekā 60 procenti visa pasaules kapitāla atrodas ofšorā. Vairāk nekā 40 procenti no ofšorā esošās naudas tiek turēta ofšoru trastos, 20 procenti tiek apgrozīti ofšoru komercbankās, 20 procenti uzglabāti ofšoru kuģniecību kontos, 15 procenti iesaistīti ofšoru apdrošināšanas kompānijās, bet 5 procenti dažāda veida ofšoru fondos. ASV finansu eksperti min, ka no ASV vien apmēram 5 triljoni dolāru ir investēti zemu nodokļu zonās visā pasaulē, uzsverot, ka šis apmērs strauji pieaugs nākamajos desmit līdz divdesmit gados, desmitiem tūkstošu vidēja līmeņa uzņēmēju mantiniekiem pārņemot savu priekšgājēju īpašumus nenosakāma daudzuma triljonu apmērā.
Kāds ir iemesls kapitāla pārsūtīšanai no augstu nodokļu jurisdikcijām (pie tām pieskaitāms arī vairākums Eiropas valstu) uz atsevišķām Eiropas un vispirms jau Karību jūras baseina valstīm?
Starptautisko finansu tiesību teorijā tiek minēti četri galvenie iemesli:
1) ofšoru piedāvātā personiskā konfidencialitāte un īpašuma aizsardzība;
2) atsevišķu valstu tiesību sistēmu un ekonomiskā stāvokļa priekšrocības (lēts darbaspēks, lēti ražošanas resursi, minimizēta birokrātija utt.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes