ŽURNĀLS Informācija

5. Jūnijs 2012 /Nr.23 (722)

Vai Latvijai nepieciešams vienots valsts juridiskais eksāmens
23 komentāri
Foto: Boriss Koļesņikovs

Žurnāla redakciju pasākumu rīkot pamudināja Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" secinājumi par nevienmērīgo juridiskās izglītības kvalitāti Latvijā, salīdzinoši lielais bezdarbs Latvijas juristu vidū, kā arī biežā publiskā kritika par tiesu sistēmas neefektivitāti Latvijā.

"Juristi ir nešķirama tiesību sistēmas sastāvdaļa. Viņiem savā ziņā ir uzticētas tiesības kā normatīvs regulējums. [..] Ir skaidrs, ka [juristu] izglītība un rekrutēšana ietekmē tiesību stilu, proti, kārtību un veidu, kādā darbojas valsts tiesību un tieslietu sistēma."1

Šobrīd Latvijā izglītību studiju virzienā "Tiesību zinātne" var iegūt 33 programmās (pirmā līmeņa augstākā izglītība, bakalaura programma, maģistra programma), ko īsteno 12 augstākās mācību iestādes un 16 to filiāles, kopumā 12 Latvijas pilsētās.

Šī gada 13. aprīlī tika prezentēti ESF projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" secinājumi pēc studiju virziena "Tiesību zinātne" izvērtēšanas.

Augstskolas vērtēja eksperti, ārvalstu tiesību zinātnieki profesori Hanss J. Vildbergs (Hans J. Wildberg), Viktors Justickis (Viktoras Justickis), Tomass Šmics (Thomas Schmitz), Anderss L.G. Fogelklū (Anders L.G. Fogelklou), Reins Millersons (Rein Müllerson), asociētais profesors Kristofs J.U. Šēve (Christoph J.U. Schewe), Latvijas tieslietu eksperti Arvīds Dravnieks, Māris Jurušs, Gatis Krūmiņš, Latvijas Studentu asociācijas pārstāvji Jānis Ābele, Sabīne Ālmane, Kitija Bite, Latvijas Darba devēju konfederācijas deleģēti pārstāvji Guna Berlande, Valdis Bergs un Ziedonis Ūdris.

Tieslietu izglītības kvalitāte tika vērtēta vairākos aspektos: augstskolu resursi (elektroniskā apmācību vide, bibliotēkas), sadarbība (starp augstskolām gan Latvijas, gan starptautiskā mērogā, konferences u. c.), pētniecība (studiju un pētnieciskā darba nedalāmība, akadēmiskā personāla spējas veikt pētījumus, svešvalodu prasmes, metodika, publikācijas starptautiski citējamos izdevumos u. c.), augstskolu pasniedzēju demogrāfija, kvalifikācija un migrācija (paaudžu nomaiņa, pieredze, kas veidojusies nedemokrātiskā iekārtā, centieni docēt vairākās augstskolās vienlaikus u. c.), studentu mobilitāte (atšķirības starp augstskolas centru un filiālēm, studentu apmaiņa, motivācija u. c.).

Pētījuma noslēgumā izdarīti vairāki secinājumi: Latvijā ievērojami jāsamazina augstskolu skaits, kas piedāvā iegūt juridisko izglītību; jāievieš centralizēts gala (valsts) eksāmens, kas jāīsteno vai jāuzrauga Tieslietu ministrijai; augstskolu juridiskās bibliotēkas efektīvāk jāfinansē no valsts pamatbudžeta; esošās bibliotēkas jāapvieno vai tām vismaz cieši jāsadarbojas; jāstimulē pētījumi, kas saistīti ar studiju programmām; pētniecības darbi obligāti jāpublicē; jāpastiprina starptautiskā akadēmiskā sadarbība, veidojot kopējas studiju programmas; jāpiesaista finansējums tiesību pētniecības projektiem, it īpaši Latvijas augstskolu kopprojektiem.

Viens no ekspertu izvirzītajiem priekšlikumiem – vienota valsts juridiskā eksāmena ieviešana kā iespēja objektīvi kontrolēt dažādu (valsts un privātu) mācību iestāžu sniegtās tieslietu izglītības kvalitāti – Latvijā apspriests jau gadiem ilgi. Iespējams, šāda eksāmena ieviešanas gadījumā valsts varētu izvirzīt nosacījumu, ka uz amatiem, kas saistīti ar valsts varas realizāciju (jurists–ierēdnis, tiesnesis, prokurors, zvērināts notārs, zvērināts advokāts, zvērināts tiesu izpildītājs u. c.), var pretendēt tikai tādi juristi, kas nokārtojuši šo valsts eksāmenu, turklāt sasnieguši tajā noteikta līmeņa rezultātu.

Taču, protams, pirms diskutēt par "detaļām", vispirms jāsaprot, cik pamatota ir ideja par vienotu valsts juridisko eksāmenu, cik ilgā laikā un kā to iespējams iedzīvināt un – vai šis process attaisnos cerības, resp., dos ieguldījumu juridiskās izglītības un līdz ar to visas tiesiskās vides uzlabošanā.

Lai apspriestu šos jautājumus, 2012. gada 7. jūnijā pulksten 14.00 LU Mazajā aulā notiks diskusija "Vienots valsts juridiskais eksāmens Latvijā: iespēja vai nepieciešamība". Diskusijā piedalīsies:

• augstskolu un izglītības nozares pārstāvji – LU Juridiskās fakultātes dekāne Dr.iur. Kristīne Strada-Rozenberga, Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes dekāns Dr.iur. Andrejs Vilks, Biznesa augstskolas "Turība" Juridiskās fakultātes dekāns Dr.iur. Jānis Načisčionis, Rīgas Juridiskās augstskolas prorektors Dr.iur. Mārtiņš Mits, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Dr.habil.med. Jānis Vētra, izglītības un zinātnes ministra juridiskā padomniece Ilze Muižniece,

• tieslietu nozares politikas veidotāji – tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, Saeimas deputātes Dr.iur. Ilma Čepāne un Dr.iur. Inese Lībiņa-Egnere,

• tieslietu sistēmas praktiķi – Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, AT senatori – LZA loceklis, LU profesors Dr.habil.iur. Kalvis Torgāns un AT Administratīvā departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Jakušenoka.

ESF projekta secinājumus izklāstīs viens no tā ekspertiem Arvīds Dravnieks. Diskusiju vadīs žurnāla "Jurista Vārds" galvenā redaktore Dina Gailīte.

Pasākumu var apmeklēt visi interesenti. To varēs vērot arī interneta tiešraidē LU un žurnāla "Jurista Vārds" mājaslapā. Diskusijas apskats tiks publicēts "Jurista Vārdā".

Dina Gailīte

 


1 Olaf Muthorst. Grundlagen der Rechtswissenschaft. Methode – Begriff – System. Verlag C.H.Beck, Müenchen, 2011, 32. lpp.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (23)
23 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
CPtNnMnsUIrrCvaHSWw
7. Augusts 2012 / 08:01
0
ATBILDĒT
Dear Marco and Adrian,cheers for your comment. It is alwyas nice to receive feedback from people who have hands-on experience in working with our professors on specific issues. We would also be very happy if you could tell us a little more about your start-up experience, what kind of IP issues you faced and which recommendations you can give future entrepreneurship students who are planning to join you on the entrepreneurship rollercoaster.Best,Verena
qSbLCokn
9. Jūlijs 2012 / 11:52
0
ATBILDĒT
Dear Marco and Adrian,cheers for your comment. It is alyaws nice to receive feedback from people who have hands-on experience in working with our professors on specific issues. We would also be very happy if you could tell us a little more about your start-up experience, what kind of IP issues you faced and which recommendations you can give future entrepreneurship students who are planning to join you on the entrepreneurship rollercoaster.Best,Verena
mg.iur
5. Jūlijs 2012 / 10:36
0
ATBILDĒT
uzskatu, ka drīzāk ir jāceļ prasības programmu realizētājiem, lai katra augstskola var realizēt savu akadēmisko brīvību, bet sabiedrība ir pārliecināta par augstskolas prestižu un kvalitāti. Tad šādas runas atkritīs automātiski...
Magone
11. Jūnijs 2012 / 09:23
0
ATBILDĒT
Pareizi, ir vajadzīgi arī juristi, kas līgumos tikai vārdiņus pamaina. Tādam amatam čiepstoša pelīte būs īsti vietā. Bet nekādu progresu tiesību jomā no viņas negaidiet. Šis nebūs tas gadījums, kad \"jauna slota tīri slauka\". Tā nebūs tā, kas pārliecinās par savu taisnību, bet pakļausies autoritātei, vai, visticamāk, vienkārši paklusēs, lai neizlektu.
tiesa
8. Jūnijs 2012 / 13:33
0
ATBILDĒT
Protams, protams, ir jau arī tādi, kas aiz nosaukuma, advokāts, sevi iedomājas Dieva vietā, un ir tādi, kas tiešām gvelž muļķības, kalusies un brīnies, par tādu juristu.
Emils
8. Jūnijs 2012 / 10:26
0
ATBILDĒT
Nu redz kādas muļķības sarakstīji:) Čiepstoša pelīte nebūs jurists? Acīmredzot, daudziem trūkst izpratnes par to, kas tad īsti ir jurists? Juristi ir ļoti daudz un dažādi. Juristi ir vajadzīgi ļoti daudz dāzādās iestādēs un katrā no tām prasības ir pilnīgi savādākas. Ir juristi, kas vazājas riņķī apkārt un par X latiem stundā gvelž muļķības, ir juristi, kas staigā pa tiesām, ir juristi, kas sēž birojos un nodarbojas ar papīru rakstīšanu, irm juristi, kas māca citus būt par juristiem utt, katram no šiem juristiem ir vajadzīgas pilnīgi savādākas personiskās īpašības, kādam ir jābūt apvārdotājam, kādam ir jābūt filosofam, kādam ir jābūt arī čiepstošai pelītei, bet rūpīgai. Tādēļ nemērīsim visus pēc vienas mērauklas.
M.L.
7. Jūnijs 2012 / 12:48
0
ATBILDĒT
Priekšlikums nav jauns, jau 1987.gadā bija noteikums, ka LU JF uzņem jauniešus TIKAI ar tiesībsargājošo iestāžu rekomendāciju. Nezinu gan, cik daudzi no viņiem reāli aizgāja strādāt uz rekomendācijas sniedzošajām iestādēm, es nē.



Tas būtu grūti realizējams no praktiskā viedokļa, ja skaita cik ir studēt gribētāju. Vai atradīsies 700 - 800 tiesu sēžu sekretāru un tiesu izpildītāju palīgu vakances katru gadu tikai tiem, kuri stājas LU JF?
tiesa
7. Jūnijs 2012 / 10:48
0
ATBILDĒT
Vēl vakar vakarā, ejot pa ielu, domāju, kādam vajadzētu būt juristam?

Nonācu pie domas, ka noteikti ar stingru stāju uz zemes, skaidru, saprotamu valodu. Repsektīvi, jau pašos pirmsākumos, kad juristos augstskolās stājas studenti, nu diez vai, klusi čiepstoša pelīte būs jurists?

Ļoti daudzi cilvēki aiziet uz juristiem prestiža pēc, iet vecāku pēdās. Man liekas, lai cilvēks saprastu vai viņš ūn gribēs saistīt savu dzīvi šajā jomā, vajadzētu nākamajam kandidātam izvirzīt šādus kritērijus:

1)iziet tiesas sēžu sekretāra kursus (kurus vajadzētu ieviest), tādejādi potenciālais jurists, arī praktiski apzinātu jurisprudenci no saknēm, un no tā izejot, potenciālais students sapratsu, vai tas ir tas, ko viņš vēlas;

2)izejot šo mazo pakāpi, pirms iestāšanās attiecīgajā mācību iestādē, gadu ir nostrādājis, vai tiesā, vai pie zvērināta tiesu izpildītāja, un.t.t., kur viņš saņem daraba devēja pozitīvu vai negatīvu ceļazīmi;

3)pēc šiem diviem pirmajiem soļiem, augstskola jau bez citiem izglītības dokumentiem, izdara secinājumus, par potenciālo studentu arī no prakstiskās puses, savukārt iespējamais students ir pa šo laiku sapratis, vai vēlas sākotnēji izvēlēto.
Skumji
7. Jūnijs 2012 / 08:38
0
ATBILDĒT
Šāds izteikums aizskar ne tikai studentu pašpārvaldi, bet arī studējošos vēlētājus.

Aicinu pārbaudīt savus izteikumus pirms tos publicēt ;)
1
6. Jūnijs 2012 / 23:49
0
ATBILDĒT
Vai tiešraidi varēs redzēt arī atkārtojumā? nevarēšu noskatīties, lai gan ļoti gribētos dzirdēt.
viedoklis
6. Jūnijs 2012 / 23:29
0
ATBILDĒT
Diemžēl studentu pašpārvaldē lielākoties tiek ievēlēti studenti ar ļoti vājām zināšanām, kuri toties ir lieli demagogi
arī jurists
6. Jūnijs 2012 / 23:25
0
ATBILDĒT
Noteikti nepieciešams, līmeņi nenormāli atšķiras. Valstij jāuzņemas atbildība par jurista kvalifikāciju. Nevar būt tā, ka jurista diplomus dala pa labi un kreisi dažāda līmeņa mācīiestādes.
dr.iur.
6. Jūnijs 2012 / 16:03
0
ATBILDĒT
Protams, ka vajag. Es ieteiktu nemēģināt atkal izgudrot riteni, nekautrēties un burtiski pārņemet Vācijas pieredzi ar valsts eksāmenu divās daļās. Tā ir gadiem pārbaudīta sistēma, kas darbojas. Ja mēģināsim atkal izdomāt kaut ko tikai Latvijai vien raksturīgu, beigās atkal būs tā, ka gribēja kā labāk, bet sanāca kā vienmēr.
Pasniedzējs
6. Jūnijs 2012 / 13:04
0
ATBILDĒT
Pilnībā piekrītu. Privātajās augstskolās ņem visus (un pabeidz arī gandrīz visi), kas ir spējīgi maksāt. Par kvalitāti tur neviens nerunā. Diemžēl daži no maniem mācāmajiem ir tādi, par kuriem es brīnos, kā viņi vidusskolas eksāmenus nolikuši. Bēdīgi, ka pēc pāris gadiem viņi būs tiesīgi saukties par juristiem. Šādi \"juristi\" nedara godu Latvijas juristu saimei.
Baraks Osama
6. Jūnijs 2012 / 12:33
0
ATBILDĒT
Ko dos tas, ka valsts eksāmens vienā vai otrā nozarē nokārtots pirms vairākiem gadiem? Likumi un tiesu prakse būs mainījusies jebkurā gadījumā - iespējams, pat ļoti būtiski. Ja ko tādu pieļautu, tad rastos situācija, ka jurista diplomi tiek izsniegti cilvēkiem, kuru rezultāti, ļoti iespējams, neatspoguļo tābrīža reālās zināšanas. Piemēram, arī universitātē iepriekš apgūto studiju kursu atzīšanai taču ir zināms laika ierobežojums.
Studente
6. Jūnijs 2012 / 10:35
0
ATBILDĒT
Esmu studente un uzskatu, ka tas ir vajadzīgs. Taču neskaidrības ir par paša valsts eksāmenu, proti, tas jākārto 5-ās tiesību nozarēs, Valsts tiesībās, Kriminātiesībās, Tiesību teorijā un vēsturē, Civiltiesībās, Startpautiskajās un ES tiesībās.



Maģistratūras studiju progamma paredz arī izvēles priekšemtu, kuri cita starpā ir Administratīvās tiesības un Krimināltiesības. Taču valsts eksāmens ir jākārto šajos priekšmetos, kas nozīmē, ka vai nu studentam \\\'piespiedu kārtā\\\' ir jāizvēlas minētie priekšmeti vai arī tos neizvēles gadījumā, patstāvīgi. Tie studenti, kas to ir izvēlējušies ir jebkurā gadījumā labvēlīgākā situācijā, kā tie, kuri pirms diviem vai pat vairākiem gadiem šos priekšmetus ir apguvuši.



Nav runa par pamatzināšanām vai tml., be tpar to, ka tiesu prakse ir mainīga un divos gados - maģistratūras ietvaros, Krimināltiesībās, gan kriminālprocesā var būt izmaiņas likumos un tiesu praksē. Vieni, kas ir izvēlējušies, šo informāciju iegūst studiju procesā, citiem (pēc divu gadu pārtarukuma bakalaura studijām) minētā informācija ir \\\'jāatjaunina\\\' pašiem.



Manuprāt, nav samērīgi prasīt kārtot valsts eksāmenu priekšemtā, kuru neapgūsti maģistratūras progammas ietvaros. Tāpat, Krimināltiesības un process ir apgūts bakalaura studiju programmā. Kārtoti gala pārbaudījumi. Ja neizvēlas šos studiju kursu priekšemtus maģistratūrā, studentam tāpat tie ir jākārto. Vai tas ir samērīgi ?



Risinājums - vai nu valsts eksāmena kārtojamos priekšmetos ir jāparedz kā obligāts (A daļas) studiju kruss vai arī nav jākārto, paredzot šo valsts eksāmena daļu jau kārtot bakalaura studiju programmas ietvaros.



Šobrīd vienlaicīgi ir radīta situācija, ja students ir ieguvis bakalaura grādu pirms vairākiem gadiem, bez jurista kvalifikācijas, \\\'piespiedu kārtā\\\' profesionalās maģistratūras studiju ietvaros ir jāizvēlas tie studiju progammas priekšmeti, kuros ir kārtojams valsts eksāmens. Diskutējams jautājums ir arī par to, vai profesionālās maģistratūras progammas būtība nebūtu jābūt tādai, ka topošais tieslietu speciālists izvēlas sev studiju virzienu (tiesību nozari), uz to jau norāda \\\"profesionālā maģistra progamma\\\".



Tāpat ir jautājums var vērtēšanas kritērijiem šajā valsts eksāmenā - cik tie ir caurspīdīgi un pārskatāmi? Šobrīd nav saprotams, kādas ir minimālās prasības, lai konrkēto kāzusu uzskatītu par nokārtotu valsts eksāmena ietvaros



Vēl tāpat ir jautājums - ja arī nenokārto. Tad kādi ir mehānismi no LU puses, lai tomēr palīdzētu sagatavoties atkārtotam pārbaudījumam ? Šobrīd tas ir atstāts tikai un vienīgi uz studenta pleciem - samaksā maksu par atkārtotu eksāmena kārtošanu, t.i. kārto, kamēr nokārto !



Tas, ka augstskolās, kas īsteno jurista studiju progammu, jābūt ne tikai vienotam valsts eksāmenam, bet VIENOTĀM STUDIJU PRASĪBĀM. Piemēram, augstskolu, kuru pirms tam apbsolvēju, ļoti niecīga daļa tika pievērsta studiju procesā kāzusu risināšanā (ceru, ka tagad tas ir mainījies), līdz ar to tas ierobežo studnetam studijas turpināt citā augstskolā. Ja arī students izvēlas, tad tas rada papildus stresu studējošam. Tā tam nevaadzētu būt !
mazgudrais
5. Jūnijs 2012 / 22:18
0
ATBILDĒT
noteikti vajadzīgs, un ne tikai juristiem
Cogito
5. Jūnijs 2012 / 15:58
0
ATBILDĒT
Domāju, ka šeit nav runa par \"studentu\" dabisko atlasi, bet par nepieciešamību izdarīt augstkolu dabisko atlasi. Tas, kas šobrīd notiek ar augstāko juridiko izglītību, ir nevis izglītības process, bet bizness ar apšaubāmas kvalitātes gala produktu. Tā ir galvenā problēma.
Anonīms
5. Jūnijs 2012 / 14:27
0
ATBILDĒT
Neesmu pārliecināta vai tiešām eksāmens ir nepieciešams Latvijā, bet zinu, ka tie juristi, kuri vēlas kaut-ko sasniegt savā dzīvē - sasniegs. Bet tie, kuri saņem diplomu statusa dēļ, arī ar vienota valsts juridiskā eksāmena diplomu, turpmāk arī paliks bez darba(starp citu, tas attiecās uz visām profesijām). Tāda veida \"atlase\" nav obligāta, jo uz doto brīdi Latvija jurisprudences jomā ir lielā konkurence, kur izdzīvo stiprākais - dabiskā izlase
Skumji
5. Jūnijs 2012 / 13:25
0
ATBILDĒT
Žēl vienīgi, ka starp diskusiju dalībniekiem nav uzaicināti minēto augstskolu studentu pārstāvji (studējošo pašpārvaldes personās), jo galu galā tiek izskatīts jautājums, kas vistiešāk skar studējošos.

Lai arī pieļauju domu, ka studējošie ir par vienotu kvalifikācijas eksāmenu, tomēr, kamēr nav pajautāts - to nevar apgalvot. Turklāt tā nekorekti uzsākt diskusiju bez galvenajiem \"upuriem\" :)

P.S.Atcerēsimies, ka, lai ko tādu ieviestu, tas ir jāpieņem pēc saskaņošanas ar studējošajiem, kuriem tomēr vēl likums paredz VETO tiesības un citus tiesiskus un politiskus līdzekļus.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 3
visi numura raksti
Māris Grudulis, Magda Papēde, Rihards Gulbis, Jānis Rušenieks, Mārcis Krūmiņš, Inese Kukaine, Imants Belogrīvs, Ieva Platpere, Ingrīda Veikša, Ilmārs Poikāns
Diskusija
Dažādi viedokļi par atsevišķiem autortiesību un blakustiesību jautājumiem
8 komentāri
Pāvels Gruziņš, Kalvis Torgāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai tiesnešu kļūdas ir visu nelaimju cēlonis
Kampaņa, kas šā gada martā sākās par tiesu darba nepilnībām, koordinēta vai nekoordinēta, ir devusi daudzveidīgus un pat negaidītus rezultātus. Pirmkārt, tā deva iespēju visiem tiesu varas nīdējiem kārtējo reizi izteikties, ...
41 komentāri
Veronika Krūmiņa
Nedēļas jurists
Veronika Krūmiņa
8 komentāri
Tiesību prakse
Subsidāra un solidāra atbildība galvojuma saistībās
Galvojuma un solidārām saistībām ir procesuāla līdzība, t. i., prasījumu var vērst gan pret galvinieku, gan parādnieku, taču no materiālo tiesību viedokļa atšķirība ir būtiska: solidāri saistītie uzņemas atbildību, ko ...
5 komentāri
Gatis Litvins
Redaktora sleja
Tiesu efektivitātes garants – indivīda patstāvīgums
1 komentāri
AUTORU KATALOGS