ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

28. Augusts 2012 /Nr.35 (734)

Nelikumīgas darbības ar alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem: kvalifikācijas problemātika
2 komentāri
Dr.iur.
Valentija Liholaja
LU Juridiskās fakultātes profesore 
Dr.iur.
Diāna Hamkova
LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras docente 

Nelikumīgu alkoholisko dzērienu rūpals, kā arī tabakas izstrādājumu un alkoholisko dzērienu kontrabanda ieņem nozīmīgu vietu Latvijas tautsaimniecībā. Likumdevējs, lai apkarotu šo sērgu, Krimināllikumā ir paredzējis vairākas normas, kuru piemērošanā diemžēl ir daudz neskaidrību. Raksta autoru mērķis ir pievērsties sen sasāpējušam jautājumam praktiķu vidū, proti, noskaidrot, kas ir likumīgi alkoholiskie dzērieni un kas ir nelikumīgi alkoholiskie dzērieni, kā arī aplūkot citus ar kvalifikāciju saistītus jautājumus. Jau raksta sākumā vēlamies norādīt, ka nepretendējam uz vienīgā pareizā viedokļa paušanu. Ņemot vērā, ka jautājums ir sarežģīts, mūsu mērķis ir uzsākt diskusiju, lai kopīgiem spēkiem rastu risinājumu.

1. Neliels vēsturisks ekskurss

Lai labāk izsekotu problēmas būtībai, jāsāk ar nelielu ekskursu Krimināllikumā1 (turpmāk arī – KL), kura sākotnējā redakcijā likumdevējs bija ietvēris tikai vienu normu – KL 221. pantu, nosakot atbildību par spirta un alkoholisko dzērienu uzglabāšanas un pārvadāšanas noteikumu pārkāpšanu. Ar 2006. gada 12. oktobra likumu "Grozījumi Krimināllikumā"2 KL 221. pantā tika izdarīti nozīmīgi grozījumi, kuru rezultātā atbildība tika attiecināta ne vien uz darbībām ar spirtu un alkoholiskajiem dzērieniem, bet arī uz visām ar akcīzes nodokli apliekamajām precēm, turklāt tika paplašināts arī pantā ietverto darbību klāsts, nosakot atbildību par attiecīgo preču iegādes un realizācijas noteikumu pārkāpšanu. Vēl plašāki grozījumi (Preiļu lietas ietekmē) Krimināllikumā tika pieņemti ar 2007. gada 21. jūnija likumu "Grozījumi Krimināllikumā"3, likumdevējam papildinot Krimināllikumu ar pieciem jauniem pantiem un nosakot atbildību par nelikumīgu alkoholisko dzērienu realizāciju (KL 221.1 pants), nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanu (ražošanu), glabāšanu un pārvietošanu (KL 221.2 pants), nelikumīgu alkoholisko dzērienu iegādāšanos (KL 221.3 pants), telpu nodošanu nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanai (ražošanai), glabāšanai un realizācijai (KL 221.5 pants), kā arī Krimināllikumā tika ietverta norma – KL 221.4 pants, kurā, pastāvot īpašiem nosacījumiem, paredzēta personas atbrīvošana no kriminālatbildības par nelikumīgu alkoholisko dzērienu iegādāšanos, glabāšanu un pārvietošanu.

Ar 2009. gada 21. maija likumu "Grozījumi Krimināllikumā"4 KL 221. pants tika izteikts jaunā redakcijā, likumdevējam panta pirmajā daļā nosakot atbildību par alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu, pārvietošanu (pārvadāšanu) vai realizāciju, ja tā rezultātā radīts būtisks kaitējums; panta otrajā daļā – par alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu, pārvietošanu (pārvadāšanu) vai realizāciju, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai tā izdarīta lielā apmērā; un panta trešajā daļā – par alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu, pārvietošanu (pārvadāšanu) vai realizāciju, ja to izdarījusi organizēta grupa.

Savukārt ar 2009. gada 19. novembra likumu "Grozījumi Krimināllikumā"5 izmaiņas tika veiktas KL 221.2 pantā, tā pirmajā daļā aizstājot vārdkopu "tā izdarīta atkārtoti gada laikā" ar vārdiem "ar to radīts būtisks kaitējums". Šīs pēdējās izmaiņas ir veiktas saskaņā ar Kriminālsodu politikas koncepcijā ietvertajām nostādnēm.6 Pamatojoties uz minēto dokumentu, ir izstrādāts vērienīgs likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā", kas uz doto brīdi ir pieņemts pirmajā lasījumā Saeimā. Saskaņā ar šo likumprojektu grozījumi ir paredzēti arī Krimināllikuma normās, kas skar alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu apriti. Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā"7 satur izmaiņas gan attiecībā uz sankcijām, gan atsevišķu pantu redakciju, gan paredz no Krimināllikuma izslēgt 221.3 un 221.5 pantu. Un te vietā būtu atzīmēt, ka tiesību normu jaunrade, protams, kā viens no kriminālpolitikas centrāliem elementiem, nodrošina tādu normu izstrādi un pieņemšanu, kas ir piemērotas un nepieciešamas konkrētam laikam un situācijai. Tomēr pārlieku biežā likumu grozīšana ne vienmēr ir pietiekami pamatota,8 kā arī tā rada problēmas to ievērošanā un piemērošanā, kas kopumā mazina likuma cieņu un autoritāti. 9

 

2. Analizējamo noziedzīgo nodarījumu priekšmets

Pievēršoties KL 221., 221.1 un 221.2 pantam, jāteic, ka noziedzīga nodarījuma priekšmets ir tas elements, kas, no vienas puses, ļauj nošķirt KL 221. pantā un 221.1 , 221.2 pantā ietvertos noziedzīgos nodarījumus, bet, no otras puses, rada nopietnas problēmas praksē. KL 221. pantā likumdevējs ir paredzējis atbildību par nelikumīgām darbībām ar alkoholiskiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, savukārt KL 221.1 un 221.2 pantā ir noteikta atbildība par darbībām ar nelikumīgiem alkoholiskiem dzērieniem, par kādiem saskaņā ar KL 221.1panta dispozīcijā norādīto atzīstami: 1) nelegāli izgatavoti (ražoti) alkoholiskie dzērieni; 2) viltoti alkoholiskie dzērieni; 3) spirtu saturoši šķidrumi, kuri nav alkoholiskie dzērieni, bet kurus piedāvā kā alkoholiskos dzērienus. Alkoholisko dzērienu aprites noteikumi ir regulēti Alkoholisko dzērienu aprites likumā,10 likumā "Par akcīzes nodokli",11 kā arī citos normatīvajos aktos. Normatīvie akti satur prasības, kas jāievēro, lai alkoholisko dzērienu apriti varētu uzskatīt par legālu, savukārt skaidrojums, ko saprast ar nelikumīgiem alkoholiskiem dzērieniem, nedz Alkoholisko dzērienu aprites likumā, nedz citos normatīvajos aktos nav dots.

Tiesu prakses materiālu analīze ļāva secināt, ka jautājums par nelikumīgu alkoholisko dzērienu izpratni, līdz ar to arī par KL 221.1 un 221.2 pantā ietvertā noziedzīga nodarījuma priekšmeta izpratni, ir visai neskaidrs. Tā, piemēram, kaut arī G.B. realizēja pašizgatavotu alkoholisko dzērienu, atšķaidot etilspirtu ar ūdeni, kas ir atzīstams par nelikumīgu alkoholisko dzērienu, Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa 2009. gada 20. maija spriedumā norādīja, ka G.B. realizēja nelegāli izgatavotu spirtu saturošu šķidrumu, kas nav alkoholiskais dzēriens, bet kuru piedāvā kā alkoholisko dzērienu.12

Arī Valkas rajona tiesas 2011. gada 12. janvāra spriedumā13 konstatēts, ka "M.M. realizēja nelegāli izgatavotu (ražotu) spirtu saturošu šķidrumu, kas nav alkoholiskais dzēriens, bet kuru piedāvā kā alkoholisko dzērienu (nelikumīgs alkoholiskais dzēriens)".

komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Proficius Aliri
28. Augusts 2012 / 13:36
0
ATBILDĒT
Attiecībā uz vērtējuma jēdzienu „būtisks kaitējums”, tad, pateicoties likumdevēja konkrētajai norādei Īpašā likuma 23.1 pantā, tas šajā gadījumā vairs nav vērtējuma jēdziens (vai nenoteikta satura juridiskais jēdziens). Attiecīgās Krimināllikuma normas tādā gadījumā vienkārši ietver atsauci uz šo Īpašā likuma pantu. Proti, piemērotājam vairs nav jāizdara vērtēšana šajā aspektā, vien mehāniski jāsalīdzina normas sastāvs un faktiskie apstākļi.

Ja tomēr turpinām to analizēt kontekstā ar Īpašā likuma 23.panta kritērijiem, tad šeit pieļaujami būtu vairāki varianti. Pirmais: iespējams, ka apmērs 10 l absolūtā spirta pielīdzināms „ievērojamam mantiskam zaudējumam”, tad būtu jāmeklē vēl citas apdraudētās intereses. Otrais: apmērs „10 l absolūtā spirta” automātiski rada gan ievērojamam mantiskajam zaudējumam pielīdzināmu kaitējumu, gan apdraud citas intereses (piemēram, veselības). Trešais: minētais spirta daudzums ir tāds, kas pats par sevi rada ievērojamu interešu apdraudējumu – Īpašā likuma 23.p. otrais kritērijs (atceramies M.Lejas teoriju, ka zināma apmēra mantiskais zaudējums varētu būt uzskatāms par ievērojamu interešu apdraudējumu). Šeit gan rodas jautājums, vai varētu būt arī mazāks daudzums absolūtā spirta (ja pārsniegtu ievērojama mantiska zaudējuma apmērus) un citu interešu apdraudējums kā būtisks kaitējums.
refleksija
28. Augusts 2012 / 11:20
0
ATBILDĒT
Senāts,diemžēl, līdz šim ir gājis vieglāko ceļu.Pavadzīmes nav - nelikumīgs.
visi numura raksti
Dagne Rušeniece
Skaidrojumi. Viedokļi
Mediācijas iespējas notāra darbā
2012. gada jūnija sākumā notika Mediācijas padomes rīkotais seminārs "Mediācija Latvijā – iespējas un izaicinājumi". Tajā tika analizēts un izvērtēts, kā mediāciju var izmantot tiesas un tiesu sistēmai piederīgās personas – ...
4 komentāri
Linda Austere, Silga Celma, Jekaterina Macuka
Diskusija
Kā līdzsvarot sabiedrības intereses zināt un personas datu aizsardzību publiski pieejamos reģistros
2012. gada 26. jūnija "Jurista Vārdā" tika publicēts Māra Ruķera raksts "Kā izpaužas tiesības uz personas datu aizsardzību publiski pieejamā reģistrā", kura ievadā autors norāda: "Raksts varētu būt gan aizsākums turpmākām ...
2 komentāri
Jānis Pleps
Viedoklis
Krievu valoda pēc tautas nobalsošanas
5 komentāri
Tiesību prakse
Eiropas Savienības Tiesa: svarīgākie spriedumi

Šajā numurā publicējam kārtējo Tieslietu ministrijas sagatavoto pārskatu par Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk tekstā – EST un Tiesa) šā gada otrajā ceturksnī izskatītajām lietām.

Saeimas Preses dienests
Īsziņas
Neatkarības de facto atjaunošanas gadadiena
AUTORU KATALOGS