ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

25. Septembris 2012 /Nr.39 (738)

Vācijas Konstitucionālās tiesas Eirospriedums un tā sekas
4 komentāri
Mg.iur.
Zane Kļaviņa
LL.M. (Ķelnes Universitāte), Ķelnes Universitātes tiesību zinātņu doktorante, zvērināta advokāta palīdze zvērinātu advokātu birojā "Spāde un Miķelsons" 

Latvijas tālākās ekonomiskās izaugsmes pamatā ir ilgtspējīga un stabila Eiropas ekonomiskā attīstība. Tādējādi bez ievērības nedrīkst palikt šā gada 12. septembra Vācijas Konstitucionālās tiesas tā dēvētais Eirospriedums. Tā ietvaros tiesai nācās lemt par starptautisko līgumu – Līguma par Eiropas stabilitātes mehānisma (turpmāk – ESM) ierīkošanu, Eiropas Savienības fiskālā līguma un Eiropadomes lēmuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 136. panta papildināšanu attiecībā uz stabilitātes mehānisma izveidi – atbilstību valsts konstitūcijai, proti, tās pamatlikumam1 (das Grundgesetz – vācu val.).

Arī Latvijā pirms šo Eiropas tiesību aktu ratifikācijas2 gan politikā, gan sabiedrībā pastāvēja bažas par valsts suverenitātes saglabāšanu un budžeta kompetences nodošanu Briseles rokās. Šī konstitucionālā problemātika, kā redzams, ir ne vienas vien neatkarīgas valsts "sāpju" jautājums. Kas tad konkrēti un ar kādu argumentāciju tika nolemts ar šo spriedumu, un kādas sekas no tā izriet Eiropas kontekstā?

Vācijas likumdevējs (Federālais parlaments un Federālā padome) 2012. gada 29. jūnijā pieņēma vairākus likumus, lai veicinātu eirozonas stabilitāti un veiktu pasākumus ekonomiskās krīzes novēršanai. Proti, ar šiem likumiem tika gan pausta piekrišana ESM izveidei saskaņā ar 2012. gada 2. februāra Līgumu par Eiropas stabilitātes mehānisma ierīkošanu,3 gan apstiprināts Eiropas Savienības 2012. gada 2. marta fiskālais līgums,4 kā arī Eiropadomes 2011. gada 25. marta lēmums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 136. panta papildināšanu ar jaunu 3. daļu,5 saskaņā ar kuru Eiropas Savienības dalībvalstis, kuru naudas vienība ir eiro, var izveidot stabilizācijas mehānismu, ko izmantos, ja tas obligāti būs nepieciešams, lai nodrošinātu visas eirozonas stabilitāti.

komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
La
27. Septembris 2012 / 11:08
0
ATBILDĒT
Tāpēc jau latviešu valodai draud izmiršana, ka visi inteļiģenti eiropieši runā un domā svešvalodās, neattīstot dzimto valodu attiecīgajās juridiskajās konstrukcijās.
BB
27. Septembris 2012 / 09:10
0
ATBILDĒT
.. : ))) pastāv liela iespēja, ka Cīrulis ir \"Kārklu eiropietis\".
Cīrulis
27. Septembris 2012 / 08:39
0
ATBILDĒT
Inteliģents eiropietis (un jo īpaši jurists) raksta un runā vismaz 3 (angļu, franču un vācu) valodās. Lielākajai daļai gan viena no tām ir dzimtā.
Roberts
25. Septembris 2012 / 21:16
0
ATBILDĒT
Protams, ka visi juristi lasa un saprot vāciski, bet \"Art.\" raksta tekstā jau varētu latviskot uz krietni zināmāko \"pantu\"
visi numura raksti
Dina Gailīte
Notikums
Iezīmē Satversmes kodola aprises un aicina to vārdiskot preambulā
Pagājušās nedēļas pirmdiena, 17. septembris, nāca ar juristu vidē ilgi gaidītu Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas (turpmāk – KTK) atzinuma publiskošanu. Šoreiz tiesību eksperti izteikušies par jautājumu, kas ...
17 komentāri
Laila Jurcēna
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesību uz sociālo nodrošinājumu saturs
Satversmes tiesas prakse ir apliecinājums tam, ka problēmas sociālo tiesību jomā, piemēram, sociālās drošības jautājumi vienmēr ir bijuši aktuāli. Analizējot sociālās drošības jomu, secināms, ka nozīmīga loma šā ...
Pēteris Kušners
Skaidrojumi. Viedokļi
Par kļūdainu Augstākās tiesas Senāta spriedumu militārā dienesta jomā
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2012. gada 18. maijā pieņēma spriedumu, kurā nekonstatēja, ka Nacionālajos bruņotajos spēkos 2010. gada beigās ir notikusi reorganizācija1 vai karavīru skaita ...
10 komentāri
Konstitucionālo tiesību komisija
Tiesību politika
Konstitucionālo tiesību komisija: Viedoklis par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu – Gala secinājumi
Sannija Matule
Notikums
Komerclikums laika pārbaudi ir izturējis  
"Ja pirms desmit gadiem man būtu šodienas pieredze un zināšanas, Komerclikums būtu par ceturtdaļu īsāks," pagājušajā ceturtdienā, referējot Komerclikuma desmitgadei veltītā konferencē, atzina viens no minētā likuma autoriem – ...
AUTORU KATALOGS