ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

22. Janvāris 2013 /Nr.3 (754)

Koncesijas līguma nošķiršana no citiem līgumu veidiem
Mg.iur.
Mārtiņš Pētersons
zvērināta advokāta palīgs birojā "Borenius" 

Kaut arī tiek uzskatīts, ka koncesijas līguma definīcijai atbilstoši tiesiskie darījumi Latvijā ir tikuši slēgti arī pirms Koncesiju likuma1 pieņemšanas, tieši minētais likums ir atzīstams par pirmo Latvijas ārējo normatīvo tiesību aktu, kas regulēja koncesijas jēdzienu un tās piešķiršanas procedūru. Koncesiju likums tomēr nebija atzīstams par apmierinošu tiesisko regulējumu koncesiju piešķiršanas jomā. To zināmā mērā apliecināja arī tas, ka praksē minētais likums tika piemērots reti un negribīgi – pirmais reālais koncesijas līgums esot ticis noslēgts tikai 2003. gadā, turklāt šis projekts esot pārtraukts.2

Par pienācīgu tiesisko regulējumu publiskās un privātās partnerības jomā Latvijā ir pamats runāt, sākot ar 2009. gadu, kad tika pieņemts un stājās spēkā Publiskās un privātās partnerības likums3 (turpmāk – PPP likums). Kaut arī, iespējams, ir pāragri secināt, kādu iespaidu uz tautsaimniecības attīstību ir radījusi PPP likuma pieņemšana, tomēr nav šaubu, ka PPP likums ir veicinājis tiesisko noteiktību publiskās un privātās partnerības jomā. Vienlaikus PPP likums ir radījis pamatu turpināt viedokļu apmaiņu starp tiesību speciālistiem un nozares pārstāvjiem par dažādiem publiskās un privātās partnerības jomas, tostarp koncesiju piešķiršanas, problēmjautājumiem. Raksta mērķis ir veicināt un paplašināt diskusiju, pievēršoties salīdzinoši šauram jautājumam, proti, par koncesijas līguma nošķiršanu no citiem līgumu veidiem.

 

1. Nepieciešamība nošķirt

Koncesijas līgums ir jānošķir no citiem līgumiem, jo īpaši no iepirkuma līgumiem, tāpēc, ka iepirkuma līgumam un koncesijas līgumam ir līdzīgas pazīmes, bet atšķirīga piešķiršanas kārtība un normatīvajos aktos noteiktās līguma sastāvdaļas, piemēram, termiņi.4 Tas uzskatāmi redzams no PPP likuma regulējuma, kurš paredz, ka publiskās un privātās partnerības līgums ir koncesijas līgums vai partnerības iepirkuma līgums,5 bet saskaņā ar PPP likuma 4. pantu partnerības iepirkuma līgumiem ir piemērojami Publisko iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums, ja vien PPP likums neparedz citādi. Sekas tam, ja līgumslēdzēji ir nepareizi noteikuši slēdzamā vai noslēgtā līguma atbilstību koncesijas līguma pazīmēm, ir atkarīgas, pirmkārt, no tā, kādā stadijā neatbilstība ir konstatēta. Ja neatbilstība tiek konstatēta līdz līguma noslēgšanai, var rasties pienākums pārstrādāt koncesijas procedūras dokumentus tā, lai tie atbilstu koncesijas pazīmēm (skat. PPP likuma 9. panta trešo daļu un 34. panta trešo daļu). Savukārt, ja līgums neatbilstošā kārtībā jau ir ticis noslēgts, pastāv iespēja, ka šāds līgums tiks pārsūdzēts, lūdzot tiesu atzīt noslēgto līgumu par spēkā neesošu, grozīt tā noteikumus, atcelt to vai saīsināt tā termiņu (skat. PPP likuma VI1 nodaļu). Saprotams, ka minētās sekas var radīt zaudējumus līgumpartneriem, tāpēc ir svarīgi pēc iespējas agrākā stadijā izvērtēt iecerētā projekta risku sadales un citu sastāvdaļu atbilstību koncesijas līguma pazīmēm.

Turklāt pareiza izpratne par koncesijas līguma pazīmēm ir nepieciešama ne tikai konkrēta projekta ietvaros, bet arī valstij, rūpējoties par tiesiskā regulējuma saskaņotību un publiskās un privātās partnerības nozares attīstību. Latvijas gadījumā minēto ilustrē jautājums par sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas procedūru. Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 8. panta otrā daļa pieļauj sabiedriskā transporta pakalpojumu līguma slēgšanu publiskā iepirkuma vai koncesijas procedūrā. Šāds līgums tradicionāli tika uzskatīts un arī praksē slēgts kā koncesijas līgums. 2010. gadā Finanšu ministrija pat izstrādāja standartdokumentāciju, kas ietver koncesijas konkursa nolikuma projektu, koncesijas līguma projektu un vadlīnijas dokumentu sagatavošanai, tieši sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas organizēšanai.6 Tomēr imperatīvās tiesību normas, kas iekļautas Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā un tam pakārtotajos tiesību aktos un kas vērstas uz sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēja riska ierobežošanu, padara šādu līgumu par pēc būtības neatbilstošu koncesijas līguma pazīmēm.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Imants Muižnieks
Skaidrojumi. Viedokļi
Publisko un privāto partnerību līgumi starptautiskajās privāttiesībās
Publiskās un privātās partnerības kļuva populāras pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad publiskajā sektorā sāka lietot privātā sektora darba metodes. Daudzās valstīs arvien plašāk publisko funkciju nodrošināšanā tiek ...
Magda Papēde
Skaidrojumi. Viedokļi
Piezīmes par autortiesību konstitucionālo aizsardzību
Šis ir LL.M Magdas Papēdes komentārs Dr.iur. Ingrīdas Veikšas rakstam "Autortiesību aizsardzības konstitucionālie aspekti", kas tika publicēts žurnālā "Jurista Vārds" Nr. 52 (751) – speciālizlaidumā, kas iznāca ...
10 komentāri
Ivars Pommers
Skaidrojumi. Viedokļi
Kritiskas piezīmes par Civillikuma grozījumu projektu sakarā ar Direktīvas 2011/ES normu ieviešanu
Tieslietu ministrija ir izstrādājusi projektu grozījumiem Civillikumā, ar kuriem tiek ieviestas Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Direktīvas 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos nacionālajā ...
6 komentāri
Tiesību politika
Turpinās diskusija par ievērojamām izmaiņām Būvniecības likumā
11. Saeima turpina izskatīt grozījumus Būvniecības likumā, ko iesniedzis Ministru kabinets jau 10. Saeimai. Pašlaik grozījumus Būvniecības likumā izskata Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. ...
1 komentāri
Dina Gailīte
Juridiskā literatūra
Ceļvedis Uzņēmumu reģistra tiesību piemērošanas praksē
8. janvārī Latvijas Universitātes Mazajā aulā tika svinīgi atvērts vairāk nekā 500 lappušu biezs materiālu krājums, kas iznācis UR galvenā valsts notāra prof. Dr.iur. Ringolda Baloža zinātniskajā redakcijā un ko izdevis apgāds ...
AUTORU KATALOGS