ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

19. Februāris 2013 /Nr.7 (758)

Privātās dzīves neaizskaramības pamatprincipi Eiropā un ASV
2 komentāri
Bac.iur.
Krišjānis Bušs
zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" stipendiāts, LU Juridiskās fakultātes maģistrants* 

Aktīva sociālo komunikācijas līdzekļu lietošana, mediju satura paplašināšanās, kā arī globālo pozicionēšanas sistēmu izmantošana ikdienas sakaru līdzekļos mūsdienās padara tiesības uz privāto dzīvi par daudz nozīmīgākām, nekā tās bija pirms dažiem desmitiem gadu. Tā kā ir neiespējami prognozēt, kādā ātrumā un apjomā turpināsies tehnoloģiju attīstība, ir jānosaka kategoriskāks tiesiskais regulējums personu tiesību uz privāto dzīvi aizsardzībai, jo pretējā gadījumā šo tiesību īstenošana nākotnē var tikt būtiski apdraudēta.

Privātās dzīves neaizskaramība jeb tiesības uz privāto dzīvi tiek aizsargātas gan ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju1 un Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,2 gan arī citiem starptautiskajiem3 un reģionālajiem cilvēktiesību dokumentiem.4

Laika gaitā ir palielinājusies tiesību uz privāto dzīvi nozīme, un mūsdienu modernajā pasaulē tiesības uz privāto dzīvi tiek uzskatītas par vienu no vissvarīgākajām starptautiskajām cilvēktiesībām.5 Autora mērķis ir veicināt diskusiju par privātās dzīves neaizskaramības vienlīdz nozīmīgo lomu un sarežģīto būtību starptautiskajās cilvēktiesībās. Rakstā salīdzinošā aspektā tiks analizēta tiesību uz privāto dzīvi attīstība, kā arī šo tiesību regulējums Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī izvērtēti kritēriji, uz kuru pamata ir iespējams ierobežot citas cilvēktiesības, jo īpaši tiesības uz izteiksmes brīvību, par labu tiesībām uz privāto dzīvi.

 

I. Privātās dzīves neaizskaramības vēsture

Tiesību uz privāto dzīvi saturu var sākt meklēt jau Bībelē, kur dzimumattiecības, noslēgtība un privātums ir galvenie struktūrelementi stāstam par Ādamu un Ievu.6 Privātās dzīves neaizskaramības atklāsmes ir iespējams rast arī 18. un 19. gadsimta normatīvajos aktos, kad vairākas valstis pieņēma atsevišķus likumus privātās dzīves aizsardzībai. Tā, piemēram, Zviedrijas parlaments 1776. gadā noteica, ka valdības rīcībā esošo informāciju par tās pilsoņiem drīkst izmantot tikai likumā atrunātos gadījumos; Francijas valdība 1858. gadā aizliedza privātu faktu publicēšanu un šī noteikuma pārkāpējiem paredzēja naudassodu; bet 1889. gadā Norvēģijā tika paredzēts kriminālsods par informācijas publicēšanu, kas saistīta ar citas personas privāto vai ģimenes dzīvi.7

Tomēr moderno uzskatu par to, ar ko būtu jāsaprot termins "tiesības uz privāto dzīvi" 1890. gadā ieskicēja S.D. Vorens (S.D. Warren) un L.D. Brandeiss (L.D. Brandeis), Hārvarda Juridiskajā žurnālā apgalvojot, ka tās ir personu tiesības "tikt atstātam vienatnē" (angļu val. – right to be let alone).8 Autori savā rakstā runāja par tehnoloģiju sasniegumiem fotografēšanā, kas "nojauktu robežu starp ziņām, kuras brīvprātīgi tiek atklātas sabiedrībai, un to informāciju, kas tiek izplatīta bez personu atļaujas,"9 secinot, ka tas izraisītu personu privātās dzīves aizskārumu. Šīs atziņas ļāva stiprināt tā laika sabiedrības morāli, kā arī privātums kļuva par nozīmīgu sastāvdaļu neaizskartas un neatkarīgas personas atspoguļošanā britu filozofa Dž.S. Milla darbos.10

Simt gadu vēlāk, uzsverot S.D. Vorena un L.D. Brandeisa raksta nozīmi tiesību uz privāto dzīvi attīstībā, tiesību zinātnieks R. Turkingtons (R. Turkington) ir izteicies, ka šis raksts ir iemantojis īpašu cieņu akadēmiķu un pētnieku vidū, kuri dienas pavada putekļainās bibliotēkās vai ar aizmiglotām acīm veroties datora ekrānā cerībā, ka kādu dienu viņu pētījumi dramatiski mainīs pastāvošo tiesību doktrīnu.

komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Autors
26. Februāris 2013 / 22:26
0
ATBILDĒT
Paldies par Jūsu komentāru!



Vispirms vēlos norādīt, ka, manuprāt, starptautisko cilvēktiesību jautājumus nevar izvērtēt tikai kādas vienas tiesību sistēmas ietvaros. Ņemot vērā arī Eiropā arvien pieaugošo tendenci tiesību uz privāto dzīvi un izteiksmes brīvības kolīzijas gadījumā lemt par labu tieši izteiksmes brīvības aizsardzībai, vēlējos norādīt uz ASV tiesību sistēmā pastāvošajām problēmām, kas var atspoguļoties arī Eiropā.



Attiecībā uz jēdzienu skaidrojumiem, manuprāt, par sinonīmiem ir uzskatāmi jēdzieni \"tiesības uz privāto dzīvi\" un \"privātās dzīves neaizskaramība\", bet, piemēram, \"datu aizsardzība\" ir viens no šo tiesību aspektiem.



Jūsu trešais jautājums, manuprāt, ir jāaplūko plašākā kontekstā saistībā ar tehnoloģiju attīstību. Kā norāda tiesību doktrīna, \"ja personas apgūst ar jaunajām tehnoloģijām saistītos kultūras elementus un uzvedību, un pierod pie tiem, tās vairs neapzinās un pat nepieļauj domu, ka viņu tiesības uz privāto dzīvi, kam būtu jāpastāv kādā konkrētā aspektā, tiek nepamatoti pārkāptas.\" Par šo un citiem jautājumiem, plašāk centīšos aprakstīt savā nākošajā rakstā.
Baraks Osama
22. Februāris 2013 / 13:42
0
ATBILDĒT
Uz priekšdienām pāris piezīmju jaunajam autoram:



1) Būtu gribējies uzzināt autora viedokli par jēdzienu \"privātā dzīve\", \"privātums\", \"datu aizsardzība\" tvērumu un mijiedarbību. Man subjektīvi liekas, ka tos daudzi lieto visai juceklīgi. Manuprāt, ne par vienu no tiem nevar 100% apgalvot, ka tas ir identisks vai izriet no cita minētā jēdziena, vai ar to pilnībā tiek aptverts. Varbūt citi domā citādāk?



2) Rakstot par ASV tiesībām, vienā katlā tiek sajaukts guļamistabā notiekošo regulējošs likums, darba devēju piekoptie paņēmieni, privātas sarunas publiskā vietā u.c. Zinot, ka ASV \"civil rights\" tiek atzīta dominējoši vertikāla iedarbība (pilsonis vs valsts), šī aspekta ignorēšana var novest pie neadekvātiem secinājumiem.



3) \"[Personu zināma atteikšanās] no to tiesībām uz privāto dzīvi [ļauj] trešajām personām šīs tiesības viegli aizskart un pārkāpt.\" Vai tikai es te saredzu pretrunu? Vai jāprezumē, ka privāto dzīvi strikti neaizsargājoša persona neapzinās, ko dara, un tādēļ šīs tiesības jāturpina aizsargāt? Atgādina to anekdoti par dzērāju, kas izbļaustās pagalmā, sasauc visus un tad lūdz tos aizgriezties, jo viņam, lūk, vajagot...



4) Ko autors domā par argumentu, ka ECT praksē tiesības uz privāto dzīvi no vienas konkrētas tiesības varētu būt pārtapušas par parocīgu tiesību tālākveidošanas līdzekli, uz ko atsaukties, kad trūkst expressis verbis uzrakstītu cilvēka tiesību, un ar to izskaidrojama dažādo apakštiesību ielasīšana tajās?



5) Tīri retoriski metodoloģisks jautājums - kādēļ Latvijas apstākļos Latvijas auditorijai rakstīts salīdzinošs pētījums jānoslēdz ar tēzi, kas formulēta tā, ka pastāv kaut kādas problēmas ASV tiesībās?
visi numura raksti
Mārtiņš Paparinskis, Edgars Pastars, Egils Levits, Aivars Endziņš, Veronika Krūmiņa, Inese Nikuļceva, Gunārs Kusiņš, Iveta Kažoka
Diskusija
Senāts aptur tiesvedību nepilsoņu referenduma lietā un vēršas Satversmes tiesā
"Jurista Vārds" jau vairākkārt informējis par notikumiem saistībā ar 12 686 vēlētāju iniciatīvu rīkot tautas nobalsošanu par likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā", kas paredzētu faktiski automātisku Latvijas Republikas ...
5 komentāri
Laura Šileikiste
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesības uz cerību: ārvalstu pieredze mūža ieslodzījuma izpildē
Gan sabiedrībā, gan arī daudzu valstu penitenciārajās sistēmās pastāv uzskats, ka visas uz mūžu notiesātās personas arī pēc notiesāšanas un ievietošanas brīvības atņemšanas iestādē turpina būt sevišķi bīstamas, jo viņu ...
10 komentāri
Jurista Vārds
Aptauja
Izsaki viedokli aptaujā par tiesu varu Latvijā!
“Jurista Vārds” rīko ekspertu aptauju par tiesu varu Latvijā, un šoreiz diskusijā paredzēts iesaistīt arī žurnāla lasītājus, kuru viedokļi izlases veidā pēc tam tiks publicēti šim tematam veltītajā “Jurista Vārda” ...
18 komentāri
Daimārs Škutāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Nebeidzamais muklājs prasības nodrošināšanā akcionāru strīdos
Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2013. gada 18. janvāra lēmums lietā Nr. SKC - 1268 dod pamatu cerībai, ka mazināsies sērga prasības nodrošināšanā, kas pletās plašumā ar atsevišķu Rīgas apgabaltiesas, Ventspils ...
Tiesību politika
Ar cietumu infrastruktūru vairos sabiedrības drošību
12. februārī Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavoto Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcijas projektu, kas izstrādāts, lai palielinātu sabiedrības drošību pret apdraudējumiem, ko var radīt ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS