ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

19. Februāris 2013 /Nr.7 (758)

Tiesības uz cerību: ārvalstu pieredze mūža ieslodzījuma izpildē
10 komentāri
Mg.iur.
Laura Šileikiste
Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta Kriminālsodu izpildes politikas nodaļas juriskonsulte 

Gan sabiedrībā, gan arī daudzu valstu penitenciārajās sistēmās pastāv uzskats, ka visas uz mūžu notiesātās personas arī pēc notiesāšanas un ievietošanas brīvības atņemšanas iestādē turpina būt sevišķi bīstamas, jo viņu izdarītie noziedzīgie nodarījumi ir smagāki un nežēlīgāki par pārējiem.

No šāda uzskata izriet pieeja, ka uz mūžu notiesāto personu soda izciešanas režīmam ir jābūt īpaši stingram, maksimāli ierobežojot notiesāto tiesības uz saziņu gan ar ieslodzījuma vietas personālu, gan ar pārējiem notiesātajiem, gan arī ar tuviniekiem, nepiedāvājot iespēju iesaistīties pasākumos, kas varētu veicināt to problēmu novēršanu, kas izraisīja noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, viņu iespējamu atgriešanos sabiedrībā un spēju dzīvot likumpaklausīgu dzīvi.

Šie apsvērumi, iespējams, balstās arī uz praktiskiem apsvērumiem – kāpēc gan ieguldīt resursus notiesātajos, kas, iespējams, nekad neatgriezīsies sabiedrībā?

Tomēr gan Eiropas Padomes dokumentos, gan arī juridiskajā literatūrā jau vairākus gadu desmitus dominē uzskats, ka uz mūžu notiesātajām personām nepieciešama sevišķi intensīva resocializācija, ka ne vienmēr uz mūžu notiesātās personas arī brīvības atņemšanas iestādē turpina būt sevišķi bīstamas un ka katrā uz mūžu notiesātās personas gadījumā ir nepieciešams individuāls piemērojamā soda izciešanas režīma un drošības pasākumu izvērtējums.

Pēdējos desmit gados daudzās valstīs ir pieaudzis uz mūžu notiesāto personu skaits. Piemēram, ASV 1992. gadā bija 70 000 uz mūžu notiesāto personu, 2003. gadā – 128 000, 2009. gadā – 140 610 uz mūžu notiesāto personu.1 Savukārt Apvienotajā Karalistē ir vairāk uz mūžu notiesāto personu nekā pārējās Eiropas valstīs kopā – 12 500 uz mūžu notiesāto personu Apvienotajā Karalistē un apmēram 8000 uz mūžu notiesāto personu pārējās Eiropas valstīs.2 Tāpat ir palielinājies laiks, ko uz mūžu notiesātās personas pavada ieslodzījumā, vienlaikus samazinoties nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas, apžēlošanas un soda mīkstināšanas gadījumu skaitam.

Jāņem vērā, ka ilgtermiņa brīvības atņemšanas sodi var tikt piespriesti ne tikai par tādiem smagiem noziegumiem kā slepkavība, bet arī par mazāk smagiem noziegumiem, pat tādiem, kas nav saistīti ar vardarbību.3 Piemēram, ASV dažos štatos pastāv "trīs sitienu" politika, kas nozīmē, ka pēc trešā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas persona tiek notiesāta ar mūža ieslodzījumu. Interesanti ir tas, ka dažos štatos, lai piemērotu "trīs sitienu" politiku, ir nepieciešams, ka šajos trijos noziedzīgajos nodarījumos ietilpst ar vardarbību saistīti noziedzīgi nodarījumi, tomēr dažos štatos var tikt ieskaitīti arī mazāk smagi noziegumi. Līdz ar to persona, kas izdarījusi trīs mazāk smagus ar īpašuma apdraudējumu saistītus noziedzīgus nodarījums, ja tā tiek notiesāta ar mūža ieslodzījumu, nonāk vienā soda izciešanas režīmā ar personu, kura, piemēram, nogalinājusi lielu skaitu cilvēku. Ir skaidrs, ka šādā gadījumā abi notiesātie rada atšķirīgus apdraudējumus, tiem ir atšķirīgas resocializācijas vajadzības un attiecībā uz viņiem nav jālieto vienādi speciālie drošības līdzekļi (piemēram, roku dzelži, pārvietojoties cietuma teritorijā).

Kaut arī daudzās valstīs ir paredzēta iespēja uz mūžu notiesātās personas atbrīvot nosacīti pirms termiņa vai apžēlot, praksē bieži vien šī iespēja pastāv tikai teorētiski. Piemēram, Nīderlandē notiesātajam ir tiesības lūgt viņu atbrīvot nosacīti pirms termiņa, taču to var piemērot, tikai pamatojoties uz karaļa izdotu rīkojumu, kas notiek ļoti reti: laika posmā no 1989. gada tika atbrīvota tikai viena uz mūžu notiesāta persona, kas bija neārstējami slima.4 Anglijā un Velsā 2010. gadā tikai viena no 13 uz mūžu notiesātajām personām tika atbrīvota no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa. Savukārt Igaunijā kopš neatkarības atgūšanas valsts prezidents nevienu reizi nav izmantojis šādas savas tiesības uz apžēlošanu.5 Jāpiezīmē, ka arī Latvijā uz mūžu notiesātajām personām strauji tuvojas laiks, kad tās vismaz teorētiski varēs pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
0
komentāri (10)
10 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jurčiks
22. Februāris 2013 / 21:20
0
ATBILDĒT
Verdzība tā nebūtu, verdzības iekārtā vergs pieder saimniekam. Vajadzētu vienkārši tādu soda izciešanas sistēmu, kurā cietumniekiem pašiem jānopelna sev iztika par to laiku, kuru viņi pavada cietumā. Peļņa no tā nedrīkstētu būt, ja nu vienīgi to novirza noziedznieka nodarīto zaudējumu segšanai vai cietušajam kā kompensāciju. Tad arī neradīsies nekādas ētiska rakstura problēmas
Baraks Osama
22. Februāris 2013 / 14:43
0
ATBILDĒT
Gadiem ilgus piespiedu darbus, kaut arī ierobežotu laiku katru dienu? Neaizejot nemaz līdz loģistikas aspektiem tā visa nodrošināšanai, māc aizdomas, ka te kāds piedāvā de facto atjaunot verdzību. Kaut gan nav nekāds brīnums, ja pirmajā rindkopā atklāti piedāvāta spīdzināšanas legalizācija. Kopumā troļļošanas mēģinājums diezgan neveikls.
rob
22. Februāris 2013 / 12:12
0
ATBILDĒT
\"esam Eiropas Savienībā, kurā tiek deklerēts princips, ka sodam un soda izciešanas apstākļiem jābūt tādiem, lai netraumētu notiesāto un viņš nejustos izrauts no savas dienišķās vides\"



Tas ir tāds \"princips\", ka notiesāto vispār nevajag ievietot cietumā, lai sodu izcieš mājās, jo citādi viņš jutīsies izrauts no savas dienišķās vides? :)
Seskis
22. Februāris 2013 / 09:31
0
ATBILDĒT
Nāves sods, spīdzināšana, tīrās šausmas! Vai mēs viduslaikos dzīvojam? Tagad ir XXI gs., skat , cik humāni tika Breivīks notiesāts, tas ir piemērs, ka tiesu sistēma ir bezpartejiska un nodarījuma smagums nav pamats, lai personai atriebtos vai apzināti radītu grūtus dzīves apstākļus. Bez tam, kā mācīja augstskolā - ne jau noziedznieks ir vainīgs nodarījuma izdarīšanā, bet gan sabiedrība kopumā, kas nepamanīja tendences un neveica preventīvus pasākumus nozieguma novēršanai. Visbeidzot - esam Eiropas Savienībā, kurā tiek deklerēts princips, ka sodam un soda izciešanas apstākļiem jābūt tādiem, lai netraumētu notiesāto un viņš nejustos izrauts no savas dienišķās vides.
Viedoklis
20. Februāris 2013 / 15:34
0
ATBILDĒT
Nāves sods nav sods, bet gan acumirkļa atriebība, kas mirušajam maz ko palīdzēs izprast. Cita lieta, ja vainīgam noziedzniekam piemērotu spīdzināšanas metodes, kas radītu smagas fiziskas un garīgas ciešanas ilgā laika posmā. Lai jūt, ko ir pastrādājis ar savām noziedzīgām darbībām. Par to vajag vairāk diskutēt.

Bet svarīgi ir runāt par to, vai par nevar atteikties no cietumiem par ekonomiskiem noziegumiem, zādzībām, ne smagiem vardarbības un piemērot piespiedu darbus uz 2-15 gadiem. Piemēram, par kukuļa saņemšanu 500 Ls apmērā 5 gadus piespiedu darbus. 4 stundas valsts laba, 4 stundas savai ģimenei un sev. Tas būtu daudz labāk. Nestrādā, izvairās - tad cietumā.
poča
20. Februāris 2013 / 13:49
0
ATBILDĒT
Joprojām uzskatu, ka pārsteidzīgi atteicāmies no nāves soda... kārtējo reizi noziedzniekiem lielākas tiesības nekā cietušajiem...
Aidža
20. Februāris 2013 / 01:21
0
ATBILDĒT
Jūs, Lāsma, kaut kad varētu no savas Strazbūras atbraukt uz Rīgu un nolasīt Latvijas juristiem kādu priekšlasījumu par šo spriedumu.
Lāsma
19. Februāris 2013 / 21:22
0
ATBILDĒT
Situācija Latvijā attiecībā uz ar uz mūžu ieslodzīto personu apstākļiem ir ļoti plaši aprakstīta un analizēta vienā no ECT pēdējiem spriedumiem lietā Savičs pret Latviju, kurā ir precīzi izvilkumi no visiem attiecīgajiem CPT ziņojumiem un citām starptautisko tiesību normām. Spriedums tika pasludināts 2012. gada 27. novembrī. Žēl, ka autore tam nav pievērsusi it nekādu vērību. Jācer, ka tiešām nākotnē būs raksta turpinājums par situāciju Latvijā.
KillerMiller
19. Februāris 2013 / 09:49
0
ATBILDĒT
Varbūt Latvijas situācijas analīze būs kādā no nākošajiem Nr.
Interesanti
19. Februāris 2013 / 08:40
0
ATBILDĒT
Interesanti, ka autore kā Tieslietu ministrijas pārstāve plaši ir analizējusi citu valstu praksi un pieļautos pārkāpumus, taču ne vienā vārdā nav raksturojusi situāciju Latvijā, kas ne tuvu nav ideāla. Nez vai koncepcijas esamība, kas kā politikas plānošanas dokuments vērsts uz nākotni, attaisno cilvēktiesību ierobežošanu tagadnē.
visi numura raksti
Mārtiņš Paparinskis, Edgars Pastars, Egils Levits, Aivars Endziņš, Veronika Krūmiņa, Inese Nikuļceva, Gunārs Kusiņš, Iveta Kažoka
Diskusija
Senāts aptur tiesvedību nepilsoņu referenduma lietā un vēršas Satversmes tiesā
"Jurista Vārds" jau vairākkārt informējis par notikumiem saistībā ar 12 686 vēlētāju iniciatīvu rīkot tautas nobalsošanu par likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā", kas paredzētu faktiski automātisku Latvijas Republikas ...
5 komentāri
Krišjānis Bušs
Skaidrojumi. Viedokļi
Privātās dzīves neaizskaramības pamatprincipi Eiropā un ASV
Aktīva sociālo komunikācijas līdzekļu lietošana, mediju satura paplašināšanās, kā arī globālo pozicionēšanas sistēmu izmantošana ikdienas sakaru līdzekļos mūsdienās padara tiesības uz privāto dzīvi par daudz nozīmīgākām, ...
2 komentāri
Jurista Vārds
Aptauja
Izsaki viedokli aptaujā par tiesu varu Latvijā!
“Jurista Vārds” rīko ekspertu aptauju par tiesu varu Latvijā, un šoreiz diskusijā paredzēts iesaistīt arī žurnāla lasītājus, kuru viedokļi izlases veidā pēc tam tiks publicēti šim tematam veltītajā “Jurista Vārda” ...
18 komentāri
Daimārs Škutāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Nebeidzamais muklājs prasības nodrošināšanā akcionāru strīdos
Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2013. gada 18. janvāra lēmums lietā Nr. SKC - 1268 dod pamatu cerībai, ka mazināsies sērga prasības nodrošināšanā, kas pletās plašumā ar atsevišķu Rīgas apgabaltiesas, Ventspils ...
Tiesību politika
Ar cietumu infrastruktūru vairos sabiedrības drošību
12. februārī Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavoto Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcijas projektu, kas izstrādāts, lai palielinātu sabiedrības drošību pret apdraudējumiem, ko var radīt ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS