ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

2. Aprīlis 2013 /Nr.13 (764)

Saistību izbeigšanās un dzēšana fiziskās personas maksātnespējas procesā
Atsevišķi tiesiskie aspekti
11 komentāri
Mg.iur.
Gaidis Bērziņš
LU Juridiskās fakultātes lektors, Saeimas Juridiskās komisijas loceklis, Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs 

Raksta mērķis ir noskaidrot, kādas sekas iestājas gadījumā, ja kreditors nepiesaka savu prasījumu maksātnespējas procesa administratoram fiziskās personas maksātnespējas procesā. Autors analizē noilguma institūtu un tā mērķi maksātnespējas procesā. Rakstā aplūkoti aktuālie tiesu prakses nolēmumi un sniegts ieskats atsevišķās likumdevēja iniciatīvās.

[1] Maksātnespējas likumā regulētās saistību dzēšanas procedūras mērķis ir ietverts fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķī. Likums nosaka,1 ka fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju (autora izcēlums). Maksātnespēja ir labākais veids, kā fiziskajai personai dot iespēju atjaunot tās maksātspēju un pilntiesīgi atgriezties civiltiesiskajā apritē, tā var tikt uzskatīta par sava veida "otro iespēju".2

Saistību dzēšanu parādnieks var lūgt īstenot tajos gadījumos, kad starp parādnieku un kreditoriem pastāv neizpildītas saistības (maksāšanas saistības). Lai piemērotu saistību dzēšanas procedūru, parādniekam nedrīkst būt likumā noteiktie ierobežojumi.3 Savukārt jau pēc tam, kad tiesa ir pieņēmusi lēmumu4 par saistību dzēšanas procedūras uzsākšanu, viens no galvenajiem parādnieka uzdevumiem ir saistību dzēšanas plāna izpilde.5 Visu minēto priekšnoteikumu īstenošanās būtu pamats tiesai lemt6 par parādnieka saistību dzēšanas plānā norādīto atlikušo saistību dzēšanu.

Lai noskaidrotu, kādas saistības pakļaujas dzēšanai, ir jāsniedz atbilde uz jautājumu, kāda ir kreditoru prasījumu iesniegšanas un atzīšanas kārtība, kā arī sekas, ja šo kārtību neievēro. Tas arī dotu atbildi uz jautājumu, kādas saistības ir iekļaujamas parādnieka saistību dzēšanas plānā.

[2] Maksātnespējas likums nosaka, ka kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratoram mēneša laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu.

komentāri (11)
11 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Magone
5. Aprīlis 2013 / 14:25
0
ATBILDĒT
Man patīk Jūsu domu gājiens:)

Bet, ja nopietni, tad pēc pieredzes varu teikt, ka lielākais nabaga parādnieku aizstāvis ir VA Maksātnespējas administrācija jeb Aģentūra. Esam pat jautājuši Aģentūrai, kādēļ tik uzkrītoši tiek aizstāvēti parādnieki, jūs taču esat valsts iestāde, kurai nevar būt savu interešu, lietas jārisina objektīvi, neesat nekāda parādnieku aizstāvības biedrība, uz ko tika saņemta atbilde: \"Bet kas tad viņus aizstāvēs?\"

Kronis visam bija kāda tiesvedība, kad Aģentūra vērsās tiesā parādnieka pārstāvja vietā, jo likums viņam šādas tiesības tolaik nepiešķīra, sakot, ka ir valsts iestāde un Civilprocesa likumā esot noteikts, ka valsts iestāde drīkst aizstāvēt tiesā citu personu tiesības. Pēc tam debatēs gribēja iesniegt tiesai papildus pierādījumus…

Man liekas, ka mūsu sabiedrībā daudzi sēro pēc sociālisma, kad visiem viss bija vienāds, nevienam nekā par daudz, kam bija par daudz, tam atņēma, jo tas bija kulaks, sliktais, atdeva visu nabadziņiem, jo tā esot godīgi un taisnīgi. Šodien metodes mazliet citas, lai sasniegtu to pašu mērķi –progresīvās nodokļu likmes turīgākajiem, parādu atlaišanas, pabalsti nabadzīgākajiem/neapdomīgākajiem, slinkākajiem. Nesaku, ka tas ir nepareizi, bet dažkārt liekas, ka mēra sajūta jau pārkāpta.
Seskis
5. Aprīlis 2013 / 11:47
0
ATBILDĒT
Varētu diskutēt par \"Temīdas bankrotu\", tomēr no plānotajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā un tiesu prakses secināms, ka likumdevējs un tiesu vara aizvien dziļāk izprot nabaga vājātā debitora stāvokli un savas atziņas smeļ Bībelē, kur runāts par parādu atlaišanu/pametumu. Ja personai, piemēram, bilancē ir četri neatdoti kredīti, tukšo pudeļu kalns un skumjš skatiens, vai tiešām kreditoram jānocietina sava sirds un jāatņem pēdējā cerība uz veldzējošu dzēriena malku? Piedošana un parādu atlaišana atkapinātu parādnieka sirdi un garantētu kreditoram pēc šīszemes gaitām mūžīgu dzīvību Paradīzē, Elohima paēnā, starp erceņģeļiem un citiem taisnajiem kreditoriem.

Ja ieslodzītajiem pienākas kompensācija par ieslodzījumā pavadīto laiku un grūtībām, kāpēc parādnieks tiek diskriminēts? Arī viņam ir tiesības uz atlīdzinājumu par kreditora spaidiem.
Magone
5. Aprīlis 2013 / 10:19
0
ATBILDĒT
Es raksta autoru ļoti cienu, viņš ir bijis mans pasniedzējs LU Jur.fak.

Kreditoru pieteikšanās termiņš attiecas arī uz nodrošinātajiem kreditoriem un ir jāievēro. Administratora pienākumos neietilpst apzināt parādu apmēru no nodrošinātā kreditora. Tomēr, ja par šāda nodrošinātā kreditora esamību liecina publisks ieraksts zemesgrāmatā, tad labais tonis jeb labā ticība prasa, lai administrators darītu zināmu nodrošinātajam kreditoram to, ka prasījums nav iesniegts.
jautājums
5. Aprīlis 2013 / 09:44
0
ATBILDĒT
Paldies par atbildi. No teiktā un rakstītā es personīgi izsecināju sekojošo: 1) Uz ar hipotēku nodrošinātajiem kreditoriem pienākums pieteikt kreditoru prasījumus neattiecas, jo ziņas par šiem prasījumiem ir publiski pieejamas un pienākums šīs ziņas apzināt un ņemt vērā ir administratoram. Es personīgi uzskatu, ka tiesas pamatoti noradīja administratoru prasības par hipotēku atzīšanu par spēkā neesošām. Domāju, ka šādi administratora pieteikumi bija jau sākotnēji acīm redzami nepamatoti. Man dažreiz liekas, ka administratori iedomājas sevi par \"dieviem\", kuri negrib pamanīt, ka viņiem pašiem arī ir pienākumi. 2)Es uzskatu, ka tiesai obligāti jānorāda konkrētas saistības, kuras tiek dzēstas. Citādi būt nemaz nevar. Bet tad man nav skaidrs, kā to var reāli panāk, ja dzēšas arī kreditoru prasījumi saistībām, kuru maksāšanas termiņš vēl nebija iestājies un kuras tāpēc neviens nepieteica?



P.S. Mēs ar autoru kopā mācījāmies LU Juridiskajā fakultātē.
Es
5. Aprīlis 2013 / 00:46
0
ATBILDĒT
Piekritu Magonei par to, ka autors ir [cenzēts]!





Parkopet likuma pantus maca tikai Turibas studentiem, kads ari autors acim redzot ir, kartigs Biznesa Augstskolas Turiba studentins!
Magone
4. Aprīlis 2013 / 13:00
0
ATBILDĒT
2013.gada 3.aprīļa žurnāla \"IR\" numurā ir publicēts raksts \"Ceļojošais cirks\". Nav gluži analizēta autora tēma, bet par tiesnešu lomu maksātnespējas procesos. Piekrītu komentētājiem, ka atbilstošāks virsraksts būtu \"Temīdas bankrots\".
Magone
3. Aprīlis 2013 / 17:20
0
ATBILDĒT
Jā, tiek dzēstas pilnā apmērā.

Skat.Maksātnespējas likuma 134.panta trešo daļu: \"Parādnieka saistības, kuru izpildes termiņš iestājas pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, uzskatāmas par tādām, kurām izpildes termiņš ir iestājies maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā\".
jautājums
3. Aprīlis 2013 / 15:10
0
ATBILDĒT
Man ir jautājums zinošākiem: Vai tiek dzēstas arī saistības, kuru maksāšanas termiņš uz kreditoru prasījumu iesniegšanas dienu vēl nav iestājies, vai ir iestājies tikai kādā saistību daļā?
Magone
2. Aprīlis 2013 / 14:45
0
ATBILDĒT
turpinājums...

Kā tad rīkoties, ja nodrošinātais kreditors nepiesaka kreditora prasījumu? Pavisam vienkārši, atgādināt viņam par to, kaut vai ar telefona zvanu. Sniedzot prasības vai pieteikumus tiesā, atkarībā no to veida, likums paredz, ka parādnieks ir iepriekš jābrīdina vai vismaz labais tonis to paredz. Tāpat, izliekot kādu no dzīvojamās platības, izbeidzot īres, nomas līgumus utt., visur otra puse iepriekš brīdināma. Maksātnesp.procesā nodrošinātajam kreditoram nebūtu jāzaudē savas prasījuma tiesības un hipotēka/komercķīla tikai tādēļ, ka viņš nav pamanījis ierakstu Maksātnesp.reģistrā, toties administrators par šāda kreditora eksistenci un tiesībām ir zinājis.

Un tomēr līdz galam nesapratu autoru, kādēļ tiesām būtu jānorāda lēmumā, kādas konkrēti saistības tiek dzēstas. Autoraprāt, kreditors vēlāk varētu apšaubīt saistību dzēšanas faktu, ja viņš nebūs ierakstīts lēmumā. Bet ja jau nepieteiktās saistības noilgst, bet pieteiktās saistības visas dzēšas (izņemot tās, kuras nedrīkst dzēst, piem., administratīvos sodus), tad kāda jēga šādam ierakstam. Tieši otrādi, ja kāds kreditors nebūs pieteicis savu prasījumu un nebūs ierakstīts pie tiem, kam saistības tiek dzēstas, tad radīsies lieki jautājumi. Skaidrs ir tas, ka nedzēstas paliek tikai tās saistības, kuras nedrīkst dzēst.

Visam pārējam autora rakstītajam piekrītu. Paldies, par rakstu!
Magone
2. Aprīlis 2013 / 14:44
0
ATBILDĒT
Ar NEnodrošināto kreditoru prasījumiem viss ir skaidrs, saistība noilgst, ja kreditora prasījums nav iesniegts laikā. Žēl, ka autors nav izskatījis jautājumu par to, vai noilgst saistība, kas pastiprināta ar hipotēku vai komercķīlu, ja šis NOdrošinātais kreditors nav laikā pieteicis administratoram kreditora prasījumu, jo šis jautājums praksē man šķiet vēl aktuālāks par autora aprakstītajiem. Noprotams, ka autora viedoklis ir tāds, ka Maksātnesp.lik. noteiktais materiāli tiesiskais prekluzīvais termiņš attiecas arī uz nodrošinātajiem kreditoriem. Tomēr negribētu tam piekrist. Tiesu prakse šajā jautājumā pretrunīga, tomēr ar tendenci atzīt, ka uz nodrošinātajiem kreditoriem šis termiņš neattiecas, resp., saistība nenoilgst, ja nodrošinātais kreditors nav iesniedzis administratoram kred.pras.termiņā. Šādas lietas tiek skatītas pēc administratora pieteikuma, lūdzot tiesu atzīt ķīlas un hipotēkas līgumus par spēkā neesošiem, lai varētu dzēst uz n/ī esošās hipotēkas. Tiesas spriedumos nav īsti mācējušas savu viedokli pamatot, kādēļ administratoru prasījumi ir noraidīti.

Kā jau minēju, tad mans viedoklis ir tāds, ka uz NOdrošinātajiem kreditoriem materiāli tiesiskais prekluzīvais termiņš neattiecas. Pareizi autors norādījis, ka šī tēma ir atsevišķa raksta vērta, tādēļ īsumā savu viedokli pamatošu, jau iepriekš zinot, ka tam būs daudz pretinieku:

1)Maksātnesp.lik. šie termiņi kreditoru prasījumu iesniegšanai tika ieviesti, lai būtu tiesiskā noteiktība, lai iespējami īsākā laikā tiktu apzināti parādnieka kreditori un kopējo saistību apmērs, jo nav šāda kreditoru reģistra, lai varētu izlemt kādu maksātnesp.turpmāko risinājumu izvēlēties (pēdējais attiecas uz jurid.pers.).

2)uz parādnieka īpašuma reģistrētā hipotēka ir publiska, saistoša trešajām personām (arī administratoram), zemesgrāmatā redzams arī kreditors, neviens nevar aizbildināties, ka neko nezināja par šādu kreditoru (Zemesgrām.lik. 1.pants),

3)administratora rīcība, gaidot, kad kreditoru pieteikšanās termiņš būs beidzies, lai pēc tam iesniegtu tiesā prasības pieteikumu par hipotēkas atzīšanu par spēkā neesošu, neatbilst labas ticības principam, bet visas tiesības un pienākumi ir pildāmi labā ticībā (Maksātnesp.lik. 6.panta 8.punkts), tiesību saglabāšanas princips – procesā tiek ievērotas PIRMS procesa iegūtās kreditoru tiesības (Maksātnesp.lik. 6.panta 1.punkts), tātad arī nodrošinātā kreditora tiesības -tiesības pirmajam saņemt naudu, ja īpašums tiek pārdots.
Administrators
2. Aprīlis 2013 / 14:21
0
ATBILDĒT
Paldies autoram par rakstu. Ir aktualizēts ļoti būtisks jautājums maksātnespējas jomā, kas, kā pats autors saka, ir šķietami pašsaprotams, un tomēr tik bieži nepareizi interpretēts no tiesnešu puses. Diemžēl praksē ļoti bieži nākas lasīt tiesu nolēmumus, kuros tiesas Maksātnespējas likuma noteikumus \"neņem par pilnu\" un uzskata, ka kreditora prasījuma neiesniegšana nekādā veidā neitekmē personas tiesības vērsties tiesā prasības kārtībā. Tā kā kreditora prasījuma iesniegšana administratoram ir viens no būtiskākajiem maksātnespējas tiesiskā regulējuma instrumentiem, manuprāt, par šo tematu noteikti vajadzētu runāt tiesnešu mācībās, vēršot tiesnešu uzmanību uz to, kādas tad īsti ir sekas tam, ka kreditors neievēro Maksātnespējas likuma noteikumus un neiesniedz kreditora prasījumu. Tādā veidā varētu aiztaupīt ļoti daudzas liekas tiesvedības un naudas līdzekļu izšķērdēšanu.
visi numura raksti
Kristaps Tomsons
Skaidrojumi. Viedokļi
Iepriekš dota norādījuma institūts un tā perspektīva Latvijā
Ikvienai personai ir tiesības pār savu ķermeni, dzīvību un rīcību ar to, taču tikpat viegli, cik ir šo tiesību pašsaprotamība, var rasties situācijas, kas liedz personai realizēt savas tiesības pār savu ķermeni, dzīvību un ...
Viktors Tihonovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Noziedzīga nodarījuma sastāva neesamība kukuļdošanā, ja nav personas subjektīvās puses
Krimināllikuma sevišķajā daļā ir atsevišķa nodaļa "Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā". Šajā nodaļā sakopoti panti, ņemot vērā nodarījumu objektu, kas ir valsts un pašvaldību institūciju, valsts dienesta ...
3 komentāri
Tiesību politika
Pārskats par Latvijas dalību Eiropas Savienības Tiesas un Vispārējās tiesas lietās: 2012. gada 1. marts  – 2013. gada 28. februāris
Marta vidū Ministru kabinets pieņēmis zināšanai Tieslietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu jeb "Pārskatu par Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības Tiesas un Vispārējās tiesas lietās no 2012. gada 1. marta līdz ...
Dina Gailīte, Gatis Litvins
Notikums
Vai Satversmei vajag preambulu un ko tajā rakstīt  
Kopš pagājušā gada 17. septembra, kad Konstitucionālo tiesību komisija (turpmāk – KTK) publiskoja viedokli "Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu"1 (turpmāk – Viedoklis) un kā vienu no ...
2 komentāri
Ilze Dubava
Notikums
Latvijas Zvērinātu advokātu kopsapulces apskats  
Atzīmējot advokatūras deviņdesmit otro gadu un likuma "Par tiesu varu" un Advokatūras likuma divdesmito gadu, 2013. gada 22. martā Rīgas Kongresu namā notika Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (turpmāk – Padome) rīkota advokātu ...
AUTORU KATALOGS