ŽURNĀLS Informācija

28. Maijs 2013 /Nr.21 (772)

Šveice finansē tiesu darbu izpēti Latvijā. Kādi ir secinājumi, un kāda rīcība sekos
9 komentāri
Sannija Matule
"Jurista Vārda" galvenā redaktora vietniece 

"Strādājot tādos apstākļos, kādi mums ir pašreiz, ar pētījuma starpniecību redzam, ka ieilgušo lietu skaits turpinās samazināties arī tad, ja līdzšinējā sistēmā neko nemainīsim, bet, saprotams, tas notiks ļoti ilgā laika periodā. Minētais modelis rāda, ka situācija pati varētu atrisināties un normalizēties apmēram desmit gados. Savukārt, ja tas mūs neapmierina un vēlamies to atrisināt ātrāk, tad gan būs jārīkojas un jāvērtē, kā vienādot un līdzsvarot tiesu darba apjomu," sarunā ar "Jurista Vārdu" atzīst Tiesu administrācijas direktors Edvīns Balševics, komentējot secinājumus, kas izriet no jaunākā pētījuma par tiesvedības procesu izvērtēšanu un efektivitātes uzlabošanu Latvijā.

Latvijas un Šveices sadarbības programmas projekta "Tiesu modernizācija Latvijā" ietvaros 2013. gada maijā ir noslēgta pētījumu sadaļa tiesvedības procedūru efektivitātes un tiesu izmaksu pārvaldības jomā. Par pirmo pētījumu – tiesu izmaksu pārvaldības uzlabošanas jomā – un no tā izrietošajiem secinājumiem jau informējām 2013. gada 12. februāra "Jurista Vārda" numurā, bet otrā datu apkopojuma un analīzes rezultāts, kas aptver tiesvedības procedūru efektivitātes uzlabošanu, ir nule noslēdzies.

Latvijas un Šveices projekta "Tiesu modernizācija Latvijā" kopējās izmaksas ir 9 411 765 Šveices franki jeb aptuveni 4,4 miljoni latu, no kuriem 85% sedz Šveices Konfederācijas padome un 15% ir Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums.

Jautāta, kādam nolūkam turpmāk kalpos abos pētījumos izzinātais, Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore Inita Ilgaža norāda, ka pēc sagatavoto gala nodevumu iesniegšanas Tieslietu ministrijā tajos minētie priekšlikumi tiesvedības procedūru uzlabojumiem un efektivizācijai tiks virzīti izskatīšanai pastāvīgajās procesa likumu izstrādes darba grupās, lemjot par normatīvo aktu vai to grozījumu izstrādi.

komentāri (9)
9 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Tiesnesis
28. Maijs 2013 / 10:29
0
ATBILDĒT
t.i. katrs santīms valstij (ar tiesu sistēmas palīdzību) būs jāatdod, caur sākotnēji grūti ieraugāmiem procesiem.
Tiesnesis
28. Maijs 2013 / 10:23
0
ATBILDĒT
Ar elektroniku jānodarbojas elektronikas specialistiem, bet tiesām jāspriež tiesa.

Neviens nekad nedod naudu kādam par velti, ja ,,Šveice\" tādu ir iedevusi, tad iemesli un izdevīgums kādam tam ir jāmeklē beigu ieteikumos.

Tas ir līdzīgi kā ilgā laika posmā Jaunas Laiks un Vienotība ir izbīdījuši neticamu skaitu grozījumu likumos par labu bankām - sākot ar lejupejošo izsoļu izslēgšanu no CPL utt utt utt.
Seskis
28. Maijs 2013 / 10:19
0
ATBILDĒT
Kaut kāda elektronizācija ir pilnīgi nepieņemama tiesās! Daži tiesneši pat izmanto elektroniski pieejamos likumus, kas ir nonsenss, zinot, ka hakeri sagroza likumu tekstus. Tiesu darbs ilgāks ir tādēļ, ka tiesnesis sūta palīgu vai sekretāru uz bibliotēku kopēt likumus, kas ir laikietilpīgs process, bet ir garantija, ka tiek izmantots oriģināllikums. Tāpat protokolu audioierakstus ir viegli viltot, tāpēc jāpaliek pie papīra formāta, videokonferences pārsvarā izmanto tikai, lai parunātos ar kolēģiem, bet praksē tās ir pilnīgi nederīgas, jo nereti ir gadījumi, kad prāvnieka pārstāvis vienkārši tur kameras priekšā procesa dalībnieka galvu un runā viņa vietā.

Tādējādi tā elektronizācija ir pilnīgi nevajadzīga naudas izšķiešana un procesu tas nepaātrina.
skatos
28. Maijs 2013 / 10:04
0
ATBILDĒT
Ļoti uzjautrinoši. Elektroniskā vide tomēr ir interesanta. Mani neredzējuši, mierīgi pasludina par vīrieti,kurš nav bijis klāt un nav redzējis.Nepatiesi apgalvojumi,kas pasniegti ar tādu pašapziņu! :)

Kā tur bija tajā stāstā par aklajiem,kuriem ļauj apčamdīt dažādas ziloņa ķermeņa daļas? Katrs sačamda to,cik tālu sniedzas viņa roķeles,un neglābjami izdara maldīgus secinājumus.

Uzsvēršu vēlreiz galveno domu - pilnveidojiet procesu likumus.
ES
28. Maijs 2013 / 09:49
0
ATBILDĒT
Kāpēc mums vēl aizvien nav publiski pieejami tiesu spriedumi? Manuprāt, tas atrisinātu tik daudz problēmu. Pirmkārt, tiesneši būtu motivētāki rakstīt kvalitatīvus spriedumus, lai nav jākaunās par savu darbu. Otrkārt, juristi varētu izvērtēt, cik lielas ir lietas vinnēšanas izredzes, ja par šo jautājumu ir pieejama tiesu prakse. Tātad - varētu samazināties tiesu lietu skaits. Ir sajūta, ka turpinām padomju laika tradīcijas - rakstam roksagrāmatas, instrukcijas u.t.t. , kas problēmu saknē nerisina. Bet slēpjam darba rezultātu, jo laimīgs tas, kurš maz zina.
mja
28. Maijs 2013 / 09:11
0
ATBILDĒT
Gan jau tās rokasgrāmatas arī slepenas būs... Lai nezinātu, kā pieteikts rīkoties tiesnešiem.
ha
28. Maijs 2013 / 09:11
0
ATBILDĒT
Jaaa, tas tiešām ir ļoti parsteidzoši, negaiditi un neefektīvi, ka Balševica kungs savā intervijā atkārto tos pašus faktus kas norāditi rakstā. Gandrīz vai šķiet, ka viņam šajā sakarā tomēr bija jānāk klajā ar Atsevišķajām domām un pie viena izstrādātas rokasgrāmatas jāpasludina par antikonstitucionālām.
Efektevitāte
28. Maijs 2013 / 09:06
0
ATBILDĒT
Vai Jūs pats, kolēģi, to kriminālprocesa rokasgrāmatu esat atvēris un izstudējis, ka jau nākat klajā ar secinājumiem?! No sērijas: klāt nebiju, neredzēju, bet man ir viedoklis..



Un, ja tiesneši neatver rokaasgrāmatu, šķiet, runa jau ir par tiesnešiem, nevis grāmatu. Tā, lūk, mister Efektīvais!
skatos
28. Maijs 2013 / 08:58
0
ATBILDĒT
Neefektīvs raksts par efektivitāti.Divas reizes pārstastīts viens un tas pats.

Domājams,ka jāuzmanās no \"rokasgrāmatām\". Sevišķi,ja tām būs \"normatīvs raksturs\",t.i.,dažu autoru sastrādātais būs kvaziprocess.

Cik noderīga ir piem. nodrukātā \"rokasgrāmata kriminālprocesā\"? Cik tiesnešu to atver? Tas nav pārmetums. Es tikai konstatēju,ka nav jēgas apkrauties ar regulējumu, ja neizmantojam jau esošo - procesu likumus.Pilnveidojiet tos.
visi numura raksti
Toma Birmontiene
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts budžeta konstitucionālā doktrīna Lietuvā
Valsts budžeta konstitucionālas doktrīnas īpatnības nosaka dažādi faktori; dažus no tiem ietekmē tiesību tradīcijas. Atbilstoši Lietuvas konstitucionālajai tradīcijai valsts budžeta izstrādes un kontroles jautājumi ir svarīga ...
Māris Leja
Skaidrojumi. Viedokļi
Kriminālatbildība par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu
Rakstā apskatīti galvenie jautājumi par 319. pantā paredzētā nozieguma objektīvās puses pazīmi "neizdara darbības, kuras valsts amatpersonai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara". Rakstā arī pamatots, kāpēc uzskats, ka šis ...
3 komentāri
Jurista Vārds
Tiesību politika
Konceptuāli atbalsta priekšlikumus dalītā īpašuma jautājumu risināšanai
Lai risinātu dalītā īpašuma jautājumus, Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 21. maijā, vienbalsīgā balsojumā konceptuāli atbalstīja izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā grozījumus Civillikumā, kas paredz papildināt likumu ar ...
Akadēmiskā dzīve
Studentu akadēmijas pirmais izlaidums
20. maijā tika atzīmēts pirmā mācību gada noslēgums zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" un starptautiskās jurisprudences studentu organizācijas "Elsa" kopīgajā projektā – "Sorainen" Studentu akadēmija. Šī mācību gada laikā, ...
Tiesību prakse
Pārskats par Latvijas Republikas Satversmes tiesas darbu 2012. gadā
Satversmes tiesā 2012. gadā saņemts 561 iesniegums. No tiem 347 atzīti par acīmredzami nepiekritīgiem, bet 214 reģistrēti kā pieteikumi un nodoti izskatīšanai Satversmes tiesas kolēģijās. Satversmes tiesa ierosināja 26 lietas, no ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS