ŽURNĀLS Īsziņas

18. Jūnijs 2013 /Nr.24 (775)

Visus tiesu spriedumus publiskos internetā
19 komentāri

No šī gada 1. septembra tiesām visi atklātajās sēdēs pieņemtie un spēkā stājušies tiesas spriedumi būs jāpublicē internetā. Šis ir viens no jauninājumiem, ko paredz Saeimas ceturtdien, 13. jūnijā, trešajā, galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā "Par tiesu varu".

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
0
komentāri (19)
19 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Līga
18. Septembris 2013 / 23:37
0
ATBILDĒT
Vai tiešām Jums liekas, ka tiesas darbinieks par šo tehnisko darbu, ko sauc par spriedumu anonimizāciju, saņem samaksu?

Palīgiem algas pielikums nav bijis un visticamāk arī nebūs. Tie paši 320 Ls uz rokas par verga darbu, kas tika veikts līdz šim.
vai tiešām?
19. Jūnijs 2013 / 12:49
0
ATBILDĒT
cerams, ka tas ir tikai joks!?
Gekons
19. Jūnijs 2013 / 11:49
0
ATBILDĒT
Instrukcija tiem, kuri vēlas iepazīties ar tiesu spriedumiem:

1) atveriet lapu SS.lv, sadaļu datori;

2) piezvaniet jebkuram sludinājumā norādītajam datorspeciālistam un palūdziet pieslēgt Tiesu informācijas sistēmu (parasti tiek piedāvāta pakete ar Personas datu pārlūku, CSDD, Sodu reģistru, VVDZ, VSAA un VID datu bāzēm).

Samaksu neatceros, bet nebija liela.
ai_bi
19. Jūnijs 2013 / 11:27
0
ATBILDĒT
Bet, kā tad paliek ar tādiem, kuri paši tieši gribētu, lai identitāte nebūtu noslēpta? Kāpēc nav paredzēta iespēja par pretējo, pilnībā atklātu procesu un pazīstamiem (atpazīstamiem) dalībniekiem?
KillerMiller
19. Jūnijs 2013 / 09:56
0
ATBILDĒT
Jau ilgstoši tiek publicēti visi administratīvo tiesu spriedumu. Labāk tādi, kas stājušies spēkā, nekā vispār nekādi (vai tikai augstākās tiesas).

Judikatūru veido tikai spēkā stājušies spriedumi. Tik un tā būtu interesanti apskatīt vēl spēkā nestājušos spriedumus.
Velda
19. Jūnijs 2013 / 09:01
0
ATBILDĒT
Tiesas spriedumu anonimizēšana nav tik vienkārša lieta. Nepietiek ar sensitīvo datu aizklāšanu, lai potenciālie ļaunprāši nevarētu sadzīt pēdas, nedaudz jāpamaina faktiskie apstākļi, liecinieku liecības, ekspertu slēdzieni, tiesas nolēmumu motīvu daļa. Piemēram, lietās, kur procesa dalībniekiem draud taustāmi draudi no ieinteresētajām personām. Kādā administratīvo pārkāpumu lietā, kur policijas darbinieki aiz atriebības par agresīvu braukšanu sūdzības iesniedzējai bija noindējuši sunīti, tiesu informācijas sistēmā un tiesas.lv tika ievietots pavisam cits spriedums, lai pasargātu kundzi no atriebīgajiem policijas darbiniekiem.
Proficius Aliri
18. Jūnijs 2013 / 20:30
0
ATBILDĒT
Šobrīd likuma „Par tiesu varu” 28.2 p. 1.d. vēsta: „Atklātā tiesas sēdē izskatītā lietā pieņemts tiesas nolēmums, kas noformēts atsevišķa procesuāla dokumenta veidā, ir vispārpieejama informācija ar nolēmuma pasludināšanas brīdi, bet, ja nolēmums netiek pasludināts, — ar tā pieņemšanas brīdi.” Bet šā panta piektā daļa paredz: „Šā panta pirmajā daļā minētos tiesas nolēmumus publicē mājaslapā internetā, ja tas paredzēts normatīvajā aktā, kā arī pēc iestādes iniciatīvas. Publicējot tiesas nolēmumu internetā, aizsedz to informācijas daļu, kas atklāj fiziskās personas identitāti.”.

Nupat pieņemtie grozījumi 28.2 p. 5.d.: „Atklātā tiesas sēdē pieņemtus tiesas spriedumus pēc to spēkā stāšanās publicē mājaslapā internetā, ja likumā nav noteikts citādi. Tāpat publicē arī tiesas lēmumus Ministru kabineta noteiktajā apjomā. Publicējot tiesas nolēmumus, aizsedz to informācijas daļu, kas atklāj fiziskās personas identitāti.”

Kā redzams likumdevējs situāciju padarījis daudz sliktāku, nezināmu iemeslu dēļ. Pietiktu vienkārši izslēgt no 28.2 p. 5.d. vārdus „ ja tas paredzēts normatīvajā aktā, kā arī pēc iestādes iniciatīvas”. Jā, lēmumus varētu publicēt internetā ierobežotā apjomā, ko noteiktu MK, vien atstājot tiesai iespēju rīkoties arī pēc savas iniciatīvas. Bet noteikt, ka publicē tikai pēc spēkā stāšanās, ir pilnīga aplamība. Kasācijas instance nolēmumi (problēma – KPL lēmumi) tiks publicēti uzreiz, bet tieši tie diskutablie, kuri atzīti par nepareiziem, – nebūs pieejami. Turklāt par aktuāliem jautājumiem nāksies gaidīt tiesu praksi gadiem, kamēr tā būs kļuvusi par vēstures izpētes jautājumu.

Piekrītu, ka anonimizēšana ir lieks pasākums, ja tiesas sēdes ir atklātas, turklāt, ja vēl ir iespēja apskatīties nolēmuma oriģinālu.
Anonīms lietotājs
18. Jūnijs 2013 / 16:54
0
ATBILDĒT
Īstenībā ļoti ērti, var pats savas tēzes sākt izgudrot un atsaukties uz super-duper slepeno spriedumu.



Mani arī interesē, kāpēc sprieduma anonimizēšana maksā 1,30 Ls par lapu? Vai tiesu darbinieki tiešām nevar apgūt funkciju \"find and replace\"?
Baraks Osama
18. Jūnijs 2013 / 12:52
0
ATBILDĒT
Vispār jau hipersaites uzskatāmas par nevēlamāko no atsauču veidiem - ja mājaslapai tiek nomainīts dizains un struktūra (kas notiek pietiekami bieži), pārsvarā tiešās saites vairs nedarbosies. Bet nu labi. Ko darīt, ja esmu centīgs students, kas eksāmenā grib parādīt, ka seko līdzi tiesu praksei, vai arī tiesas sēdē pats vēlos atsaukties uz kādu atziņu? Rakstīt/teikt \"paskatieties mājaslapā to tur spriedumu, kas vienīgais ir bez numura\"? Vai tad numura SKC-???? publicēšana kaut kā sevišķi aizskārtu lietas dalībnieku vai kādas citas personas intereses? Galu galā, ja nolēmums ir tik sensitīvs, varbūt nevajadzēja to publicēt vispār vai publicēt tikai tēžu veidā, nevis šādi, atvainojiet par izteicienu, ķēmoties?
Armands
18. Jūnijs 2013 / 12:47
0
ATBILDĒT
Varbūt iepriekšējā komentārā pieminētā lieta nebija pats uzskatāmākais piemērs, jo pieteicējs ir juridiska persona. Tāpēc intereses pēc var pārbaudīt citu lietu: 20.06.2013. skatīs lietu A420420412 (SKA-0359-13) ar pieteicēju Ingēru Ļaskovsku un atbildētāju Rīgas bāriņtiesu.

Pirmās instances spriedums pieejams http://www.tiesas.lv/files/AL/2012/07_2012/17_07_2012/AL_1707_r j_A-04204-12_27.pdf

apelācijas instances spriedums pieejams

http://www.tiesas.lv/files/AL/2012/12_2012/17_12_2012/AL_1712 apg_AA43-3959-12_4.pdf

Abos spriedumos tiesu darbiniekiem ir maksāta alga par to, lai šos nolēmumus it kā padarītu anonīmus, taču, kā redzams, šī anonimitāte ir tikai šķietama, tāpēc nevajadzīga un nelietderīga. Tieši resursu trūkums nolēmumu anonimizēšanai tiek izmantots kā arguments, lai novilcinātu tiesu nolēmumu publisku pieejamību, taču šāds arguments atbilstoši jau pievestajam piemēram ir pilnībā absurds un nepamatots.
Armands
18. Jūnijs 2013 / 12:31
0
ATBILDĒT
Runājot par nolēmumu anonimizāciju, uzskatu to par farsu.



Ikvienam interesentam gan tiesās, gan tiesas.lv mājas lapas sadaļā tiesu kalendāri ir pieejami tiesās izskatāmo lietu saraksti, kur norādīti lietas numuri, lietas dalībnieku vārdi, uzvārdi, nosaukumi un lietas būtība. Piemēram, Senāta Administratīvo lietu departamentā 25.06.2013. tiks skatīta lieta Nr.A42569007 (SKA-0033-13) ar dalībniekiem SIA \"Inerce Trade\" un VID par VID 04.07.2007. lēmumiem Nr.19/26490 un Nr.19/26481. Ievadot lietas numuru A42569007 tiesas.lv pieejamā tiesvedības gaitas datu izsekošanas sistēmā, redzams, ka šajā lietā pirmās instances spriedums 13.05.2010. pieejams: http://www.tiesas.lv/files/AL/2010/05_2010/13_05_2010/AL_1305_r j_A-00951-10_22.pdf

bet apelācijas instances tiesas spriedums 28.12.2011. pieejams: http://www.tiesas.lv/files/AL/2011/12_2011/28_12_2011/AL_2812_a g_AA43-0803-11_7.pdf



Šādā situācijā, kad lietas numuri un lietas dalībnieki ir vispārpieejama publiska informācija, tiesas nolēmumu anonimizācija ir lieka. No nolēmumu anonimizācijas ir jēga tikai tādā gadījumā, ja netiek publiskota informācija par tiesās izskatāmajām lietām, bet ja informācija par tiesās izskatāmajām lietām tomēr tiek publiskota un šāda rīcība ir atzīstama par attaisnojamu, tad nav lietderīgi un efektīvi nodarboties ar nolēmumu anonimizāciju.
nu ziniet
18. Jūnijs 2013 / 12:21
0
ATBILDĒT
Pie mums visās krimināllietās lietas materiāli ir \"brīvi pieejami\".Variet iztēloties,kā varošanas lietas lapas ceļo pa Centrālcietumu kā bestsellers?

Bet daļā par problēmām ar atsaukšanos - iekopējiet hipersaiti uz AT mājaslapu.
Baraks Osama
18. Jūnijs 2013 / 12:16
0
ATBILDĒT
Tas vēl ir nieks, salīdzinot ar pēdējo AT mājas lapā publicēto \"judikatūras\" spriedumu civillietā. Tik smagi rediģētu šedevru iepriekš nebija nācies redzēt. Izrādās, paternitātes noteikšana pie mums ir tik sensitīvs jautājums, ka vienkāršā tauta nav tiesīga uzzināt ne lietas numuru, ne iepriekšējo instanču tiesas, pat ne lietu izskatīšanas datumus. Iznāk, ja es vēlētos atsaukties uz šo nolēmumu kā judikatūru, to bez papildus konsultēšanās ar tiesu nemaz nevarēs korekti izdarīt(!). Tas vedina uz citām pārdomām - vai tiešām personas datu aizsardzības normas vienmēr vajag interpretēt tik nesamērīgi par labu privātpersonai, ka tas noved pie šādiem komiskiem rezultātiem? Protams, nekas labs nav arī tas, ka slēgtās tiesas sēdēs skatītu lietu nolēmumu publicēšanu vispār neparedz neviena tiesību norma. Tiesu nolēmumu publiskuma etalons Eiropā, cik zinu, ir Somija, kur pat lietas materiāli lielākajā daļā lietu pieejami publiski. Nav dzirdēts, ka viņiem būtu nepatikšanas ar jebkādiem datu aizsardzības sargsuņiem.
nu labi
18. Jūnijs 2013 / 11:36
0
ATBILDĒT
Man ir jautājums, vai publicētajos spriedumos būs norādīti pilni iestāžu nosaukumi? Nesen lasīju vienu Senāta administratīvo lietu departamenta spriedumu, un tajā bija norādīts, kā no darba var efektīvi atlaist sievieti grūtnieci, tikai neuzzināju, kas tā ir par valsts iestādi, kas tā rīkojās!
Angeko
18. Jūnijs 2013 / 11:07
0
ATBILDĒT
Vai tiks publicēti spriedumi, kas stājušies nelikumīgā spēkā?
Anonīms lietotājs
18. Jūnijs 2013 / 11:03
0
ATBILDĒT
Jā, šis ierobežojums visu to publicēšanu padara par farsu.
Armands
18. Jūnijs 2013 / 10:54
0
ATBILDĒT
Kāpēc tiks publicēti tikai spriedumi, kas stājušies likumīgā spēkā? Pirmkārt, vai tas nozīmē, ka gadījumā, ja lieta būs izskatīta visās trīs tiesu instancēs, pirmās instances un apelācijas instances spriedumi netiks publicēti? Otrkārt, kāpēc spriedumi tiks publicēti tikai pēc stāšanās likumīgā spēkā, nevis pēc tā pasludināšanas un pilna sprieduma sastādīšanas?
nu...
18. Jūnijs 2013 / 10:47
0
ATBILDĒT
\"lai Latvijas Republika atzīst Šveices un Lihtenšteinas kara noziegumus - kad viņi bez tiesiska pamata neizdeva Sarkanajai Strādnieku un Zemnieku armijai nacistu dezertierus.\"

____________________________________________

P stāstiet sīkāk!
Seskis
18. Jūnijs 2013 / 09:37
0
ATBILDĒT
Lai jau publicē, būs tāda pati fikcija kā internetbanka. Hakeri sagrozīs spriedumu tekstus un rezolutīvās daļas. Šveice nezin kāpēc finansē šīs aktivitātes, laikam vēlas, lai Latvijas Republika atzīst Šveices un Lihtenšteinas kara noziegumus - kad viņi bez tiesiska pamata neizdeva Sarkanajai Strādnieku un Zemnieku armijai nacistu dezertierus.
visi numura raksti
Jānis Bogdasarovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Savu daļu iegādes finansēšanas aizlieguma piemērošana sabiedrībām ar ierobežotu atbildību  
Jau ar Komerclikuma spēkā stāšanās brīdi Komerclikuma 241. pants paredz aizliegumu akciju sabiedrībām finansēt savu akciju iegādi. Turpretim nedz Komerclikuma sākotnējā redakcijā, nedz vēlāk izdarītajos grozījumos šāds aizliegums ...
Mārtiņš Paparinskis
Viedoklis
Piezīmes uz Čalovska lietas malām: rosinot un lemjot Satversmes tiesā
Jautājums par Latvijas pilsoņa izdošanu ārvalstīm ir normatīvi daudzšķautņains un var tikt vērtēts dažādu tiesību nozaru un procesuālo institūtu mijiedarbības perspektīvās, ietverot citastarp Latvijas un starptautisko ...
Mareks Reders
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai valsts ir nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs
Ar nodokļu sistēmu var regulēt valsts ekonomisko attīstību, to stimulēt, bremzēt vai sagraut, tāpēc ir būtiski turpināt "Jurista Vārda" 06.12.2012. numurā aizsākto likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" un tā interpretācijas ...
Tiesību politika
Tiesu varas likuma grozījumiem – vienprātīgs atbalsts Saeimā
Jau pēc pāris mēnešiem internetā beidzot sāks publicēt visus atklātajās tiesas sēdēs pieņemtos un spēkā stājušos tiesas spriedumus – tik cerīgs un optimistisks ir viens no jauninājumiem, ko paredz Saeimas 13. jūnijā trešajā ...
12 komentāri
Gatis Litvins
Tiesību politika
Eiropas Savienības ieteikumi Latvijas tiesu sistēmas pilnveidošanai
2013. gada 29. maijā Eiropas Komisija pieņēmusi ieteikumus Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas paredzēti, lai izvestu Eiropu no krīzes un stiprinātu izaugsmes pamatus. Ieteikumus sagatavoja Eiropas Komisijas dienesti un pieņēma komisāru ...
AUTORU KATALOGS