ŽURNĀLS Diskusija

Grozījumi paredz noteikumus attiecībā uz lietu izskatīšanas termiņu pārvaldību tiesā. Tiesas priekšsēdētājs pirms katra kalendāra gada sākuma, sadarbojoties ar tiesas tiesnešiem, plāno un nosaka tiesas darba mērķus attiecībā uz vidējiem lietu izskatīšanas termiņiem tiesā (lietu izskatīšanas termiņu standarts). Lietu izskatīšanas termiņu standartu nosaka, ņemot vērā tiesas resursus un nepieciešamību nodrošināt personas tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā un ievērojot citus lietu izskatīšanas pamatprincipus. Tiesas priekšsēdētājs apstiprina lietu izskatīšanas termiņu standartu tiesā un pārrauga lietu izskatīšanas faktiskos termiņus. Par apstiprināto lietu izskatīšanas termiņu standartu tiesas priekšsēdētājs līdz katra gada 1. februārim iesniedz informāciju Tieslietu padomei.

Turpmāk atklātā tiesas sēdē pieņemtus tiesas spriedumus pēc to spēkā stāšanās publicē mājaslapā internetā, ja likumā nav noteikts citādi. Tāpat publicē arī tiesas lēmumus Ministru kabineta noteiktajā apjomā. Publicējot tiesas nolēmumus, aizsedz to informācijas daļu, kas atklāj fiziskās personas identitāti. Tiesnesis nodrošinās, ka nolēmums, kas noformējams atsevišķa procesuāla dokumenta veidā, tiek apstrādāts un ievietots Tiesu informatīvajā sistēmā. Tiek izveidots arī tiesiskais regulējums tiesas sēžu kalendāram. Tiesu informatīvajā sistēmā izveidotajā tiesas sēžu kalendārā atzīmē sēžu datumu un laiku, kā arī informāciju par zvērināta advokāta un prokurora aizņemtību. Tiesas sēžu kalendārā veiktā atzīme par tiesas sēdes datuma un laika noteikšanu ir saistoša, plānojot lietu izskatīšanu tiesas sēdē ar tā zvērināta advokāta vai prokurora piedalīšanos, kura piedalīšanās citā tiesas sēdē jau atzīmēta tiesas sēžu kalendārā.

Likumā precizēta arī rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākās tiesas kompetence. Rajona (pilsētas) tiesa ir pirmā instance civillietām, krimināllietām un administratīvajām lietām, ja likumā nav noteikts citādi; apgabaltiesa ir apelācijas instance civillietām, krimināllietām un administratīvajām lietām, ja likumā nav noteikts citādi; savukārt Augstākā tiesa ir kasācijas instance, ja likumā nav noteikts citādi, turklāt Augstākās tiesas sastāvā ir Administratīvo lietu departaments, Civillietu departaments un Krimināllietu departaments.

Līdz ar to tiek likvidētas Augstākās tiesas palātas (līdz 2014. gada 31. decembrim ir Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta un Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta, bet no 2015. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim – Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta) un kasācijas instances tiesai saglabāts nosaukums – Augstākā tiesa. Turklāt ar likumu uzdots Ministru kabinetam izvērtēt Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas likvidācijas ietekmi uz tiesvedību krimināllietās (nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos, reformas finansiālais un materiāltehniskais nodrošinājums u.tml.) un līdz 2014. gada 1. martam iesniegt Saeimai ziņojumu par to. Līdzīgs ziņojums līdz 2015. gada 1. martam iesniedzams par Civillietu tiesu palātas likvidācijas ietekmi uz tiesvedību civillietās.

Turpmāk viena un tā pati persona var būt par rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākās tiesas priekšsēdētāju ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Paplašinās arī rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu loks – organizē tiesas darbu; veicina vienotu tiesu praksi tiesā, organizē aktuālu normatīvo aktu piemērošanas jautājumu apspriešanu un tiesu prakses analīzi; nodrošina tiesas darba atklātumu; uzrauga tiesas darbinieku darba kvalitāti un apmeklētāju apkalpošanas standartu ievērošanu tiesā; veicina profesionālās ētikas normu ievērošanu un to vienotu izpratni tiesā; iesniedz Tiesu administrācijai pieprasījumus tiesas iestādes darbības materiāltehniskajai nodrošināšanai; saskaņā ar apgabaltiesas priekšsēdētaja lēmumu rajona pilsētas priekšsēdētājs norīko tiesnesi veikt izmeklēšanas tiesneša pienākumus uz laiku līdz trim gadiem. Turklāt tiesas priekšsēdētājs varēs: pārbaudīt procesuālo termiņu ievērošanu tiesneša tiesvedībā esošajās lietās, kā arī lietu kārtošanas atbilstību normatīvo aktu, tai skaitā tiesu lietvedības noteikumu, prasībām; pieprasīt tiesnesim paskaidrojumu par tiesneša darba organizācijas un citiem jautājumiem šajā pantā noteiktās kompetences ietvaros; dot tiesnesim rīkojumus, kas saistīti ar tiesneša darba organizāciju amata pienākumu izpildei; ja tiesnesis bez pamatota iemesla neveic nepieciešamās procesuālās darbības, lai nodrošinātu lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā, kā arī gadījumos, kad tiesneša plānotais termiņš nenodrošina lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā, tiesas priekšsēdētājs var uzdot tiesnesim noteikt atbilstošu termiņu, kurā, ņemot vērā lietas apstākļus, jāveic attiecīgā procesuālā darbība; pārdalīt tiesnešiem lietas saskaņā ar lietu sadales plānu. Līdzīgi uzdevumi noteikti arī Augstākās tiesas priekšsēdētājam.

Likuma ”Par tiesu varu” jaunie noteikumi vienādo visu tiesu instancēs strādājošo tiesnešu amata pildīšanas maksimālo vecumu – 70 gadi.

Ja par rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas tiesnesi ierosināta disciplinārlieta, tieslietu ministrs, saņēmis Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšlikumu, atstādina šādu tiesnesi no amata līdz dienai, kad stājas spēkā nolēmums disciplinārlietā. Ja par Augstākās tiesas tiesnesi ierosināta disciplinārlieta, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, saņēmis tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšlikumu, atstādina šādu tiesnesi no amata līdz dienai, kad stājas spēkā nolēmums disciplinārlietā. Ja kriminālprocesā tiesnesis ieguvis procesuālo statusu – persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, viņš tiek atstādināts no amata pienākumu pildīšanas ar brīdi, kad attiecīgā tiesa saņēmusi procesa virzītāja paziņojumu (informāciju), līdz krimināltiesisko attiecību noregulējumam kriminālprocesā.