Ik pa laikam juristu aprindās uzvirmo atgādinājums par to, ka 2013. gads ir Latvijas Civillikuma (turpmāk – CL) jubilejas gads,1 un tādēļ ir svarīgi apzināt CL veidotāju atstāto mantojumu un tā aktualitāti mūsdienās. Juristi atzīst, ka civiltiesību tematikai vēl joprojām reti tiek veltīti aktuāli pētījumi. Tādēļ autore rakstam atvēlētajās slejās pievērsīsies līdz šim mazāk analizētajai CL daļai – Ievadam. Ja katrai no CL četrām daļām ir veltīti sevišķi komentāri kā pirmskara, tā mūsdienu autoru darbos, kas publicēti iespaidīgos sējumos, tad CL Ievada normu komentāri atrodami vien atsevišķās publikācijās.
Pirmās atziņas par CL Ievadu publicētas jau pirms Otrā pasaules kara.2 Pēc CL Ievada atjaunošanas spēkā 1992. gadā par starptautiskajām privāttiesībām, jo īpaši kolīziju tiesību jautājumiem, teorētisku interesi izrāda tikai daži pētnieki. Starptautisko privāttiesību doktrīnas veidotājs Latvijā profesors Dr.hab.iur. Juris Bojārs kolīziju tiesību problēmas ir aplūkojis savās monogrāfijās. Reizi pa reizei arī citu autoru publikācijas ir atrodamas atsevišķos izdevumos. Dr.iur. Baiba Rudevska ir norādījusi, ka ar to ir par maz, lai veicinātu šīs sarežģītās un kompleksās tiesību disciplīnas spēju rast stabilu vietu Latvijas tiesību zinātnē un praksē.3 Tādēļ ar šo publikāciju autore vēlas pievērst lasītāju interesi starptautisko privāttiesību attīstībai, problēmām un modernizēšanas nepieciešamībai.
XIX gadsimta beigās par klasisko starptautisko privāttiesību teorijas pamatlicēju dēvētā Fridriha Karla fon Savinjī (vāc.: Friedrich Carl von Savigny, 1779–1861) traktāta par kolīziju tiesībām Edinburgas izdevuma sastādītāji norādīja: "Raugoties no dažādiem viedokļiem, mums tiesību zinātnē ir jāatzīst vajadzība pēc mūsu priekšteču darbu pārskatīšanas, lai atmestu nepatieso un patiesajam piešķirtu ilgstošu nozīmi. Tas mums dod iespēju atrast mūsu problēmu vispārēju risinājumu."4 Piekrītot minētajai atziņai, autore aplūko Latvijas CL Ievada normas to vēsturiskā skatījumā, salīdzina situāciju Latvijā ar tuvāko kaimiņvalstu un citu pasaules valstu starptautisko privāttiesību kodifikācijas pieredzi.
1. Civillikuma Ievada tapšanas apstākļi un priekšvēsture
Par to, kad tieši Latvijā meklējami starptautisko privāttiesību pirmsākumi, līdz šim zinātniski pētījumi nav veikti. Tomēr pavisam noteikti var apgalvot, ka ar Baltijas Vietējo likumu kopojuma (kr.: Свод местных узаконений губерний Остзейских, vāc.: Provincialrecht des Ostseegouvernements) jeb Baltijas provinču likumu III daļas (turpmāk – BVLK III daļa) spēkā stāšanos Latvijas teritorijā, izņemot Latgali, pirmo reizi vienotā kodifikācijā apkopotas kolīziju normas. BVLK III daļa stājās spēkā 1865. gada 1. jūlijā un pastāvēja kā subsidiārs normatīvs akts visā Baltijā.5 Latgalē spēkā bija Krievijas civiltiesības – 1832. gada Krievijas impērijas Likumu krājumu X sējuma 1. daļa.6 Ievērojot tiesību pēctecības principu, pēc Latvijas Republikas nodibināšanas agrākie Krievijas impērijas likumi, kas bija spēkā Latvijas teritorijā un tika pieņemti līdz 1917. gada 24. oktobrim (pēc Juliāna kalendāra), saglabāja savu spēku.7
BVLK III daļas Ievadā ietvertie noteikumi par tiesisko normu kolīzijām pēc tiesību apgabaliem, to piemērošanu un iztulkošanu atgādina CL Ievada saturu. Atšķirība tā, ka BVLK III daļas Ievads bija veidots tā, lai regulētu tiesību kolīziju jautājumus Krievijas impērijas likumu un Baltijas guberņu – Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas – tiesību starpā. BVLK III daļas Ievada mērķis bija risināt tiesību normu kolīzijas starp dažādiem apgabaliem teritoriāli vienotas jurisdikcijas ietvaros, nevis starp dažādām tiesību sistēmām, kā tas ir pieņemts starptautiskajās privāttiesībās. Šāda veida pieeja kolīziju tiesību jautājumu risināšana atbilda tā laika starptautisko privāttiesību izpratnei un attīstībai Krievijas impērijā.
Atšķirībā no Rietumeiropas valstīm – Itālijas, Francijas, Vācijas, Nīderlandes un citām valstīm – Krievijas impērijā kolīziju tiesību jautājumi kļuva aktuāli tikai XIX gadsimta otrajā pusē, kad Kazaņas universitātes zinātniskajos pierakstos "Krievu civiltiesību lasījumi" tika publicēti vairāki aktuāli starptautisko privāttiesību pētījumi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes