ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

13. Augusts 2013 /Nr.33 (784)

Civillikuma ievads: vēsture un modernizēšanas iespējas
4 komentāri
Mg.iur.
Aiga Mieriņa
LU Juridiskās fakultātes doktorante 

Ik pa laikam juristu aprindās uzvirmo atgādinājums par to, ka 2013. gads ir Latvijas Civillikuma (turpmāk – CL) jubilejas gads,1 un tādēļ ir svarīgi apzināt CL veidotāju atstāto mantojumu un tā aktualitāti mūsdienās. Juristi atzīst, ka civiltiesību tematikai vēl joprojām reti tiek veltīti aktuāli pētījumi. Tādēļ autore rakstam atvēlētajās slejās pievērsīsies līdz šim mazāk analizētajai CL daļai – Ievadam. Ja katrai no CL četrām daļām ir veltīti sevišķi komentāri kā pirmskara, tā mūsdienu autoru darbos, kas publicēti iespaidīgos sējumos, tad CL Ievada normu komentāri atrodami vien atsevišķās publikācijās.

Pirmās atziņas par CL Ievadu publicētas jau pirms Otrā pasaules kara.2 Pēc CL Ievada atjaunošanas spēkā 1992. gadā par starptautiskajām privāttiesībām, jo īpaši kolīziju tiesību jautājumiem, teorētisku interesi izrāda tikai daži pētnieki. Starptautisko privāttiesību doktrīnas veidotājs Latvijā profesors Dr.hab.iur. Juris Bojārs kolīziju tiesību problēmas ir aplūkojis savās monogrāfijās. Reizi pa reizei arī citu autoru publikācijas ir atrodamas atsevišķos izdevumos. Dr.iur. Baiba Rudevska ir norādījusi, ka ar to ir par maz, lai veicinātu šīs sarežģītās un kompleksās tiesību disciplīnas spēju rast stabilu vietu Latvijas tiesību zinātnē un praksē.3 Tādēļ ar šo publikāciju autore vēlas pievērst lasītāju interesi starptautisko privāttiesību attīstībai, problēmām un modernizēšanas nepieciešamībai.

XIX gadsimta beigās par klasisko starptautisko privāttiesību teorijas pamatlicēju dēvētā Fridriha Karla fon Savinjī (vāc.: Friedrich Carl von Savigny, 1779–1861) traktāta par kolīziju tiesībām Edinburgas izdevuma sastādītāji norādīja: "Raugoties no dažādiem viedokļiem, mums tiesību zinātnē ir jāatzīst vajadzība pēc mūsu priekšteču darbu pārskatīšanas, lai atmestu nepatieso un patiesajam piešķirtu ilgstošu nozīmi. Tas mums dod iespēju atrast mūsu problēmu vispārēju risinājumu."4 Piekrītot minētajai atziņai, autore aplūko Latvijas CL Ievada normas to vēsturiskā skatījumā, salīdzina situāciju Latvijā ar tuvāko kaimiņvalstu un citu pasaules valstu starptautisko privāttiesību kodifikācijas pieredzi.

 

1. Civillikuma Ievada tapšanas apstākļi un priekšvēsture

Par to, kad tieši Latvijā meklējami starptautisko privāttiesību pirmsākumi, līdz šim zinātniski pētījumi nav veikti. Tomēr pavisam noteikti var apgalvot, ka ar Baltijas Vietējo likumu kopojuma (kr.: Свод местных узаконений губерний Остзейских, vāc.: Provincialrecht des Ostseegouvernements) jeb Baltijas provinču likumu III daļas (turpmāk – BVLK III daļa) spēkā stāšanos Latvijas teritorijā, izņemot Latgali, pirmo reizi vienotā kodifikācijā apkopotas kolīziju normas. BVLK III daļa stājās spēkā 1865. gada 1. jūlijā un pastāvēja kā subsidiārs normatīvs akts visā Baltijā.5 Latgalē spēkā bija Krievijas civiltiesības – 1832. gada Krievijas impērijas Likumu krājumu X sējuma 1. daļa.6 Ievērojot tiesību pēctecības principu, pēc Latvijas Republikas nodibināšanas agrākie Krievijas impērijas likumi, kas bija spēkā Latvijas teritorijā un tika pieņemti līdz 1917. gada 24. oktobrim (pēc Juliāna kalendāra), saglabāja savu spēku.7

BVLK III daļas Ievadā ietvertie noteikumi par tiesisko normu kolīzijām pēc tiesību apgabaliem, to piemērošanu un iztulkošanu atgādina CL Ievada saturu. Atšķirība tā, ka BVLK III daļas Ievads bija veidots tā, lai regulētu tiesību kolīziju jautājumus Krievijas impērijas likumu un Baltijas guberņu – Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas – tiesību starpā. BVLK III daļas Ievada mērķis bija risināt tiesību normu kolīzijas starp dažādiem apgabaliem teritoriāli vienotas jurisdikcijas ietvaros, nevis starp dažādām tiesību sistēmām, kā tas ir pieņemts starptautiskajās privāttiesībās. Šāda veida pieeja kolīziju tiesību jautājumu risināšana atbilda tā laika starptautisko privāttiesību izpratnei un attīstībai Krievijas impērijā.

Atšķirībā no Rietumeiropas valstīm – Itālijas, Francijas, Vācijas, Nīderlandes un citām valstīm – Krievijas impērijā kolīziju tiesību jautājumi kļuva aktuāli tikai XIX gadsimta otrajā pusē, kad Kazaņas universitātes zinātniskajos pierakstos "Krievu civiltiesību lasījumi" tika publicēti vairāki aktuāli starptautisko privāttiesību pētījumi.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
2
komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Svins
15. Augusts 2013 / 08:25
0
ATBILDĒT
Pilnīgi piekrītu, ka uz Eiropas Savienotajām Valstīm būtu jātiecas, bet kamēr tā nav izveidota, tikmēr varētu nodibināt Baltijas konfederāciju. :)
Aiga
14. Augusts 2013 / 15:08
0
ATBILDĒT
Tas nekas.

1) ASV nepastāv unificēts SPT regulējums. Paši amerikāņu autori izdala līdz pat 4 kolīziju līmeņiem, turklāt ASV konstitūcija štatiem piešķir tiesības pieņemt savus SPT noteikumus. Kvebekā (Kanāda), Luiziānā un Oregonā (ASV), kas ietur Eiropas tiesību tradīcijas, ir savi SPT likumi, Oregonā - 2009.g.

2) Ja būs kā Jūs paredziet, tad SPT problemātika pastāvēs vienalga. Turklāt, nebūtu pareizi pasauli mērīt pēc ES olekts. Piemēram, Japānai, Krievijai, ASV vai Brazīlijai... pret to būtu savi iebildumi! Diez vai tādas vienotas tiesības jebkad pastāvēs un nevajag arī.

3) Lielai daļai ES dalībvalstu ir modernas SPT kodifikācijas. CL Ievadā (1937) ir tikai 19 panti. Tā ir (iespējams)īsākā SPT kodifikācija pasaulē! Beļģ. (2004) - 140 p.; Bulg. (2005) un Maķed.[kandidātv.](2007) - 124 p.; Nīderlande (2011) - 165 p.; Polijas (2011) - 81.

4) Teiksiet sekojam Vācijas modelim (39 p.), labi, bet Vācija vairākkārt šo Ievadu ir pārskatījusi!

5) ES saskaņoti ir tikai atsevišķi kolīziju tiesību aspekti noteiktās jomās.
Eiropa
14. Augusts 2013 / 11:57
0
ATBILDĒT
Paliela daļa jau ir saskaņota ES ietvaros un tiks saskaņotas aizvien jaunas nozares, kad ES (Eiropas Savienība) kļūs par ESV (Eiropas Savienotajām Valstīm). Starp citu, man liekas, ka uz to arī būtu jātiecas! Cita izdzīvošanas varianta Eiropai kā reģionam vienkārši nav.
Svins
13. Augusts 2013 / 17:05
0
ATBILDĒT
Kāpēc tagad neviens nerunā par tiesību saskaņošanu starp Baltijas valstīm?
visi numura raksti
Notikums
Tiesiskie argumenti un notikumu attīstība Čalovska lietā
Pagājušajā nedēļā, 6. augustā, Latvijas valdība lēma par ASV tiesas pieprasītā Latvijas Republikas pilsoņa Denisa Čalovska izdošanu. Savukārt 8. augustā Latvijas valdības pārstāvja Eiropas Cilvēktiesību institūcijās birojs ...
1 komentāri
Laura Emse-Jambuševa
Skaidrojumi. Viedokļi
Eksperta un institūcijas atzinuma došanai nošķiršana no amicus curiae
Administratīvā procesa likums (turpmāk – APL) paredz vēl divus tiesību subjektus, kas var sniegt lietā savu atzinumu, – institūciju atzinuma došanai un ekspertu. Līdzīgi kā amicus curiae, gan institūcijai, gan ekspertam ir ...
Tiesību politika
Valdība apstiprina izmaiņas Darba likumā

Valdība 6. augustā apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos grozījumus Darba likumā, kas paredz pilnveidot darba tiesiskās attiecības regulējošas normas. Tie vēl jāpieņem Saeimā.

Tiesību prakse
Eiropas Cilvēktiesību tiesas vēstule Latvijas valdības pārstāvei Eiropas Cilvēktiesību tiesā
Tiesību prakse
Par personas izdošanu Amerikas Savienotajām Valstīm
AUTORU KATALOGS