ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

5. Novembris 2013 /Nr.45 (796)

Pašvaldības principa ģenēze
11 komentāri
Dr.iur.
Artis Stucka
zvērināts advokāts 
Dipl.iur.
Rita Elksniņa
zvērināta advokāta palīdze 

Pašvaldības principa ģenēzei pašvaldību tiesību teorijā līdz šim ir pievērsta samērā neliela uzmanība. Vairumā gadījumu pētījumos samērā virspusēji tikusi aprakstīta Latvijas pirmā neatkarības perioda pašvaldību sistēma, un tikai retos gadījumos veikta šīs sistēmas izveidi ietekmējušo faktoru analīze.1 Joprojām trūkst informācijas par to, kāpēc Latvijas pirmā pašvaldību sistēma bija tieši tāda, kāda tā radās. Tomēr tas nebūt neliecina par šā jautājuma izpētes aktualitātes trūkumu, jo pašvaldību vēstures izzināšana daudz precīzāk ļauj izprast paša pašvaldības principa būtību un tā jēdzienisko saturu. Turklāt pirmā Latvijas pašvaldību sistēma kalpoja par pamatu pašvaldības sistēmas izveidei mūsdienu Latvijā. Šobrīd spēkā esošajam likumam "Par pašvaldībām" ir ievērojama līdzība ar 1930. gada Pilsētu pašvaldību likumu.

Šā pētījuma mērķis ir identificēt pašvaldības principa izcelsmes pirmsākumus, kā arī iezīmēt pašvaldības principa kopējo vēsturi Eiropā un tā līdzību daudzās valstīs ietekmējošos faktorus, kam ir bijusi ievērojama loma arī Latvijas pirmās pašvaldību sistēmas izveidē un ģenēzē.2 Pētījuma izklāsts ir strukturēts divās nodaļās. Pirmajā nodaļā aprakstīti pašvaldības principa rašanās pirmsākumi. Savukārt otrajā nodaļā – mūsdienu pašvaldības principa ģenēze. Beigās formulēti pētījumā izdarītie galvenie secinājumi.

 

I. Pašvaldības principa pirmsākumi

Pašvaldība kā sabiedrības grupas pašorganizēšanās forma pastāv kopš ļoti seniem laikiem, un tās izcelšanās tiek skaidrota dažādi. Piemēram, vācu tiesību zinātnieks Makss Geiss (Max-Emanuel Geis) pašvaldību izcelšanos skaidro ar cilvēku vajadzību pēc drošas eksistences un cilvēku socializācijas procesiem: "Senos laikos no ģints attīstījās ciemati, kas kalpoja eksistences nodrošināšanai un aizsardzībai pret savvaļas zvēriem, ienaidniekiem un nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Drīz vien to papildināja ģeogrāfiski noteiktas ekonomiskās kopienas funkcijas, kuras ietvaros darba dalīšana un maiņas tirdzniecība piešķīra kopā dzīvošanai mērķtiecīgu struktūru. Kopīgu tiesību (piem., zemes kopīpašuma tiesība) un pienākumu (piem., pienākumu piedalīties ugunsdzēsībā vai dambju būvniecībā) izveidošanās skaidri atspoguļo teritoriālās kopienas kā aizsardzības un eksistences nodrošināšanas veida raksturu."3

Savukārt krievu vēsturnieki uzskata, ka teritoriālo kopienu pašpārvaldes formu rašanās pamatā bija nepieciešamība nodrošināt cilvēku augošās ikdienas vajadzības, ko varēja apmierināt tikai lielas sociālas grupas ietvaros (piem., zemes apstrādes darbi). Katra tāda kopiena apvienoja vairākas noteiktā teritorijā dzīvojošas ģimenes. Attīstoties feodālismam, pakāpeniski šīs teritoriālās kopienas nokļuva feodāļu varā un to apsaimniekotās teritorijas kļuva par valsts daļām.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
0
komentāri (11)
11 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jurčiks
6. Novembris 2013 / 20:51
0
ATBILDĒT
Tiešām nemani atšķirību starp faktu konstatāciju (norādot atšķirību starp Seska un Zebiekšķa tekstiem) un Zebiekšķa personisku uzbraucienu Seskim, definējot viņu kā \"nožēlojams, bezdievīgs cilvēciņš - alkoholiķis kurš sit savu sievu un bērnus...\"???
Kalks
6. Novembris 2013 / 13:14
0
ATBILDĒT
No iepriekšminētā neizbēgami izdarāms slēdziens, ka Jurčiks, pārmetot (uzbraucot) nabaga Zebiekstim (komentāru autoram), sliktu toni pats ir viens makten neaudzināts indivīds.

Un tāds, uzbraucot nabaga Jurčikam, tikpat neizbēgami esmu arī es.
Jurčiks
6. Novembris 2013 / 12:43
0
ATBILDĒT
Ironizēšana PAR TĒMU (kā to dara Seskis) nav sliktais tonis. Uzbraucieni komentāru autoriem(kā to dara Zebiekstis) - ir.
andria
6. Novembris 2013 / 08:44
0
ATBILDĒT
izskatās, ka jurista vārds palicis par kaut kādu izklaides vietu komentētājiem, kas raksta bez jēgas......Manā skatījumā, šis nav tas saits, kur vajadzētu pieļaut šādu ikdienas bezjēdzīgu komentāru pievienošanu juristu un citu speciālistu sagatavotiem rakstiem.
fretka
5. Novembris 2013 / 21:55
0
ATBILDĒT
varbuut labaak par Ritu parunaasim, taa ir taa pati modele vai kaa ? :D
No malas
5. Novembris 2013 / 15:00
0
ATBILDĒT
Kolēģi, lūgtum pievērsties pašvaldību tēmai, Seska brīnišķo personību tomēr atstājot paēnī..
Zebiekstis
5. Novembris 2013 / 14:39
0
ATBILDĒT
Tas tādēļ, ka nepazīstat šo kungu personīgi. Man ir tā nelaime ar viņu pazīties un jāteic, ka tas ir nožēlojams, bezdievīgs cilvēciņš - alkoholiķis kurš sit savu sievu un bērnus, aizraujas ar laimes spēlēm, urbina degunu un piekopj melno maģiju.
nepiekrītu
5. Novembris 2013 / 13:06
0
ATBILDĒT
Seskis rullē!!
Zebiekstis
5. Novembris 2013 / 12:23
0
ATBILDĒT
Kā kāds kungs norādīja pie Seska komentāriem citā vietā, Seskis pirmsšķietami (prima facie)ir tipisks latviešu inteliģentiņš - garīgs un fizisks impotents, kas to tik vien spēj kā ar trollību nodarboties.
Sajūsma
5. Novembris 2013 / 11:12
0
ATBILDĒT
Seski,

atkal nopriecājos par Taviem komentāriem. Aizvien jaunas šķautnes - tagad arī latīņu valodā. Paguvi vēl pie Šulca mācīties vai arī vienkārši esi no tādas ģimenes, kur šāds audzināšanas un inteliģences līmenis ir pašsaprotams?

Nu, atklāj taču beidzot sevi!

Publika ir uzkarsēta un lauž krēslus...
Seskis
5. Novembris 2013 / 11:00
0
ATBILDĒT
Raksts ir ievads ļoti interesantā un aktuālā tematikā - patvaldības loma un tās ģenēze mijiedarbībā ar Valsts un konkrēta indivīda tiesisko statusu.

Peripetijas saistībā ar Rīgas domes manipulācijām par Rīdzinieku kartes ieviešanu ir aizskārušas daudzu Latvijas iedzīvotāju, arī manu, sāpīgo vāti atbildes meklējumos uz jautājumu - kas es esmu?

Ja Rīgā esmu algots darbinieks ar tiesībām izvēlēties savu dzīvesvietu, tad nodokļus maksāju savam pagastam, gan ienākuma nodokļus, gan arī nekustamā īpašuma nodokli. Tiesisko situāciju sarežģī apstāklis, ka lauku mājas, kur esmu deklarēts, atrodas bijušās muižas teritorijā, bet tagadējā muižas mantiniece - barona lielskundze atjaunoja īpašuma tiesības uz muižu. Barona lielkundze, kura vienlaikus darbojas patvaldībā kā vēlēta deputāte, uz reizi paziņoja, ka deklarētās dzīvesvietas maiņa nav iespējama, jo man nav lemšanas tiesības, esmu runājoša lieta (res instrumentalis)un man piederošais nekustamais īpašums (Fiscus) ir tikai fikcija,jo viss kopš senlaikiem piederot muižai, savukārt pagasta sekretāre par deklarēšanos Rīgā pat dzirdēt negribēja, paziņojot, ka atrodos lopa stāvoklī (status noscalis) un esmu pagasta īpašums. Īrētā dzīvokļa īpašnieks Rīgā deklarēties neļauj, jo pagasts jebkurā brīdī varot vērst lietas vindikācijas prasību par manu izprasīšanu no Rīgas pilsētas jurisdikcijas.

Tā nu esmu pilnīgā neziņā par savu tiesisko statusu!
visi numura raksti
Rasma Zvejniece, Augstākā tiesa
Notikums
Tiesnešu konferencē – par tiesu darba aktualitātēm
Piektdien, 1. novembrī, notika gadskārtējā Latvijas tiesnešu konference, kurā piedalījās 360 no kopumā 559 Latvijas tiesnešiem – no Augstākās tiesas, apgabaltiesām, rajonu (pilsētu) tiesām un zemesgrāmatu nodaļām. Uz konferenci ...
8 komentāri
Jānis Stradiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Piezīmes par nacionālo identitāti, Satversmes preambulas projektu un latviešu nācijas likteni
Esmu uzaicināts izteikties par Dr. Egila Levita piedāvātās Latvijas Satversmes preambulas iespējamo tekstu. E. Levits ir izcils Eiropas mēroga jurists, un viņa izstrādātais teksts, saprotams, no juridiskā viedokļa ir meistardarbs, par ko ...
1 komentāri
Informācija
"Jurista Vārda" pētniecisko darbu konkursa noslēguma pasākums
Žurnāla “Jurista Vārds” astotā pētniecisko darbu konkursa noslēguma pasākums notiks 2013. gada 12. novembrī pulksten 16.00 Latvijas Tiesnešu mācību centrā – Mārstaļu ielā 19, 3. stāvā. Pasākuma laikā konkursa komisija ...
Ekonomikas ministrija
Tiesību politika
Uzņēmējdarbībai draudzīgāka valsts, bet strīdu izšķiršana joprojām ilga
Jaunākajā Pasaules Bankas Doing Business 2014 pētījumā, kura atskaites periods ir no 2012. gada 2. jūnija līdz 2013. gada 1. jūnijam, 189 valstu konkurencē Latvija ierindota augstajā 24. vietā, kas ir par pozīciju augstāk nekā ...
Aleksandrs Berjozkins
Skaidrojumi. Viedokļi
Prasības pirmšķietamās pamatotības izvērtēšanas robežas prasības nodrošināšanas stadijā
Prasības nodrošināšanas stadijā tiesai nav jākonstatē, ka prasības apmierināšanas iespējamība ir lielāka par tās noraidīšanas iespējamību. Tiesību normu piemērotājiem civilprocesuālās tiesvedības ietvaros minētā tēze ...
AUTORU KATALOGS