Var jau ar vieglu garu izveidot labo nodomu sarakstu "Jaunā gada lēmumi, kas padarīs dzīvi labāku" un uzskatīt, ka viss mainīsies pats no sevis. Tomēr jauna kalendārā gada sākums vispirms aicina atskatīties uz aizvadītajā gadā paveikto. Februāra sākums tradicionāli ir tas laika posms, kurš ļauj ar vēsu prātu aptvert sezonas aktualitātes. Lai gan liels profesionāls izaicinājums būtu pētījums par tieslietu modi, tomēr, paturot prātā atziņu, ka "mode ir kolektīvs ārprāts",1 aprobežošos ar novērojumu, ka jurisprudencē pagājušās sezonas aktualitāte ir un paliek nemainīga – modē ir Satversmes grozīšana un reformu pieteikšana.
Savukārt tiesību zinātnē vēl joprojām par modes tendenci tiek atzīti starpdisciplinārie un daudzdisciplinārie aspekti. Proti, "zinātni mūsdienās ietekmē konteksts jeb plašāka darbības vide – zinātni var izmantot politikas veidošanā, tehnoloģiju attīstīšanā, ekonomiskajā izaugsmē. Starpdisciplināra pieeja aizvien biežāk tiek uzsvērta kā būtiska nepieciešamība pētnieciskajā darbā"2. Tātad klasiskos tiesību jautājumus var risināt ar novatoriskiem paņēmieniem.
Šajā rakstā ieskicētas pārdomas par žurnālā "Jurista Vārds" publicēto rakstu "Satversmes preambulas projekts, mode, progress un kristīgās vērtības"3 sasaistē ar sociālo tīklu "pērli", kura postulē: "Mūsu attiecības ir psiholoģiskas. Viņš ir psihs, savukārt es – loģiska." Šis sociālais fons un notikumu gaita vedināja paraudzīties uz tiesību jautājumiem caur psiholoģijas prizmu un noskaidrot, vai par pamatotu var atzīt pieņēmumu, ka konstitucionālais likumdevējs ir emocionāls, savukārt Latvijas Republikas Satversme (turpmāk – Satversme) – loģiska.
Doktrinārās un metodoloģiskās piezīmes
Doktrīna par tiesību normu psiholoģiskajiem aspektiem nebūt nav jauns koncepts Latvijas tiesību sistēmā. Par jaunu un oriģinālu ideju to varēja uzskatīt XX gadsimta sākumā,4 savukārt par Latvijas tiesību sistēmā ievērojamu modes tendenci tas kļuva, pateicoties Leo Petražicka grāmatai "Tiesību un valsts teorija sakarā ar mācību par morāli (uz emocionālās psīcholoģijas pamatiem)". Ieskicējot šīs modes tendences galveno ideju, jānorāda, ka psiholoģiskā tiesību skola atklāj tiesību psihisko avotu, uzsverot, ka tiesības ir sarežģīti sevišķa veida emocionālie un intelektuālie procesi – tiesības reāli eksistē cilvēka psihē. Psiholoģiskās tiesību skolas pārstāvji uzskata, ka tiesības nav nekas cits kā materializējušās emocijas, kas rada priekšstatus par pienākumiem un tiesībām. Arī profesors Kārlis Dišlers bija aizrāvies ar šīm idejām.5
Psiholoģiskās tiesību skolas pamatpostulāti tiek atzīti arī mūsdienu tiesībpolitikā. Piemēram, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis 2009. gada 14. maijā paziņoja, ka nav pieļaujams par 50 procentiem samazināt vecāku pabalstus arī tiem vecākiem, kuri šos pabalstus jau saņem, tāpēc gan strādājošiem, gan nestrādājošiem vecākiem par bērniem, kas dzimuši līdz 1. jūlijam, piešķirtie pabalsti tiks izmaksāti līdzšinējā apmērā. Citāds risinājums "nav atbalstāms ne no tiesiskā, ne no emocionālā viedokļa".6 Savukārt Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris lietā Nr. 2009-44-01, paužot savas atsevišķās domas, secināja: "[..] jau apstrīdētās normas tapšanas laikā nebija šaubu, ka attiecīgais risinājums nav pieļaujams ne tiesiski, ne emocionāli, [tad] šāda norma neatbilst tiesiskās paļāvības principam un tātad arī Satversmei."7
Šajā rakstā ietverto tiesībpolitikas vērojumu analīzē ņemta vērā atziņa, ka "jebkura likuma pieņemšana ir politiska kompromisa rezultāts",8 proti, katra tiesiskā regulējuma pamatā ir noteikta politiska izšķiršanās, kas savukārt ir balstīta uz politiskiem apsvērumiem. Politiski apsvērumi var tikt ņemti vērā, piemērojot ne tikai vispārējos tiesību principus, bet arī tiesību pamatavotus – normatīvos tiesību aktus.9 Tādējādi politiski apsvērumi tiks aplūkoti kopsakarā ar juridisko argumentāciju.
| Pienākums būt uzticīgiem konstitūcijai attiecas uz visiem – pilsoņiem, amatpersonām, valsts orgāniem. |
Lai raksturotu Satversmes psiholoģiju, tiks aplūkoti 11. Saeimas darba kārtībā iekļautie Satversmes grozījumu projekti, kā arī konstitucionālā likumdevēja motīvi – tiktāl, ciktāl tos iespējams izdibināt no Saeimas sēžu stenogrammām.
Satversmes loģika
Atziņa, ka "Satversme ir vienots veselums un tajā ietvertās normas tulkojamas sistēmiski",10 ļāvusi attīstīt Satversmes vienotības principu kā augstāka juridiskā spēka normu iztulkošanas paņēmienu.11 Vienlaikus šī atziņa raksturo Satversmes psiholoģisko struktūru – Satversmes loģika kā domāšanas forma. "Tā psihiskā parādība, ko sauc par domāšanu, ir ārkārtīgi sarežģīta psihiska norise, un tās attīstības gaita gaužām lēna."12 Pēc būtības "domāšana ir tāda psichiska darbība, kurā no ārpasaules dabūtie noskārtumi un idejas tiek salīdzināti, dalīti, sakausēti un saistīti, ar nolūku lietas un parādības izprast un atrast viņu nozīmi".
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes