ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

25. Februāris 2014 /Nr.8 (810)

AS “Latvijas Gāze” kā nesakārtota tiesiskā regulējuma un negodprātīgu dabasgāzes lietotāju ķīlniece
11 komentāri
Māris Onževs
LU Juridiskās fakultātes doktorants, zinātniskā grāda pretendents 

Raksta mērķis ir sniegt "Jurista Vārda" lasītājiem ieskatu dabasgāzes piegādes tiesiskajā regulējumā, kā arī ilustrēt praktiskas problēmsituācijas, ar kurām akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" (turpmāk – Latvijas Gāze) pastāvīgi saskaras, piegādājot dabasgāzi un nesaņemot samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem.

Raksta pirmajā daļā ir aplūkotas saturiski nozīmīgākās tiesību normas, kas atšķirībā no tradicionāli privāttiesiskajās attiecībās pastāvošās plašās pušu privātautonomijas nosaka imperatīvus nosacījumus attiecībā uz norēķiniem par piegādāto dabasgāzi. Raksta otrajā daļā ar praktiskiem piemēriem ir ilustrētas problēmas, kas, no vienas puses, izceļas neelastīgā un nesamērīgā dabasgāzes piegādes tiesiskā regulējuma dēļ, savukārt, no otras puses, ir saistītas ar Latvijas Gāzes pienākumu ievērot Konkurences padomes noteiktos tiesiskos pienākumus piegādāt dabasgāzi.1 Proti, 2013. gada 1. oktobrī Konkurences padome pieņēma lēmumu Nr. E02-48, citastarp nosakot, ka Latvijas Gāze nav tiesīga piemērot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – Regulators) ilgstoši apstiprināto dabasgāzes piegādes priekšnoteikumu – parādsaistību neesamību par konkrētajā objektā iepriekš saņemto dabasgāzi (turpmāk – Gāzes piegādes nosacījums). Visbeidzot, raksta noslēgumā ir piedāvāti risinājumi, lai nodrošinātu Latvijas Gāzes un eventuāli nākotnē arī citu dabasgāzes piegādātāju efektīvu un taisnīgu Satversmes 105. pantā ietverto tiesību uz īpašumu aizsardzību.

 

1. Dabasgāzes piegādes tiesiskā regulējuma nesamērīgums kā objektīvs parādsaistību izveidošanās pamats

Dabasgāzes piegādes kā sabiedriskā pakalpojuma regulējums būtiski atšķiras no citiem brīvajā tirgu pieejamajiem pakalpojumiem. Kaut arī starp dabasgāzes piegādātāju un pakalpojuma saņēmējiem pēc juridiskās uzbūves un uzņemto saistību struktūras pastāv privāttiesiskas attiecības, saturiski pušu rīcības brīvība izvēlēties līguma izpildes nosacījumus ir būtiski ierobežota. Dabasgāzes pakalpojuma sniedzējs un saņēmējs nav tiesīgi vienoties ne par pakalpojuma cenu (tarifu), ne arī citiem būtiskiem uzņemto saistību izpildes noteikumiem, tai skaitā maksāšanas kārtību, saistību neizpildes sekām un dabasgāzes pārtraukšanas kārtību.

Citiem vārdiem, lai "aizsargātu" dabasgāzes lietotājus, gan Enerģētikas likumā, gan likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem" (turpmāk – Regulatoru likums), gan arī Ministru kabineta 2008. gada 16. decembra noteikumos Nr. 1048 "Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi" (turpmāk – Noteikumi Nr. 1048) ir ietvertas dabasgāzes piegādi regulējošas tiesību normas, kuras neļauj ne pakalpojuma sniedzējam, ne arī tā saņēmējiem pielāgot rīcību atkarībā no konkrēta klienta individuāliem apstākļiem.

Lai gan konceptuāli nevar pastāvēt iebildumi pret sabiedrisko pakalpojumu jomā pastāvošās līguma noslēgšanas brīvības samazināšanu, tomēr ikvienai tiesību normai, kas ierobežo tiesības kādai no pusēm, ir jābūt ar leģitīmu mērķi. Turklāt noteiktajiem līgumattiecību ierobežojumiem ir jābūt ekonomiski pamatotiem un samērīgi jāsabalansē pušu intereses.2 Neraugoties uz minēto, pēc iepazīšanās ar tiesisko regulējumu dabasgāzes piegādes nozarē var secināt pretējo. Proti, Latvijas Gāzei kā dabasgāzes piegādātājai ir noteikts imperatīvs pienākums uzņemties nepārtrauktu komerciālo risku vairāku desmitu miljonu eiro apmērā, pretim nesniedzot nekādus tiesiskās aizsardzības mehānismus un iespējas jau laicīgi novērst parādu veidošanās risku. To ir iespējams ilustrēt ar īsu, taču koncentrētu ieskatu norēķinu par dabasgāzi būtiskākajos noteikumos.

Parādsaistības par dabasgāzi rodas nevis no Latvijas Gāzes nevēlēšanās piedzīt parādus, bet gan pastāvošās pēcapmaksas norēķinu sistēmas dēļ.

1.1. Pienākums piegādāt dabasgāzi ar gandrīz divu mēnešu pēcapmaksu

Latvijas Gāze piegādā dabasgāzi aptuveni 443 000 klientiem, no kuriem absolūtais vairākums – ne mazāk kā 432 000 klienti – ir mājsaimniecības dabasgāzes lietotāji.3 Atbilstoši Noteikumu Nr. 1048 84. punktā noteiktajam "mājsaimniecības lietotājs norēķinās ar sistēmas operatoru par kārtējo norēķinu periodu līdz nākamā norēķinu perioda divdesmitajam datumam", t.i., līdz nākamā kalendārā mēneša divdesmitajam datumam.4 Savukārt saskaņā ar Noteikumu Nr. 1048 85. punktu, ja dabasgāzes lietotājs līdz minētajam laikam nav izpildījis saistības norēķināties par dabasgāzi, Latvijas Gāzei nav tiesību pārtraukt dabasgāzes padevi, bet gan pēc minētā datuma iestāšanās rakstveidā ir jābrīdina lietotājs par parādsaistībām un jādod iespēja vēl piecas dienas norēķināties par saņemto pakalpojumu. Tādējādi ikviens dabasgāzes lietotājs, kurš noslēdz līgumu ar Latvijas Gāzi, iegūst tiesības norēķināties par pakalpojumu ar pēcapmaksu gandrīz divu mēnešu garumā, minētajā laika posmā ne tikai nemaksājot par Latvijas Gāzes kapitāla lietošanu, bet arī nesniedzot nekādas garantijas par uzņemto saistību vēlāku izpildi.

Šāda pēcapmaksas norēķinu kārtība ir galvenais iemesls parādsaistībām par piegādāto dabasgāzi. Ilustrējot pēcapmaksas norēķinu sistēmu finansiāli, atzīmējams, ka Latvijas Gāzei pēc katra norēķinu perioda beigām, t.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
0
komentāri (11)
11 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jons
1. Marts 2014 / 18:14
0
ATBILDĒT
atvaionojos par paŗakstīšanās kļūdu: ''Ja jau LG darbību ''neattaisnoja'' lG'' vietā jābūt ''Ja jau LG darbību ''neattaisnoja'' AT''
Jons >ZD
1. Marts 2014 / 18:12
0
ATBILDĒT
:)
Ja jau Māris Onževs ir piedāvājis tik daudz priekšlikumu, tad par ko sūdzēties LG? :D
Tūlīt tiks LG pacelts vēja spārnos un 32 mijonu vietā būs 50 miljoni:)
Smieklīgi, kad jurists uzraksta aizstāvības rakstu LG pretlikumībām (nu labi labi, mēģināts ''korekti'' aizstāvēt LG, ir minēti normatīvie akti,dēļ kuriem LG ''smagi'' iet un vēl, un vēl visvisādas sāpes), bet galarezultātā kāds ir pienesums?
Tā kā esmu ''parasts delfu komentētājs'', tad kāpēc no manis jāgaida kautkādi skaidrojumi?
Ja jau LG darbību ''neattaisnoja'' lG un KP, tad jau laikam, ko es kā fiziskā persona vairāk varu pateikt?
Man pietiek, ka es pasaku to, ko lielākā daļa domā par šo rakstu, bet nenolaižas līdz tam, lai par to rakstīt :)
Paldies par novēlējumu, brīvdienas ir ļoti jaukas :)
Nekā personīga
28. Februāris 2014 / 16:45
0
ATBILDĒT
godīgi sakot, tāds lēts PR raksts. No topošā doktoranta biju gaidījis ko vairāk nevis vāji argumentētu atreferējumu par publiskajā vidē pieejamo informāciju.
Varbūt ar šo rakstu topošais doktorants ko nopelnīja, bet zaudējums ir daudz lielāks - vāja snieguma demonstrēšana sava aroda brāļu un māsu vidū.
Ko lai saka, žēl topošā doktoranta.
Jons > ZD
28. Februāris 2014 / 11:23
0
ATBILDĒT
Māris Onževs ir tas, kurš analizē parādu rašanās cēloņus, tajā pat laikā viņš pats nepiedāvā/nepasaka, ko tad LG ir izdarījis, lai tāda situācija nerastos, ka parādi pieaug.
Ja es neko nerakstu par ‘’rakstā paustās atziņas par parādu rašanās īpaši labvēlīgo vidi dabasgāzes piegādē ir nepamatotas’’, tad var saprast, ka tās mani neinteresē. Es gribu redzēt, ko piedāvā speciālists šajā jomā!
Piemērs… Kad kāds iet pie priekšnieka un viņam saka, ka ir problēma ir un gaida tikai risinājumu, bet tajā pat laikā nepiedāvā, kā to problēmu risināt, tad laikam priekšnieks nedomās labi par tādu darbinieku. Arī te, ir pateikts, ka ir slikti, bet nav pārdomu par to, kā tad to situāciju bez šantāžas (aga, re i atkal var pieminēts spriedumu, kurā pateikts, ka šantažēt nav labi) atrisināt.
Tas, ka tiesas konkrētajā gadījumā vērtē AA ir saprotams un strīds par to nav, bet saturiski arī ir skaidrs, ka AA atcelšana nozīmē arī praktisko pusi LG – novērst pārkāpumus viņu darbībā.
ZD > Jons > ZD
28. Februāris 2014 / 12:28
0
ATBILDĒT
ehh, piektdiena dara savu.. jau sev nosolījos neielaisties ar Jums diskusijās, bet Jūsu nepiekāpīgā vēlme par visu cenu rudens talkā bērt kopā kastaņus ar kartupeļiem iedvesmo :)
Iespējams, Jūs pats labi saprotat, iespējams, izliekaties, ka nesaprotat, bet objektīvi jebkuram ir skaidrs, ka parādi sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem vienmēr bija, ir un būs. It sevišķi, ja valsts liek pakalpojumu sniegt ar pēcapmaksu un visiem. Bez izņēmuma. Jautājums ir – kā tos maksimāli mazināt. Tādēļ rakstā ir sniegta atbilde un piedāvāti risinājumi, ko darīt, lai parādi nerastos vai vismaz tiktu būtiski samazināti. Lūk, arī atbilde uz Jūsu neatrastajiem risinājumiem, par ko sabēdājāties.. saskaitīju, vismaz pieci konkrēti risinājumi piedāvāti : )
ja gribat zināt, ko LG šobrīd jau dara, nezinu, nav ne mazākās nojausmas. pieļauju, ka to pašu, ko pārējie pakalpojumu sniedzēji – staigā pa bezjēdzīgām tiesām, kur vairumā gadījumu rezultāts beigās būs neizpildāms izpildraksts pie zti. Lai izteiktu pārmetumus, ka LG nedara pietiekami, lūdzu, pamatojiet. Citādi atkal Jūsu vārdi ir bez seguma, tikai tukša novirzīšanās no raksta tēmas
Un.. ķeriet dzīvi mierīgāk - izbaudiet brīvdienas, iesaku apmeklēt grāmatu izstādi Ķīpsalā (šogad sola daudz labas grāmatas : ) Veiksmi!
Livux
28. Februāris 2014 / 08:31
0
ATBILDĒT
Rakstā minētās problēmas ir jārisina citā ceļā, nevis piespiedu kārtā cedējot vecos parādus jaunajam objekta īpašniekam.
Jons
27. Februāris 2014 / 17:14
1
ATBILDĒT
Ja izlasa AT spriedumu, tad daudzas lietas paliek skaidras un liekas pārdomas neradīsies, un jēga kaut ko parādīt pati par sevi pazudīs (tas tā korektāk izsakoties) jeb viss, kas sarakstīts par to cik ‘’smagi’’ iet LG ir smieklīgs.
Ja jau baidies/nemāki strādāt ar parādniekiem, pilnveido sistēmu/organizē darbu, kurā savlaicīgi pamani nemaksātāju un reaģē, nevis rupji pārkāpj jaunā īpašnieka tiesības, to šantažē, lai samaksā iepriekšējā īpašnieka parādu. Attiecīgi, ja nespēj organizēt darbu, tad pats vainīgs (tiesa pat to norādīja – arī no tā izriet secinājuma, ka LG nespēja tiesā pamatot savus argumentus!?), un smieklīgi izskatās, ka tāds liels uzņēmums (ar pārdesmit miljonu gada peļņu) vaino citus…
Nu re tagad arī sanāk pēc būtības bezjēdzīga sarakste (arī no manas puses), jo AT to visu daudz pamatīgāk pateica (ja kas, KP arī tā pateica).
ZD > Jons
28. Februāris 2014 / 10:21
0
ATBILDĒT
vienā ziņā gan Jums ir taisnība - bezjēdzīga un pat nedaudz apsēsta ir Jūsu vēlme meklēt visas atbildes AT nolēmumā : ) Labi zināt, ka administratīvajā procesā tiesa pārbauda nevis tiesiskā regulējuma nekonsekvenci, bet gan konkrēta aa tiesiskumu, kuru attiecīgos faktiskajos apstākļos izdot valsts pārvaldes iestādes, nevis LG : )

ja vēlaties būt konstruktīvs, nevis delfu stila komentētājs, lūdzu – argumentus studijā! Kādēļ rakstā paustās atziņas par parādu rašanās īpaši labvēlīgo vidi dabasgāzes piegādē ir nepamatotas? līdz šim neesmu no Jums nevienu pašu ideju dzirdējis, izņemot tukšu bļaustīšanos par parādnieku darba organizēšanu un tamlīdzīgas blēņas..
Jons
27. Februāris 2014 / 09:37
1
ATBILDĒT
Saprotu, ka vajag rakstīt, lai būtu uzrakstīts kaut kas, jo ‘’tā taču atstāt nevar’’, ka LG zaudē. Bet tad vismaz varētu juridiski uzrakstīt, savādāk lasi rakstu un pilnībā neko neredzi, kā tad ir mēģināts atspēkot Augstākās tiesas spriedumā (SKS-676) minētais. Bet, ja nav mēģināts atspēkot, tad LG mēģina vēl pateikt, ka viņi ir balti un pūkaini.
ZD > Jons
27. Februāris 2014 / 10:59
1
ATBILDĒT
Kādēļ Jums šķiet, ka rakstā obligāti vajadzēja būt Senāta nolēmuma analīzei? : ) kaut gan kādus gadus atpakaļ JV jau bija raksti no sērijas „kā nevajag spriest tiesu” I un II..

pieļauju, ka LG pārstāvim ir bijis pavisam cits mērķis – parādīt, kā praksē notiek iedzīvotāju un komersantu sociālo un ekonomisko problēmu risināšana uz LG rēķina. Ja tik tiešām ir kā rakstā norādīts, tad grūti nepiekrist argumentiem par pienākumu kompensēt LG zaudējumus no neatgūtajiem parādiem. Iespējams, līdz šim izvēlētās metodes nebija vislabākās, bet ledus ir sakustējies
kj
25. Februāris 2014 / 08:50
1
ATBILDĒT
nesakarīgs vervelējums
visi numura raksti
Vītauts Sinkevičs
Skaidrojumi. Viedokļi
Dažas piezīmes par Lietuvas Republikas Konstitūcijas preambulu
Šis raksts veltīts Lietuvas Republikas Konstitūcijas preambulas rašanās apstākļu un satura analīzei. Autors publikāciju gatavojis saistībā ar 2013. gada 25. oktobrī Rīgā organizēto starptautisko konferenci "Latvijas valsts pamatu ...
1 komentāri
Kaspars Freimanis, Rihards Niedra
Skaidrojumi. Viedokļi
Līgumsodu griestu noteikšana Eiropā: salīdzinošs pētījums
Jau vairākus gadus juristu vidū ir notikusi aktīva diskusija par līgumsoda piemērošanu praksē, rezultātā kopš šī gada janvāra spēkā ir Saeimas 2013. gada 20. jūnijā pieņemtie grozījumi Civillikumā,1 ierobežojot līgumsoda ...
Sannija Matule
Informācija
Krimināltiesību reforma deformējusi statistiku
"Valstī noziedzīgu nodarījumu skaits ir stabilizējies – nav ne progresa, ne regresa," pagājušajā nedēļā, 19. februārī, prokuratūras struktūrvienību vadītāju ikgadējā sanāksmē par prokuratūras darba rezultātiem pērn un ...
Rolands Neilands
Skaidrojumi. Viedokļi
Nozīmīgi notikumi AS “Latvijas Gāze” parādu atgūšanas prakses prettiesiskuma novēršanā
2013. gada 14. maijā "Jurista Vārdā" ir publicēts autora raksts "AS "Latvijas Gāze" parādu atgūšanas prakses prettiesiskums",1 kurā tika vērtēts AS "Latvijas Gāze" (turpmāk – LG) prakses tiesiskums neslēgt dabasgāzes piegādes ...
8 komentāri
Jurista Vārds
Notikums
Uz Satversmes tiesu virza Aldi Laviņu
Piektdien, 21. februārī, aizritēja ikgadējais Augstākās tiesas plēnums jeb tiesnešu kopsapulce, kurā tika izvērtēts tiesas darbs aizvadītajā gadā, kā arī izvirzīts Satversmes tiesas tiesneša amata kandidāts un atkārtoti ...
3 komentāri
AUTORU KATALOGS