Marta pēdējā Ministru kabineta sēdē tika izskatīts tālāk publicētais informatīvais ziņojums1 par Tieslietu ministrijas darba grupas Kriminālprocesa likuma grozījumu izstrādei izdarītajiem secinājumiem, izvērtējot Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumu lietā "Baltiņš pret Latviju" un spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas nosaka tiesas kā kriminālprocesa virzītāja kompetenci, pārbaudot un izvērtējot operatīvās darbības pasākumu rezultātā iegūtos pierādījumus.
Ar Ministru kabineta 2013. gada 2. aprīļa sēdes protokola Nr. 17 57.§ 4. punktu Tieslietu ministrijas Pastāvīgajai darba grupai Kriminālprocesa likuma grozījumu izstrādei, pieaicinot Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās biroju (MKPSCTI birojs), tika uzdots sagatavot vērtējumu par spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas nosaka tiesas kā kriminālprocesa virzītāja kompetenci, pārbaudot un izvērtējot operatīvās darbības pasākumu rezultātā iegūtos pierādījumus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes